Sveicināti.
Koka māja siltināta no iekšpuses, bet stūros lien iekšā pelējums ( no iekšpuses uz sienām). Ja stūrī noliek kādu mēbeli bez kājām ( piemēram skapi), rudenī, ziemā un pavasarī regulāri jāvēdina ar kolorīferu un jāapstrādā ar pretpelējuma līdzekli. Vai ir iespējams kaut ko darīt?
Vai var sataisīt kādu ventilāciju? Vai ja es nosiltināšu māju no ārpuses arī, kaut kas mainīsies?

Mans viedoklis - švaka apkure + slikta ventilācija + iespējams velkas mitrums no grīdas.
Lai precīzāk saprastu ko labāk darīt ir jāpasaka kāda apkure, kas konkrēti ir sienās, griestos un grīdās, logos.

Varianti divi-vai nu krāsns apkure-līdz ar to švaka gaisa cirkulācija telpā. Otrs-siltinājums pagalam slikts,un stūri auksti. Tas,ka kādreiz siltināta,neko nenozīmē-pats atceros kā tas notika gadus 15 atpakaļ- 95% celtnieku nebija ne mazākā priekšstata par to kā patiesībā tās lietas darāmas.

Siena ir auksta un uz tās krājas telpas mitrums. Siltinājums no iekšpuses neko nedod, ja ārsiena ir auksta.

Šajā situācijā mulsinošs ir tas,ka pelējums arī vasarā-tas vairāk raksturīgi mūra ēkām-dēļ samērā zemās mūra sienas temperatūras un bieži vien bojātās horizontālās pamatu hidroizolācijas. Nav gluži tā,kā raksta Soseds,siltināšana palīdz,jo siltinot tiek paaugstināta sienu virsmu temperatūra,kas ir būtiski lai uz tām neveidotos mitrums- pelējuma izraisītājs. Vajadzētu izmērīt,vai mājā nav paaugstināts relatīvais gaisa mitrums. Koka mājā parasti šādas problēmas nav,bet ja māja siltināta no iekšpuses izmantojot tvaika izolāciju+ielikti blīvi logi-tad mitruma migrācija varētu būt apgrūtināta. Šajā situācijā,lai saprastu tālāko rīcību,būtu jāveic nelieli mērījumi- relatīvais gaisa mitrums (šajā gadalaikā tam nevajadzētu būt lielākam par 50%) ,jāpamēra,cik liela ir temperatūras atšķirība uz ārsienām-telpas stūros (kur veidojas pelējums) un citās vietās. Telpas stūros temperatūra vienmēr būs zemāka,taču pie patreizējās āra temperatūras tai nevajadzētu atšķirties vairāk par 2-3 grādiem max 4grādiem. Ja pamērot, Rh ir lielāks-mājā trūkst gaisa apmaiņas (ventilācijas). Ja temperatūras atšķirības uz ārsienām neiekļaujas minētajās robežās,problēma varētu būt siltinājumā,vai nevienmērīgā siltuma cirkulācijā telpā,kas ir raksturīgi pie krāsns vai kamīna apkures.

Labdien, jautajums ir sekojošs, ka pareizak butu izvairities no aukstuma tilta, maja celta no skaidbetona, un pamati iekšpusē ir izbīdīti paris centimetrus uz iekšu no sienas.Gribetu liet betona gridas ar visu siltinasanu, bet ka butu labak, cik daudz liet virs pamata un vai to maliņu vajag kautka siltinat. Šobrid ir koka gridas un centimetrus 10 sienas virs pamatiem ir visu laiku mitras. Siltinat ganjau ar vajadzetu no arpuses ar vati, bet vai pasus pamtus ar vajadzētu, jeb pietiktu tikai ar sienas siltinasanu?

Vairāk sliecos domāt,ka ēkai ir problēmas ar horizontālo hidroizolāciju,jo skaidbetona sienas ir samērā siltas. Ja ziemas laikā tomēr sienas daļā,kas saskaras ar pamatiem veidotos rasas punkts-skaidbetons šo mitrumu uzsūktu un redzams nekas nebūtu. Dēļ sliktās hidroizolācijas sienas apakša ir mitra arī vasarās,tāpēc ziemā tā nevar uzsūkt rasas mitrumu-tas teorētiski,bet praktiski-ja skaidbetona siena ilgstoši ir mitra-nekas prātīgs tur vairs nevar būt.

Bet vasara tur nau nekada mitruma, tā pat ziema nau kad ir kadi -5, ta siena paliek mitra ar rasas pilem ja paliek lielaki mīnusi. Var jau but tev taisniba un viss tur ir slikti, vienigi tas mitrums ir tikai viena majas pusee kur pamati virs zemes ir kads pus metrs,otra majas daļā kur pamati virs zemes 10cm tur taa mitruma nau.

Tas ir diezgan nelāgs mezgls. Varētu būt arī ka ir tā kā saka Praktiķis, bet tikpat labi tur var būt arī kombinācija t.i.:
švaka apkure + paliels cementa vai kas tur skaidbetonā + hidroizolācijas problēma + mitrums no zemes no dēļu apakšas.
Ar grīdas maiņu daudz kas varētu arī mainīties uz labo pusi. Jautājums vai uz sienas mitrums ir arī vasarā? Nebūtu slikti nomērīt tagad sienas virsmas temperatūru ar to lāzertermometru. Ja sienas temperatūra apakšā ir zema tik, lai izveltos rasa, tad hidroizolācija arī varētu nebūt pie vainas, piedevām, ja augstāk, kur siena sausa temperatūra sienai t ir ar pieņemamu ciparu.
Grīdu betonējot galvenais ir ar putuplastu vairāk vai mazāk (pēc iespējām) norobežot to pakāpienu un tad vēl var mazliet variēt ar grīdas līmeni augstāk zemāk par pāris centimetriem. Tādu grīdu taisot iesaku padomāt perspektīvā, varbūt jāliek caurules siltai grīdai. Siltā grīda ļoti laba lieta un visādus dīvainos kaktu/aizskapju pelējumus novāc ļoti labi.
Bet tagad daudz ko varētu pateikt termometrs manuprāt.

Ok, pēc paskaidrojuma par vasaru izskatās, ka tur vienkārši siltums no sienas aiziet uz āru un aukstu pamatu. Bet tad teiksim pie lielākiem mīnusiem+kailsala šitai lietai būtu jāpaplašinās pa perimetru arī citās vietās.
Es teiktu, ka siltā grīda novāktu to mitrumu, bet perspektīvā siltināšana no ārpuses būtu jātaisa - ideāli ja siena+pamats.