Labdien!

Apstāstīšu situāciju sākumā un tad jau beigās jautājums.
Situācija:
Jālej lentveida pamati 2 stāvu dzīvojamajai mājai no gāzbetona. Pamata augstums kopā ar pamatu pēdu 1.5m, pamatu pēda 20cm, zem pēdas blietētas šķembas. Betons pēc projekta B20. Grunts smilšaina - putekļsmilšaina, māls nav, gruntsūdens līmenis augsts. Pagrabs nav paredzēts. tātad pamati no iekšas tiks piebērti ar smilti.
Projektā ir iezīmēta pamatu vertikālā hidroizolāciju pie kuras piestiprināta 50mm ekstrudētā putuplasta siltumizolācijas kārta.
Jautājums:
Vai manā gadījumā vertikālā hidroizolācija ir lietderīga, vai nepietiek ar to ka putuplasts ar putām pielīmēts pie pamatiem un piedībeļots. Grunts ūdens ir augsts, pagraba nebūs, pamatu pēda tāpat atradīsies ūdens piesātinātā vidē.

Pareizā virzienā domā. Man gan nav nav augsts gruntsūdens, bet arī tikai nolīmēju un piedībeļoju no ārpuses ekstrudēto putuplastu. Mitrums kas no gaisa nāk pie pamat sienas netiks. Bet kas no zemes nāk, tas tāpat slapinās pamatus.

Jāsiltina 1,5m augsti lentveida pamati, pēc projekta jāliek 50mm biezs putuplasts, lasīju te pat forumā daudzi liek 100mm, cik būtiski ir tie extra 50mm?

Māja ir bez pagraba ar siltajām grīdām, iekšā pa perimetru 20mm putuplasts 20cm no "nullītes".

Sienas 300 mm gāzbetons, ja liek pamatu siltinājumu 100 tad cokols izvirzījums no pamatiem būs tik pat cik sienu siltinājums. Vai svarīgi ir, lai cokols būtu nedaudz ievirzīts uz iekšu, vai arī tas ir normāli, ka cokols un sienas ar apdari ir vienā plaknē?

Kā arī jautājums par hidroizolācijas lietderīgumu šāda veida pamatiem bez pagraba - vajadzīgs vai tomēr nē! :o

Es pirms gada pie pamatiem pielīmēju 5cm biezu ekstrudēto putuplastu, pagaidām nav sūdzību un neko nenožēloju. Pamati 1.2m dziļumā un 45 cm virs zemes līmeņa, bet nosiltināju tikai pirmos 585+585mm, jo tāds ir divu standarta putuplasta siltinājuma lokšņu platums, tātad zem zems ir +- 70cm. Nekādus bitumenus uz pamatiem nesmērēju, darīju pa vienkāršo, ar zāģi saskrāpēju putuplasta plakni un līmēju klāt pie pamata. Tajā pašā gadā arī kamēr pamati nebija aizbērti uzvilku apmetumu uz sieta, lai putuplasts nebojātos UV staros.

Diezko liela aktivitāte šajā tēma, diemžēl, nav novērojama .. varbūt jautājums pārāk komplekss. Varbūt tad variet padalīties ar savu pieredzi kā vaicāt pamatu siltināšanu un hidroizolāciju? Kādu mastiku likāt cik biezu putuplastu līmējāt un ar ko līmējāt, kā arī vai izmantojāt dībeļus?

Par mastikas izvēli, jāuzmanās ar modīgajām mastikām, kas veidotas uz ūdens (?) bāzes, klājās labi, nepatika noturība.
Putuplastu pamatiem nelīmē, bet gan stiprina ar dībeļiem.
Putuplasta biezums vismaz 50 mm vai biezāks, atkarīgs no vēlmēm un maka biezuma.
Špaktelē ar, piemēram, Sakret BAK, vienlaicīgi iestrādājot sietu.

Kāpēc pamatu cokolu daļu jāsiltina ?

Cokolu vēlams siltināt, lai pamatus sals nebojā un daļēji arī pamatu pēdai sala zonu var aizbīdīt prom. Komplektā arī zem grīdas grunts būs siltāka.
Bet to cik biezs jāliek, to tomēr nevis maks vai vēlme nosaka, bet gan vajadzība un aprēķins. Kāda jēga būtu likt 100, ja pietiek ar 50 u.tml. Var arī nelikt vispār.

nuuuu ... sala ietekme uz betonu pavisam nenozīmīga .. lai neteiktu nekāda

pēdu iebūvē zem sasaluma dziļuma ... šā vai tā

nekas tur zem grīdas nepaliks siltāk ... kāda grunts temperatūra ir tāda arī paliks ... bet, lai grīdas un sienas mezgls nebūtu vājais punkts pacel tīro grīdu 15-20 cm virs horizontālās hidroizolācijas

PAMATU COKOLA DAĻAS SILTINĀŠANA = BEZJĒDZĪGI IZTĒRĒTI LĪDZEKĻI

IMHO

PikkO: "nuuuu ... sala ietekme uz betonu pavisam nenozīmīga .. lai neteiktu nekāda"

Siltināšanas ietekme ir ļoti liela:
1) Siltinot pamatus, grunts temperatūra zem grīdas būs ļoti daudz augstāka, kā nesiltinot.
2) Samazinās betona sasalšanas ciklu skaits, kas palielina betona ilgmūžību.
3) Saistīts ar iepriekšējo; betonam salstot un atlaižoties tas netiek drupināts zemes un ~20 cm virs zemes līmenī.

Jautājums par betona veselību virs un nedaudz zem zemes. Līdz pamatu apakšai 1,2 metru dziļumā sals netiks.