Sveicināti!

Situācija šāda: ir akmens mūra konstrukcija, ko plānots pārveidot par dzīvojamo māju. Problēmas sagādā lielais mitrums sienās. Vai kāds var padalīties pieredzē, kāds būtu efektīvākais un racionālākais risinājums mitruma likvidēšanai vecās akmens mūra sienās un to piemērošanai dzīvojamai funkcijai?

Nav plānots eksponēt akmens mūri interjerā. Runājot par ārpusi, pastāv 2 varianti: mūris tiek pilnībā paslēpts, priekšā piemūrējot jaunu bloku kārtu, vai arī tiek eksponēta akmens mūra faktūra, veidojot nelīdzenu apmetumu pa tiešo uz akmens mūra.

Pašlaik padomā ir 2 varianti, vēlētos lūgt padomu par pareizu tehnoloģisko izpildījumu:
1) no abām mūra pusēm mūrēt jaunas bloku sienas, būtībā iekonservējot veco sienu. Vai ir kādi riski attiecībā uz mitruma radītajām problēmām?
2) no iekšpuses tiek mūrēta konstruktīva nesošā siena ar gaisa šķirkārtu un siltinājumu, savukārt, no ārpuses mūris tiek pa tiešo apmests. Vai apmetums turēsies uz mitra mūra un kā izskaust šo mitrumu?

Akmens mūra vienīgā priekšrocība ir izskats un faktūra, t.i., dizaina elements. Pārējos aspektos tas krietni atpaliek no mūsdienīgiem materiāliem. Ja nav vēlmes eksponēt akmens mūri, bet "aptaisīt" ar citiem materiāliem, tad loģiskāk būtu to pavisam nojaukt un sākt ēku no sākuma.
Atgriežoties pie jautājuma būtības - mitrums mūrī ir t.s. kapilārais mitrums, kas rodas no pamatu apkārtējās vides. Pats pirmais darbs pēc iespējas norakt augsnes kārtu no pamatiem un novadīt nokrišņus un gruntsūdeņus tālāk no ēkas pamatiem.
Apmetums uz mitrā mūra neturēsies. Kamēr nav novērsts mitrums, Iekšdarbos nedrīkst izmantot neko no ģipša - sāksies pelējums.

Paldies par atbildi! Piekrītu viedoklim par to, ka loģiskāk būtu visu nojaukt, tomēr konkrētajā gadījumā mājas īpašnieku vēlme ir saglabāt mūri, vienlaikus to paslēpjot. Kā zināms kompromiss šajā gadījumā varētu būt sienas apmešana, parādot apakšā esošo akmeņu faktūru. Otrs minētais risinājums - pilnīga iekonservēšana, apmūrējot no abām pusēm. Tātad atkarībā no risinājuma, varētu konkretizēt risināmos jautājumus:

1) Ja siena no ārpuses tiek apmesta, kāds varētu būt nepieciešamo risinājumu komplekss, lai, rupji sakot, apmetums nekristu nost? Drenāža, lietusūdeņu kanalizācija, pamatu hidroizolācija, injekcijas horizontālās hidroizolācijas izveidei utt.? Vai varbūt īsti nav tādu pasākumu, kas varētu garantēt apmetuma noturību?

2) Ja siena no abām pusēm tiek apmūrēta, kādas ir tehnoloģiskās īpatnības, kas jāņem vērā šajā gadījumā? Vai ir kādi citi risinājumi, kas nodrošinātu no abām pusēm līdzenu un siltumtehniskajām prasībām atbilstošu sienas konstrukciju?

Bet kas slikts būtu, ja iekšiena tiek būvēta no laba siltumizolatora, ka piemēram akmens vates pildīts sendičs. Pats svarīgākais: labi noizolēt no mitruma ieplūšanas šajā konstrukcijā ( kārtīgi uzmontēta tvaikizolācija). Un šķirba starp iekšējo sienu un akmens ārsienu javentilē: Jāveido uz āru gaisa plūsmas atveres. Siena kalpos kā dizaina- stiprības elements. Ziemā sasals, vasarā atsals. iekšā silts. Mitrums akmens mūrī dabīgs, kā nu tas ir brīvi staāošā akmens sienā. Līdzīgi iebūve pirtis akmens mūra sienās. Vēl tiek rekomendēts akmens sienu no iekšpuses pārklāt ar hidroizolāciju.

Konkrētajā gadījumā uzstādījums ir veidot jaunu nesošo sienu no iekšpuses, esošo akmens mūri atstājot kā čaulu. Tas tādēļ, ka tiks izbūvēts otrais stāvs un nav pilnīgas pārliecības par akmens mūra un veco pamatu strukturālo noturību pie jaunajām slodzēm. Gadījumā, ja mūris no ārpuses tiek eksponēts vai apmests, viss šis pasākums vēl šķiet daudz maz racionāls. Gadījumā, kad mūris tiek apmūrēts arī no ārpuses, vecā siena kļūst tikai par traucēkli. Tomēr tāda ir īpašnieku nostāja un vēlētos noskaidrot, kādi ir iespējamie risinājumi.

Masīvs mūris, ja tas sienas plaknēs nav stipri saplaisājis piemērots otrā stāva slodzes uztverei, pieņemu, ka iekšejā nesošā struktūra būs jauna. Piekam uz mūra virspusē var radīt slodzi pārdalošu dz/betona ( randbalku) vainagsiju. Taču dzīvojamās ēkas radīšanai tāda mūra ārsiena obligāti jāsiltina un tikai no ārpuses - sākot no pamatu pēdas balsta atzīmes. Iekšpusi var eksponēt , taču ja nepieciešams apmetums, tad jāizmanto cinkota metāla sieta režģis, kas mehāniski enkurots pie mūra.
Problēmu zona ir tas, ka mūra apakšā veidojas aukstuma tilts, kas telpu iekšpusē pie grīdas var radīt kondensācijas zonu - tapēc pa perimetru būtu jāparedz apkures sildcaurules iestrāde. Te hidroizolācija nepalīdzēs.

Man kaut kā šķiet, ka vienīgais jēdzīgais risinājums ir siltināšana no iekšpuses ar visām tvaika izolācijām utml. Būs zaudēta siltuminerce, bet toties mūra problēmas izpaliks. Neredzu jēgu likt uz mūra apmetumu ārpusē. Kas tas vispār ir par mūri - dolomīts, granīta plēstie akmeņi?
Un tik tiešām vajadzētu novērtēt vai nevar izmantot esošo mūri otrajam stāvam, jo tas atvieglo daudzas problēmas.
Savukārt arhitektūras žurnālā bija viena plēsto laukameņu ēka, kura dabūja balvu. Tur ja nemaldos iekšā bija iebūvēta otrā māja, turklāt kaut kur ap metra distanci uz iekšu no tā mūra. Gana oriģināli, man arī patika. Tai gan šķiet nebija otrā stāva.

Atradu to arhitektūras laureātu:
[www.delfi.lv]
Drupu māja Liepājas rajona Sakas pagastā 2005. g.
Varbūt noder iedvesmai.

Ja veco mūri nevar izmantot kā nesošu konstrukciju,kā ari, ja tas neder kā ēkas dekoratīvā apdare no ārpuses-tad tas būtu nost jaucams. Tāds biezs mūris būs auksts gan ziemā ,gan vasarā (arī kondensāta avots) Piekrītu iepriekš minētajam,ka tam pa perimetru jāliek apkures caurules pa apakšu-lai silda mūri. Vēl ir problēma šādai būvei ar loga ailēm. Zinu šādu-no laukakmeņiem būvētu-renovētu būvi. Tur laukkakmens ir gan nesoša,gan dekoratīva konstrukcija. Risinājums tieši tāds-pa perimetru siltās grīdas pie paša mūra,logu ailēs-pie pašiem logiem sildkabeļi. Diemžēl nezinu,kā tas vis funkcionē ikdienā.