Silīcija dioksīda pulveris kā reiz palielina blīvumu pie, cik saprotu, zemākas cenas. Ja reiz augstāks blīvums - zemāka ūdens uzņemšana. Kā teicu, ne sals, ne ūdens atsevišķi neko nekaitē. Tieši abu kombinācija veic drupināšanu utt. Plāksnes izmantot netaisos, tik vien kā dalījumu vienas dienas laikā iestrādājamā platībā, kaut gan jēga no tā pie nedalītas armatūras nav īsti skaidra, ņemot vērā cementa sasaisti pat pēc 8-10 stundu "žūšanas", vienīgā redzamā jēga - iestrādes atvieglošana, līmeņošana, piekļūšana. 10 cm slānis nepārliecina. Rēķinot izmaksas. Laukums 4 x 11 m. Pie 20 cm biezuma - 8,8m3. Apmēram 70 maisi pa 40 kg (rupji 300 EUR cements), tad grants un šķembas.
Plāksnes neizmantošu. Iespējams, biezumu samazināšu uz 150 mm. Joprojām jautājums - kur pie mums iegādāties silīcija dioksīda pulveri?

Tas pret ko jācīnās ir šis un tas tiek aprakstīts šeit:
[www.armca.ca]
Silīcija dioksīdu nevajag.

Plāksnes, deformācijas šuves ir obligātas 4x11, lai nerastos nekontrolējamās plaisas. Ja šo rievu nebūs, tad būs plaisas ar garantiju.

8.8 aprēķins un cementa apjoms ir plus mīnus pareizi, bet lūk uzmaisīt to. Hmm. Ņem vērā iestrādi par gaisu un mitrumu. 160 maisījumi. Neatceros, bet kaut kā šķiet, ka dienā nu ap 50 maisījumiem varētu varbūt sataisīt ar iestrādi, bet nu labi iesvīstot un pārī. Drūms darbs. Mani 10 cm slānis pārliecina.

Par izmaksām runājot. Samazināt iespējams ar rupjo saistvielu. Atsevišķi avoti rekomendē līdz 80%. Atvaino Radio, bet par maisīšanu, svīšanu un darba apjomu uztraukumu man nav. Par aprēķinu atzīšanu protams paldies. Arī cena tam visam priekam ar kaut 60% šķembu samazinās, kamēr darba apjoms pieaug. Šķembas pēc iespējas tīras, bez māliem un citas herņas.

Cik saprotu silīcija dioksīdam līdzvērtīgu vielu (vulkāniskos pelnus) izmantojuši krietni vien pirms augstāk minētajiem 50ajiem, iegūstot cementu, kas nostāvējis vairākus tūkstošus gadu. Protams - nesalīdzināt Itālijas dienvidu apstākļus.

Vienās brīvdienās aizdomājos par nojumes un šķūņa grīdas risinājumu. Vai nu betonēts laukums, vai arī bruģēts.
Noskatoties vairākus video, piemēram, betonēšanu - [www.youtube.com]
un bruģēšanu - [www.youtube.com]
var secināt, ka ja darbus veic saviem spēkiem, vienkāršāk no tehnoloģiskā viedokļa ir bruģēt. Jo betonēšanai nepieciešami specifiski instrumenti un iemaņas labas kvalitātes gala rezultāta sasniegšanai. Bruģēt var viens pats un lēnā garā.
Izmaksas:
Ja izmantot transportbetonu B20 betonu 10cm biezumā, tad betonēšanas materiālu 1m2 izmaksas ir ap 6EUR/M2.
Plātnes - 300x300x60mm cena ap 8EUR/M2.
Liels pluss plātnēm - tās ir iespējams demontēt un uzmontēt no jauna.
Protams, jāņem vērā, ka pamatnes sagatavošanas rūpība un kvalitāte abiem seguma tipiem ir līdzīga un ir vitāli svarīga seguma ilgmūžībai.

Rupjā frakcija neapšaubāmi ir apsveicama - teorētiski, jo vairāk jo labāk, taču to daudzumu ierobežo tehniskās iespējas iestrādāt (maisīšana, ūdens daudzuma saglabāšana vajadzīgajā % un gaisa daudzuma % nodrošināšana betonā).

Pie vienāda cementa daudzuma betons būs dažādas izturības - jo vairāk lielo frakciju, jo izturīgāks, jo virsmas laukums priekš cementa paliek mazāks, attiecīgi lielāka saķere. Ja piemēram lieto smalku frakciju (tikai smalka smilts, tad lai iegūtu līdzvērtīgas izturības betonu cements ir būtiski jāliek vairāk).

Par silīcija dioksīdu. Tas ka to lieto ir labi, tikai katram materiālam sava vieta. Tikai tev jau ir uzdevums nodrošināties pret salu nevis palielināt izturību un blīvumu. Ja skatīsi to linku ko nosūtīju, tad redzams, ka pats svarīgākais tehniskais uzdevums ir nodrošināt, lai tajā betonā ir gaisa burbuļi to terminu apzīmē "air-entrained concrete". Tas ir tas uz ko tev ir jākoncentrējās. Man personīgi nav ne jausmas kā nodrošināt lai tur ir tie aptuveni 6-8% tā gaisa un kā mājas apstākļos tādu brīnumu dabūt. Pavirši skatot redzams, ka izmanto kaut kādas ķimikālijas. Par silīciju šajā kontekstā ir minēts, ka tur obligāti jāievēro tas gaisa jautājums, pretējā gadījumā būs vēl sliktāk kā bez silīcija.

Sākotnēji man šķita, ka izvibrēšana dotu pretsala efektu, bet izrādās nekā. Tā ka jāturpina meklēt pareizās atbildes.

Arī par biezumu ir kaut kādas sakarības saistībā ar salu - jo biezāks nenozīmē jo labāks. IB varbūt var nokomentēt šo no nestspējas viedokļa.
Te ir tāds sakarīgs citāts par šo tēmu:

So, how much air entrainment and how much strength are needed? According to the Portland Cement Association and American Concrete Institute (ACI) standard 318, unreinforced concrete exposed to freezing and thawing and deicing chemicals must have a maximum water-cement ratio of 0.45 and a minimum specified compressive strength (f 'c) of 4,500 psi. Both trade groups specify an air content of 6.0 percent by volume for 1-inch maximum size aggregate. Of course, it is recommended that adequate drainage be designed into the surface and that the concrete be cured properly, as well.

To bring this into perspective, in the northern United States many residential contractors ask for a six-sack mix with air when placing driveways. Most mixes containing six sacks of cement, air entraining, and 1-inch maximum size aggregate will require about 295 pounds of water (35.4 gallons) per cubic yard to achieve a 3- to 4-inch slump. This translates to a water-cement ratio of 0.52, already above the 0.45 requirement. Unfortunately, many residential finishers and contractors will not place concrete at a 3- to 4-inch slump, usually preferring to work with 6- to 7-inch slumps, adding even more water to the mix. It is not surprising, then, that scaling driveways and sidewalks are a major problem associated with residential construction.

Par burbuļiem un porām viss skaidrs. Jo mazāk, jo labāk.
Pret burbuļiem. Principā vienkārši. Iespējami izvibrēt un izmantot samērā šķidru betonu. Krievu literatūrā atradu 3 terminus - cietais, elastīgais un šķidrais (lejamais) betons. No vienas puses - visur norādīts, ka iespējami maz ūdens nozīmē cietāku rezultātu. Tomēr. Jo mazāk ūdens, jo mazāk iespēju burbuļus no ielietas masas dabūt ārā. Pieminētajā krievu literatūrā minēts, ka otrais cementa tips pēc pareizas briedināšanas (līdz 2-3 nedēļām laistīšanas un zem plēves, īpaši vasarā, a savādāk kā vasarā šādus darbus neveiksi) cietībā īpaši neatšķirsies no pirmā, t.i., cietā betona. Elastīgajam betonam priekšrocība tāda, ka labāk aptver rupjo frakciju, un kas ne mazāk svarīgi - armatūru. Līdz ar ko skaidrs. Betons, arī šķidrs, labi vada vibrācijas. Tātad, ja es pēc ieliešanas stundu ar āmuru klapēšu pa formas ārpusi, gaisa burbuļi maksimāli iznāks no vidēja izmēra klājuma, piem. tos 11 metrus garumā sadalot nosacīti 3 daļās - nu, teiksim 4m x 3,6m.
Par porām un mikroporām. Vot šitas kā reiz par silīcija dioksīdu. Pirms gada ielēju apmēram 2x2x2 kanal. šahtu, sienu biezums vidēji 15, jumts apm. 15. Nokāpju šahtā un pētu. Pie stiprāka lietus zemes spiediens uz šahtas ārējās sienām dzen caur betonu ūdeni, līdz ar ko praktiski visā šahtas augstumā betons no iekšpuses mitrs. Izmantoju vincenta "Proof' piedevu apm. 100gr. uz 20l cementa. Ziemā protams smuka sarma. Pieļauju, ka pie vainas betona porainums, cauru kuru zemes spiediens izdzen ūdeni, smilti atstājot šahtas ārpusē. Lūk pret šo arī meklēju "brīnumlīdzekli". Diemžēl neko iepriecinošu neatrodu. Izrādās, veikalā nopērkamais portlandcements jau satur līdz 20% SiO2. Tomēr RTU pētījumā par tiltiem un ceļa pārvadiem vielas klātesamība cementā drīzāk nosaukta par mīnusu, tā kā reaģējot ar sārmiem (ceļu uzturēšanas sāls u tml) atsevišķas cementa daļiņas izplešas, veidojot raksturīgu plaisāšanu un vēlāk plēkšņošanos. Pagaidām tupiks.
Tam, kas ierosina plāksnes - kā jau teicu, mani neinteresē. Plāksnes, lai arī piemērotas demontāžai un montāžai (kas man galīgi neuztrauc, vairāku desmitgažu laikā pagalmu neesmu racis), pakļautas deformācijām slodzes ietekmē (uzbrauksi uz plāksnes stūra ar 3-tonnīgu, kas vēl nav daudz, auto - plāksne nostaigās), tās vairāk pakļautas grimšanai, staigāšanai, sala spiedieniem un tml. Plāksnes tāpat var ar laiku "ieaugt" zemē, līdz ar ko zūd jēga, lai cik tās būtu ekonomiski izdevīgākas. Pie tam ekonomiskais izdevīgums nav līdz galam skaidrs. Kā tas var būt, ka ražotājs var saražot lētāk, iepirkt materiālus, atvest uz veikalu, pārdod un nopelnīt, nekā es pats saviem spēkiem sapērku pusfabrikātus un paveicu darbu. Man tas nav skaidrs.
Par biezumu. Jā, 20 cm izklausās daudz, pie tam pareizinot un iegūstot tos 8 vai 9 kubus kašmars un šausmas. A ņifiga. Lielu daļu cementa pulvera aizstāšu ar dolomīta šķembām (granītam kosmiskas cenas, pie tam šķembas tik un tā neatradīsies virspusē, līdz ar ko ūdens uzsūkšanas īpašības nedaudz pie kājas), pie kam, lai kvalitatīvi un līmenī uztaisītu 11 m garumā armatūru cementam 10 cm biezumā, jābūt grādam vismaz NASA līmenī, kā man nav. Tāpēc 15 - 20 cm būs itin normāli. Jautājums saglabājas. Kā virsslāni pasargāt no porainuma, ūdens iesūkšanās un tamlīdzīgām šaizēm. Cik saprotu, monolītumu kā reiz piešķir sīka frakcija, tas pats silīcija dioksīds. Tomēr pie mitruma, temp. un sārmainas vides iedarbības - čiks, un visa virskārta plaisās. Skaidrs, ka ir, kur rakt.

Tehniķi, lasi uzmanīgi to ko es iesūtīju - "Par burbuļiem un porām viss skaidrs. Jo mazāk, jo labāk." šis pieņēmums ir nepareizs un pie kam tas ir kritiskais faktors salizturīgajā betona gadījumā. Ar tādu attieksmi uz lasīšanu neko prognozējamu vari savā lējumā necerēt. Salizturīgā štelle ir smalka lieta. Lasi vēlreiz.

Lielām gludām ūdennecaurlaidīgām plāksnēm sliktums sākas apstāklī, ka tas mitrums no virsmas kaut kur "kvalitatīvi" jānovada. Savādāk sala izcilājumi šo brīnumdarbu padarīs nebaudāmu un tapēc tieši bruģis man pašam liekas jau radīts velosipēds. bet kā sacīt var jau to izdomāt no jauna! Bet ja esi tam gatavs, tad porainību betonā samazina ar vibroblietēšanu vairākos piegājienos - te jautājums drīzāk betona tehnologiem vai pašam jāmeklē specifiski izziņas avoti. Un apspriežot stiegrojuma jautājumus - spiestā materiālā tāds nav vajadzīgs, ja rukumu izdodas samazināt ar pareizu dozēšanu, iestrādi un tālāku mitrināšanu sedzot ar tvaika necaurlaidīgu plēvi. Stiegrojums pamatā stieptiem būvelementiem - atbalsta sieniņām, pārsegumam u.t.t
Minētā šahta no betona. Te nevajag jaukt betona ūdensnecaurlaidību ar gaisā esošā ūdens tvaika kondensātu uz blīvām virsmām. Ja šahtas iekšpusē tev nokļūst lietus ūdens, tad tas ātri vien šahtas ārpusi caur 15cm sieniņu atdzesē līdz "rasas punktam" un parādas mitrums uz virsmas.
Gadījums no manas prakses. Tālajos 80 gados palīdzēju būvēt ēku. Pagraba grīdas betonēšana notika februārī, grāds vai divi virs nulles. Uz grīdas vienkārši izbērtas dolomīta šķembas tika segtas ar cementa javu 1:5 ..1:7 konsistencē ar vidēji stingu maisījumu, jo grīda betonēta uz metāla cauruļu 32mm vadulām ar to tūlītēju izvilkšanu un vietu aizcementēšanu. Grīda vienā piegājienā. Sastāvs stinga vismaz 2 nedēļas, jo visu laiku temperatūra tuvu nullei, pat uzkrita sniegs. Pavasarī, kad sāka atkust zeme, pagrabā ieplūda ūdens un grīda izrādījās ūdensnecaurlaidīga - tajā, lai izvadītu ūdeni, bija jāizsit caurums.

Ne velti autors sākumā raksta par 20 cm biezu plātni, tas, lai novērstu darba kļūmes un vispār pārnodrošinātos. Kamēr tehniski pietiktu arī ar minimāli ielejamo betona biezumu 6-7 cm, noapaļojot uz 10 cm. Arī stiegras nav vajadzīgas, bet, ja ļoti gribas, plastmasas (stiklplasta) lielacu siets varētu būt gana labs.

Pats esmu par bruģi. Galvenokārt tāpēc, ka jebkurā brīdī nesāpīgi labojams bez papildu izdevumiem (labotāja algu neskaitot). Un ieklāt var arī pats "lēnām pīpējot", kas ar pirmo reizi nesanāk, ar piekto būs jau pavisam labi. Pret nezālēm līdz apakšā ieklāts ģeotekstils.

20 cm ir nosacīta pārnodrošināšanās, jo lielākā problēma jau ir no tā, ka sals izurbina virsmu un tai nav svarīgi vai ir 20 vai 10 cm. Autors jau grib, lai tā virsma ir laba kādus gadus 20.

Stāsts ir par to kā mājas apstākļos uztaisīt tādu salizturīgu betonu. Man aptuveni tā ideja ir skaidra - jāmaisa pasauss betons, pareiza cementa, šķembu un grants proporcija un finālā kaut kā jādabū tie 6-8% gaisa poru iekšā. Ja par pirmajiem 2 punktiem it kā būtu man skaidrs, tad par pēdējo man nav nekas skaidrs. Skaidrs, ka pasausu betonu iestrādājot jāliek lietā vibroplate (nevis lata vai parastā bliete) vai vieglākā bliete. Jautājums cik ilgi vibrēt un vai papildus izmantot ķīmiju, kas ražo tās poras. Kā nokontrolēt tos 6-8%?