Jautājums vai kādam ir pieredze kad šīfera jumts tiek atstāts un pa virsu uzlikts jaunais pīrāgs un segums.

Šobrīd ir aukstie bēniņi spāres varētu būt 80x180 (apmēram) šķērslatojums un gludais rombveida šīferis.
Ir doma izbūvēt apdzīvojamus bēniņus un ņemot vēra apstākļus ka siltinājumam vajadztēu visticamākais audzēt klāt kaut ko pie spārēm un līdz ar to zaudēt telpu, ja audzē uz iekšu, kas īpaši svarīgi ir nezaudēt neko trepju vietā lai nenāktos dauzīt galvu, tātad tas būtu darāms uz āru.
Esošā konstrukcija ir nevainojamā stāvoklī un esmu tādus brīnumus dzirdējis ka siltinājumu uzkrāmē uz šīfera un iekšpusi atkarībā no dizainiskām velmēm atstāj vai nu daļēji vaļējas spāres vai arī apšuj ar regipsi vai tamlīdzīgi.
Protams pastāv arī iespēja klasiski visu līdz spārēm noraut nost un būvēt cik nu biezu gribās no jauna.

Teorētiski it kā nekādu šķēršļu šādam jumta pīrāgam nav,bet pēc sajūtām tas pats,kas sabērt atkritumus pagrīdē un jaunus dēļus pa virsu.

Manuprāt dzīvojamo telpu iekšpusē atstāt azbestcementa izstrādājumus tā īsti nevajadzētu, jo ja izstrādājums var sākt sabirt un putēt, tad tas paliek bīstami veselībai - veicina plaušu vēzi. Cik saprotu, ka Eiropā pat bijušas ēkas, kas ši iemesla dēļ atstātas un nojauktas.
Latvijā savulaik bija ļoti satraukta šo materiālu dēļ, bet tā, ka azbestcements kā ražojums aizgājis pagātnē, tad pakāpeniski aizmirstsm tā kaitīgumu.
Mans ieteikums, ņem šiferi nost , uz dēlu seguma uzliec jaunās spāres un jauno jumtu - starpā iepūšot ekovati. Izveido jumta zemseguma vēdināšanu.

Tā jau nevar teikt, ņem nost. Tikai tur jau izpaužas tas kaitīgums - aiztiekot un ieelpojot. Ja viņš stāv 100 gadus, tad nekaitīgs. Jāņem nost stipra lietus un stipra vēja laikā un tad pilnīgi nekaitīgi. Ja rīt būs vējš 20 m/s, var ņemt nost.

Vētras laikā (20m/s) šīferis varētu labi atdalīties un aizlidot nezināmā virzienā, ja to sāk bakstīt, vajag tikai pašam piesieties pie spārēm, lai neaiznes līdz.

Bez jokiem. Bezvējā kaut ko aiztikt nevajag. Tad jābūt tādam kosmiskam ekipējumam, kā rietumos , nojaucot azbesta mājas, ar piespiedu gaisa cirkulāciju skafandros, kas ir kosmiski dārgi. Bet vējā, tas viss nav vajadzīgs un darbu var izdarīt 10 reizes ātrāk. Jo dauzot pa plāksni pat lietus laikā, apakša tad ir sausa un visi putekļi sejā.

Nemēģinu apstrīdēt šīfera kaitīgumu, bet tomēr vai nu tā uzreiz tas vēzis būs klāt pēc viena jumta noņemšanas?
Nez, kuram pasākumam lielāka varbūtība:
a) ņemt nost šīferi bezvējā, sausā laikā un nomirt no plaušu vēža
b) ņemt nost šīferi no jumta 20 m/s vējā un lietū uz slidena jumta no nosisties krītot no jumta

Šķiet saskaņā ar ds teikto visiem padumjlaiku jumiķiem būtu bijis jāmirst no plaušu vēža pēc gada ja ne ātrāk. Vai arī kur slēpjas tā atšķirība starp toreiz un tagad?

Vispār darba drošība saka, ka pie 10-14m/s ir jāpamet darba vieta uz jumta, nevis jālien šīferis ņemt nost. Kādi tur kosmiskie tērpi, P3S klases putekļu filtrs degunam, piemērots apģērbs, duša pēc darba un izmetam apģērbu.

Nu tā visa putēšana ir pmatīgi pārspīlēta. tur tās loksnes ir uz vienu naglu un demontējās bez piepūles. ja pēc tam necenšas tās plāksnes sadauzīt vai zāģēt tad nekādi putekļi nav vispār. Vēl jo vairāk neko sliktu tas nerada kamēr to neaiztiek līdz ar to arī tas var atrasties uz jumta vai iebūvēts jumtā no abām pusēm ....
Bet jautājums īsti nebija par to cik kaitīgs vai nekitīgs tas ir ...

Kādus gadus atpakaļ no Kuldīgas viesnīcas Metropole loga ilgi skatījos uz pagalma pusē esošā nama jumtu. Mani pārsteidza, ka viļņotā azbestcementa jumtam pa virsu bija uzlikta nākošā jumta kārta no veciem dakstiņiem...