UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Ārdarbi :
Building.Lv Forums
Pašreizējā: 2 no 2
Re: Grāvja vietā meliorācijas caurule
Autors:
Vilnis_Radio
()
Datums: 15/02/2016 12:58
Ne gluži, jo zem zemes caurule arī var strādāt uz pilnu diametru, gluži tāpat kā darboties pretējā virzienā - infiltrācijai.
Ja esošā grāvītī ieliks šo cauruli un apbērs ar grunti iztaisnojot reljefu, tad piemēram pavasarī viņa nenovadīs virsūdeņus - grunts sasalusi, virsūdeņi klejo un izplatās pa reljefa virsmu - līdz caurulei viņi nenonāk. Viņi nonāk līdz caurulei tad kad zeme pilnībā atkususi (ar kādas nedēļas pusotras nobīdi pilnīga atkušņa gadījumā). Teorētiski pie kaut kādas apstākļu sakritības var gadīties, ka sekli ierakta caurule ir pilna ar ledu, tas ir vissliktākais scenārijs - tad tā caurule atnāks vaļā pati pēdējā.
Ir otra versija, viss grāvis līdz virszemei ir drenējošs - šķemba vai tamlīdzīga rupja frakcija, kura ietīta ģeotekstilā, lai šķembās neieiet melnzeme un trūdi. Tādā gadījumā caurule vispār varētu būt nevajadzīga.
Trešā versija - gara caurteka - resp caurule bez caurumiem, salīdzinoši precīzu kritumu un pirms caurules izveido bedri - nosēdumu smilšu ķērāju. Tad var rakt ciet grāvi un infiltrācijai vispār nav nozīme. Var arī likt ar caurumiem, ja ir vēlme susināt aizbērto daļu, bet tad mazliet palielinās aizsērēšanas risks no saknēm un smilts. Caurumu gadījumā sausajā laikā viņa darbotos arī kā infiltrācija, ja gadījumā ir korķis. Nu jāskatās, kaut ko jau izkombinēt jau var.
Bet ar to svešo teritoriju ir tā, ka sekli ieraktās caurules var arī pārraut, ja nu kaut kāda ideja ienāk prātā un ir aizmirsies, ka tur iet kaimiņa manta.
Ja esošā grāvītī ieliks šo cauruli un apbērs ar grunti iztaisnojot reljefu, tad piemēram pavasarī viņa nenovadīs virsūdeņus - grunts sasalusi, virsūdeņi klejo un izplatās pa reljefa virsmu - līdz caurulei viņi nenonāk. Viņi nonāk līdz caurulei tad kad zeme pilnībā atkususi (ar kādas nedēļas pusotras nobīdi pilnīga atkušņa gadījumā). Teorētiski pie kaut kādas apstākļu sakritības var gadīties, ka sekli ierakta caurule ir pilna ar ledu, tas ir vissliktākais scenārijs - tad tā caurule atnāks vaļā pati pēdējā.
Ir otra versija, viss grāvis līdz virszemei ir drenējošs - šķemba vai tamlīdzīga rupja frakcija, kura ietīta ģeotekstilā, lai šķembās neieiet melnzeme un trūdi. Tādā gadījumā caurule vispār varētu būt nevajadzīga.
Trešā versija - gara caurteka - resp caurule bez caurumiem, salīdzinoši precīzu kritumu un pirms caurules izveido bedri - nosēdumu smilšu ķērāju. Tad var rakt ciet grāvi un infiltrācijai vispār nav nozīme. Var arī likt ar caurumiem, ja ir vēlme susināt aizbērto daļu, bet tad mazliet palielinās aizsērēšanas risks no saknēm un smilts. Caurumu gadījumā sausajā laikā viņa darbotos arī kā infiltrācija, ja gadījumā ir korķis. Nu jāskatās, kaut ko jau izkombinēt jau var.
Bet ar to svešo teritoriju ir tā, ka sekli ieraktās caurules var arī pārraut, ja nu kaut kāda ideja ienāk prātā un ir aizmirsies, ka tur iet kaimiņa manta.
Re: Grāvja vietā meliorācijas caurule
Autors:
Vilnis_Radio
()
Datums: 15/02/2016 13:10
Es teiktu, ka bisķi jāpadomā ar prātu un atcerēties kā ir bijis dažādos pavasaros vai citos laikos - cik tas grāvis vispār strādā. Ja viņš sevī ietver lielu teritoriju kā zemākais punkts, tad tas grāvis ir laba lieta. Ja viņš nekādu teritoriju nesavāc sevī, tad no viņa tāpat jēga nav, bet tas ir mazticams, jo grāvīšus jau ar kaut kādu nolūku veidoja.
Bet principā ir iespējams izveidot efektīvu maza grāvja analogu, kuram var braukt pāri ar zālespļāvēju un grābt lapas pa horizontu. Tik jāpaštuko.
Bet principā ir iespējams izveidot efektīvu maza grāvja analogu, kuram var braukt pāri ar zālespļāvēju un grābt lapas pa horizontu. Tik jāpaštuko.
Re: Grāvja vietā meliorācijas caurule
Autors:
Vilnis_Radio
()
Datums: 15/02/2016 13:14
Pamēģini atcerēties kur atkušņos teritorijā veidojas peļķes un kuros punktos tas ūdens kā piltuvē veidojas, tie arī tad būs galvenie savākšanas punkti. Varbūt kaut kur var palabot reljefu un pārtaisīt uz kolektoru un slēgto cauruļu principa.
Pašreizējā: 2 no 2