Variants par grunts uzbērumu, paaugstināšanu mājas pamatu zonā nav izskatīts?

Grunts uzbērums man būs 40cm, pamatu dziļums 120cm. Jāierokās 90cm dziļumā, lai būtu vieta šķembām.

Tad šobrīd palieku pie tā, ka šajā sezonā ieroku vairākās vietās caurules gruntsūdens monitoringam - ja visu būvniecības sezonu turēsies ģeoloģijā norādītais 0.4m gruntsūdens līmenis, tad došos pie būvkonstruktora ar priekšlikumu mainīt pamatus.

Šobrīd ceru uz kkk pieredzi, ka manā būvbedrē būtu līdzīgi. Un jā, pierkītu, ka grāvja variants kā tāds atkrīt. Vai nu platāka būvbedre vai citi pamati...

Ģeoloģijā ir 3 urbumi. vienā no tiem 0.4m, pārējos divos 0.6m gruntsūdens līmenis. Ticēt tiem datiem pa visiem 100% īsti nezinu vai varu, jo ģeoloģiju veica manuprāt ļoti primitīvi - izurba man tos caurumus, rokās paturēja grunts paraugus un kautko blociņā pierakstīja. Nevienu grunts paraugu līdzi uz laboratoriju neņēma... un to gruntsūdens līmeni arī īsti nezinu, kā noteica - ar metramēru netika mērīts (liekas vairāk uz čuju...). To visu izdarīja 40minūtēs. Paņēmu čalīti no ss, tapēc tāds apšaubāms rezultāts... attiecīgi bija arī pirmā negatīvā pieredze ar būvniecībā iesaistītajiem - 5x tika pārlikts laiks rezultātu izdošanas datumam un šās piecas reizes tika pārliktas 30min pirms norunātā laika, kad pats zvanīju vai tiešām būs :D

Vienā komentārā bija norādīts par kanalizācijas izbūves problēmām - tās mani neskars, jo ir ciemata kanalicācija līdz zemesgabalam.

Paldies visiem par viedokļiem!

Ja jau tas ir ciemats ar centralizētu kanalizācijas sistēmu, tad tādai ir taisīta detalizēta ģeoloģijas un hidroloģijas izpēte. Tai jābūt būvvaldē.

Man līdzīga problēma ar augstu gruntsūdeni un mālsmilti bija - būvbedres dziļākajā stūrī izraku bedri un ieliku caurumotu mucu - no turienes tad to lieko ūdeni pumpēju prom, bet grāvi tajā mālsmiltī noturēt ir nereāli. Man gan tas gruntsūdens staigā un tad kad veidoju pamatus lielākā problēma bija slapjā vasara un lietus un pilna būvbedre ar lietusūdeni.

Drusku jau te arī biedē - nav tas betons nekāds ūdens pumpis, tas, ka pamatu apakša ir potenciāli ūdenī pilnīgi nekādas problēmas nav rādījis - ne pamatiem, ne grīdām uz grunts. Vienīgi pagrabu gan nerekomendēju taisīt.

piekrītu J. Man tas pats apmēram. Reku te tiek apgalvots, ka slapjums betonam ir poo, ja vien gruntsūdens nav agresīvs (to nosaka ar analīžu palīdzību):
[www.building.lv]

Par grīdām tepat forumā spriedelēja (viedokļi dalījās), ka mitruma (kapilārā) celšanos uz augšu zem grīdas var mazināt ar šķembu slāni vai/un plēvēm (smilts/šķembas/mazliet izlīdzinošā smilts/puķiks/plēve/eštrihs/deko segums)

Ja "ģeoloģiju" taisīja 2014. gada jūnija beigās, tad rekur informācija pārdomām par nokrišņu daudzumu: [www.meteo.lv]
Cik saprotu tieši mēneša otrajā pusē nogāza bez maz visa mēneša norma.

Pamonitorēt, ja ir gads laika, par ļaunu nenāks.

Labdien.Griežos pie Jums sekojošā jautājumā:
Nesen ievācāmies jaunā privātmājā un augstā gruntsūdeņu līmeņa dēļ pagrabā sienas apakšējajā daļā ir mitras un sākušas pelēt.Pagraba grīdā iebūvējām tvertni , kur ar sūkni gruntsūdeņus pārsūknējam uz grāvi, bet tas nedod vēlamo efektu.Acīmredzot būvniems nav pareizi noizolējis pamatu pēdu un blokus.
Vai Jūs varat piedāvāt risinākumu šādā gadījumā?

Sienas mitras var būt arī dēļ kondensāta