Kuram jumtam? Google maps visi tie jumti pie Kuldīgas Metropoles viesnīcas labi redzami. Pa kuru logu skatoties? Man arī bija doma atstāt šīferi apakšā drošumam un likt virsū kaut kādu dekoratīvu mūsdienīgu surogātu. Pēc 15 gadiem tie jaunie štrunti sāks laist cauri ūdeni, bet tam nebūs nozīmes un nebūs jāsteidzas ar remontu. Redzu, ka daži maina pēc 10 gadiem papes gabaliņu jumtu pret skārda. Vispār, skārda šīfera imitāciju varētu likt virsū vecajam šīfera jumtam, jo svara tam nav un, ja pēc 25 gadiem būs kādi caurumi, tad tam nebūs nekādas nozīmes. Faktiski uz 100 gadiem. Apakšā jau vēl skaidas, tā ka uz 150 gadiem. Jumta daudzkārtainība un masa noder vētru gadījumā. Vieglos noplēš vai paceļ gaisā visu kopā.

Par asbesta putekļu kaitīgumu reiz iznāca saruna ar mediķi,kurš pārzin Latvijas statistiku šajā jomā. Viņš apstiprināja,ka saslimšanas gadījumi saistīti ar profesionāla rakstura saskarsmi ar azbestu saturošiem materiāliem. Demontējot vienu šīfera jumtu nekādas nopietnas sekas protams nedraud,bet dzīvojot vairākus gadu desmitus saskarē ar šo materiālu...??? Nav nekādas garantijas,ka to izdosies 100% noizolēt no gaisa kustības,kas to var ienest telpās caur rozešu,gaismekļu un citu caurumu spraugām. Pareizāk izsakoties-ir 100% garantija, ka pilnībā to noizolēt neizdosies. Vai tas ir tā vērts? Par to būtu nopietni jāaizdomājas.

Manipulācijas ar statistiku ir nenovēršamas, ne velti saka ir meli, nekainīgi meli un statistika. Un pētījiem un argumentiem par asbesta kaitīgumu ir tāda pati nozīme kā pētījumiem par smēķēšanas kaitīgumu vai centieniem apkarot "senāko profesiju" vai grauzējus !

Atstāt veco šiferi apakšā manuprāt nav prāta darbs, kaut vai tāpēc ka tas apgrūtina jauna seguma montāžu. Bez tam piemēram metālam ir tāda slikta īpašība kā termiskā deformācija - jaunais segums "berzēsies" gar veco un rezultāts bus neprognozējams.

Demontējot protams jāievēro nepieciešamā piesardzība un jālieto speciālie aizsardzības līdzeklī kas tagad plaši pieejami..

Asbests joprojām dažās dzīves situācijās ir "neaizvietojams" piemēram Latvijas gāzes montieri to izmanto joprojām, tiesa gan 'nelegāli" ! ! !

Tikai nevajag stāstīt visādus brīnumus par vecā šīfera kaitīgumu. Ja jau tas tādā tempā sadalītos un asbesta putekļi ietu pa gaisu, tad neizturētu astoņdesmit gadus. Neaizmirstiet, ka runa iet par veco ulmaņlaiku šīferi. Tas ir kā konstrukrors un to smiki var noņemt neko neplēšot. Protams, ja sausā laikā rausiet nos viļņoto krievulaiku šīferi no vecas kūts un sviedīsiet to zemē, ka putekļi vien pagaisu, tad tas nebūs veselīgi.. Lai gan, cik veči pīpauzēs tabakas dūmus ievelk, kuri nu točna nav veselīgi. Citādāk arī krievulaiku šīferis pats no sevis nesadalās un nekas kaitīgs apkārt nelido. Nē, nu ja pirms gulētiešanas šīferi savīlē un pulveri iešņauc, tad tiešām var rasties veselības problēmas.
Ja par tēmu, tad es neieteiktu veco šiferi aiztik un pa virsu tam točna nav prāta darbs siltinājumu ar jaunu jumttu likt. Kā tad tā māja izskatīsies, kā veca beka? tak padomā par māja sizskatu. Man kolēģis kāreiz bēniņus zem tāda jumta izbūvēja. Smuki horizontalus griestus istabām uztaisīja un vertikālas sienas. Tur siltinājumu nekādas problēmas ielikt.Kaut metru var uzkraut. Palika slīp stūri pret jumtu, bet tie nesanāk šausmīgi lieli un savus 20cm siltinājuma jau nu mierīgi var ielikt. Galvenais, atstāt ventilācijas spraugu zem šīfera. Citadāk, ir vienkārši stulbi plēst veco šīferi, ja tas netek. Izturēja astoņdesmit gadus, izturēs vēl simtu.

ds, šite neļauj gūgles tantes mapes attēla adresi ielikt jo tā satur "et" burtu. Uzej uz Baznīcas 11,tur kur pagalma aklā zarna, gandrīz pretī terasei neliela mājiņa, tā pati būs īstā.

Ja ar veco šīferi neko nedara, tad nekādu kaitīgumu tas nerada. Kā reiz lasīju, šīfera jumta kaitīgums izpaužas tādā veidā, ka ar lietu mikrodaļiņas tiek izskalotas un aiznestas tuvējā perimetrā, tad izžūst un cilvēkam šiverējoties paceļas gaisā un iekļūst elpceļos. Ja lietus ūdeņus novada kanalizācijā, tad droši vien par kādiem 90% var samazināt to kaitīgo ietekmi.

Ir cilvēki, kas 30 gadus tika nostrādājuši Brocēnu šīfera cehā un nekas. Bet tur šīferis bija mitrs. Un acīmredzot azbests no tā gaisā nelidoja. Tomēr kaitīgumu par zemu novērtēt nevajag.

Labāk to veco šīferi nost, salaiduma vietas arī jasiltina kartīgi utt.
Jaunie materiāli kalpo ok, vajag ņemt normālu firmu jumtus (ja jumts ir svarīgākā mājas sastavdaļa tad ņemiet Rukki pat ja tas ir dārgākais)

Ja jau tas lietus varētu šīferi izskalot, tad tas, pa astoņdesmit gadiem, sen būtu izdēdējis un caurs. Nē, stāv kā jauns un nekas tur nav izskalojies. Visa tā šīfera kaitīguma akcija ir izdevīga jumta segumu ražotājiem un šīfera utilizacijas firmām.
Es savukārt veco šiferi neieteiktu mainīt. Nu kapēc laba manta jāplēš nost, tikai tapēc, ka "visi tā dara".
Nosiltināt jumtu var smuki no apakšas un ja kāds meistars saka, ka nevar, tad to vajag ar sūdainu koku triekt ratā.

Neesmu pārliecināts, ka vecajam, plakanajam, rombveida šīferim azbests būtu kaut blakus stāvējis.

Šis šīferis ir vērtība un, ja tur tiešām nav azbesta, lielisks jumta segums restaurācijām, rekonstrukcijām un jaunbūvēm.

Vispār attiecībā uz padomju viļņoto šīferi kampaņa par azbestu ir tikai politiski motivēta un saistība ar lietu reālo stāvokli minimāla.

Arī piekrītu, ka veco segumu, ja tas ir labā stāvoklī nevajag mainīt. Ir protams redzēti šifera jumti, kuri ir sadēdējuši dēļ sūnām un ēnas, tādu gan būtu jāmaina, bet normālu - nē. Es piemēram uzliku tikko eternit bezasbesta un viņš ir savādāks par veco šīferi, t.i. viņš tomēr sūc cauri mitrumu, resp. lietus laikā apakšā ir redzams tumšums. Vecajam šīferim šāda lieta nenotiek, tas ir pilnīgi sauss apakšā pat pie lēzena jumta. Tā ka ar to jauno arī nav viennozīmīgi viss tik ideāli.

Par kaitīgumu jau te ir minēts - jau uzlikts jumts neko neizraisa ar lielu varbūtību, problēma parādās tikai to jumtu graizot, intensīvi smalcinot un to visu elpojot. Reāli praksē tādas darbības nenotiek. Šaubos, ka to nomaiņu lobētu jumtu ražotāji, drīzāk tā ir tāda pavirša vides birokrātu pieeja problemātikai - vieglāk ir pateikt, ka jāmaina jo satur kaitīgas vielas, nekā rakstīt diskutablas rekomendācijas selektīvai pieejai. Tāda attieksme valsts pārvaldē ir sastopama bieži un ja lēmumi skar pārāk daudzus un notiek sabiedrības pretestība, tad ierēdniecība beigu beigās ņem un piekāpjas. :)