soseds2,
bet gaisa šķirbu jau var aizpūst ar ekovati (vai ko līdzīgu)?
Būsim reāli, ja noņem ķieģeli, tad kāda jēga atstāt bojāto koka konstrukciju, par kuru arī ir viss stāsts?
Un tad jau 'pašlo, pojeholo'.. kā tad atstāsi vecās sijas, un kādā stāvoklī jumts, utt
Noraušu apmetumu un apskatīšos, kas ar statņiem. Nevar būt tā, ka visa konstrukcija tomēr sastāv no horizontālām brusām?
Ir plānots likt lielas terases durvis, tad izņemot konstrukciju starp 2 logiem arī varēs noskaidrot gan papes esamību, gan koka stāvokli, gan papildināt ar statņiem.

jamiroquai Wrote:
-------------------------------------------------------

> Ir plānots likt lielas terases durvis, tad
> izņemot konstrukciju starp 2 logiem arī varēs
> noskaidrot gan papes esamību, gan koka
> stāvokli, gan papildināt ar statņiem.
.....................................

Ja sāksi ar terases durvju pasūtīšanu, tad to naudas sūkni jau būs grūti apturēt.
Vispirms viennozīmīgi jāpārbauda kas un kā vispār vēl turas kopā, lai neiznāk jumtu stutēt uz jaunajām durvīm.

man bija stipri līdzīgi, kā te kungam. koka karkass, pildīts ar stikla vati, no ārpuses nošūts ar ruberoīdu, tad šāļiem un visu citu, kas bijis pa rokai un tad viena ķieģeļa apmūrējums. iekšpusē arī ruberoīds, tad 2 cm apmetuma, kas noarmēts ar drāšu sietu.
sākumā arī biju domājis tik grīdu vienā telpā samainīt (lāgas bij nopujušas), tad ieraugot apakšējo sapujušo un ķirmju izēsto vainagbrusi izlēmu bišķīt pakalt apmetumu nost.
pakalu..
(https://lh3.googleusercontent.com/-GyjqnMsTfo8/U2Kb2jZezXI/AAAAAAAAGX4/CcG5Ea_tA_w/w981-h553-no/IMAG0776.jpg)

nu,pēc tam jau neko - būtībā no vecās ēkas man paliek tikai ķieģeļu apšuvums (pagaidām) un jumta konstrukcija, kam maijā ķeršos klāt.
Sanāk uzbūvēt no jauna. Tikai lielāks čakars :D
Ir gan viens pluss, kas nav maznozīmīgs - es nedzīvoju iekšā un nekas baigi nedeg, līdz ar ko varu regulēt naudaspumpja ātrumu un darboties neaizņemoties - ir nauda kaut ko jaunu ielieku vienā galā, nav naudas - kaut ko no vecā norauju otrā galā :)

ja būtu pilsoniskā drosme uz krītu, viennozīmīgi būtu izvēlējies risinājumu traktors-krīts)-jauna būda.

--------------------------------
paķimerējos ap savu vasarnīcu.
[vasarnica.blogspot.com]
tagad snaikstos ap nākamo objektu:
[mezamaja.wordpress.com]

Man šķiet, ka ļoti nav prātīgi to ķieģeļu spraugu piepūst ar ekovati utt. Tas varētu būt vēl sliktāk kā tagad. Tagad tā problēma ir tāda, ka iekštelpu mitrums nevar labi noventilēties no koka, jo atduras pie tās papes un tur pārāk lēni iet ārā - rezultātā tas baļķis ir mitrs. Ja tur spraugā iekšā ekovate, tad tas mitrums vispār netiks laukā normāli, plus vēl tā vate ņems un to mitrumu akumulēs.

Teorētiski varētu kaut kā dzīvot, pat ar to papi galu galā kā tagad, ja mājā pastāvīgi centrālapkure. Būtu palielāks malkas patēriņš, bet es domāju, ka to mitrumu ārā izspiedīs. Tā pape domājams nav konkrēti ruberoīds. Ruberoīds pavisam švaki laiž to mitrumu, bet tāda paprasta pape kaut ko jau laiž. Viena baļķa siltumpretestība sanāktu kaut kur ap 0,64 W/m2K. Šodienas būvniecības normatīvs saka, ka vajadzētu 0,18. Nu bet cilvēki pagaidām arī dzīvo arī ar vienu baļķi un ja malka, tad nu kaut kā var.

Lai to sasniegtu 0.18, tur būtu jāliek 15cm vates. Ja liek teiksim to vati, tad jāšķiras tomēr būtu no ķieģeļiem, lai varētu uztaisīt ventilējamo fasādi.

Nav tikai horizontālie baļķi. Faktiski viss pasākums sēž uz pirmā vainaga, tad vertikālās stutes, kuras tur mūrlatu. Viss kas atrodas starp šo konstrukciju ir aizpildījums, kuram nevajadzētu slodzi ņemt, resp. to visu var aizstāt ar jebkuru citu adekvātu pildījumu. Tādā ziņā ja tajos tukšumos ielikt vati, tad būtu karkasa siena ar vati un tur plus mīnus jau tie 0.18 sanāktu. Varētu palikt tie āra ķieģeļi, jo ir iespējams ielikt pretvēja barjeru arī no iekšpuses manuprāt šajā gadījumā.
Bet tāpēc ir ļoti svarīgi novērtēt pirmo vainagu un vertikālās stutes un mūrlatu.

Piepildot gaisa šķirbu ar higroskopisku materiālu (un neko citu nemainot) "sabojāt" nebūs iespējams (mitrumu jaunais pildījums "vadīs" labāk kā gaiss pirms tam). Daudzos gadījumos iespējams uzlabot, nodrošinot žūšanu uz iekšu.

Tehnoloģiski esot iespējams "iepūst", sākot ar 8 cm šķirbu. Vai ir metodes, ar ko izkontrolēt, ka vistālākie stūri aiz smagiem baļķiem vai vēl smagākiem ķieģeļiem 100% aizpildīti ar vieglu vati, to gan es nezinu. Un pat tad paliek vietas zem palodzēm utml.

Pag. bet uz kurieni tad tas mitrums vadīsies, ja priekšā ķieģelis? Pēc manas loģikas tā vate būs vienkārši mitra. Gaisa sprauga savukārt to mitrumu aizventilē prom uz āru.

1) kur mitrums rodas. Kondensējas pie vēsās iekšsienas? Pēc siltināšanas iekšējās daļas temperatūrai būtu jāpaceļas un mitrumam pie tās mazāk jālīp klāt;
2) ja mitrums spēj izžūt no iekšsienas ārpuses pa šķirbu ar āram līdzīgu temperatūru, tad, novadot to uz (higroskopisko) ķieģeli, tas no vēju appūstas ķieģeļa ārējās virsmas varēs iztvaikot vēl labāk.

Ķieģelis manuprāt ir ar lielāku pretestību nekā koks. Pēc manas loģikas mitrums apstāsies tieši vatē un tad virzīsies gan uz koku gan ķieģeli ķieģeļa. Tāpat arī rasas punkts, kur tas atrodas šajā situācijā?

Nu nezinu, apskatos tvaika pretestības un šāda risinājumā tas sanāk - koks 40, ķieģeļu siena 10-15. It kā normāli, bet nu nezinu, nezinu - es tādu variantu neliktu, jo ziemā dēļ rasas punkta tur tomēr var rasties problēmas. Piemēram paroc karkasenei ir gaisam 3cm atstāti, neskatoties pat uz to, ka no iekšpuses ir tvaikizolācija. Acīmredzot tiek skatīts variants, ka caur to ķieģeli tikpat labi vate var uzsūkt āra mitrumu no slīpa lietus utt.
[www.paroc.lv]
Es noteikti tur iekšā neko nepūstu, nedod dievs vēl ar atstātu papi.