Sveiki.

Projektā un arī šobrid dzīve tika izveidota izsmeļamā aka. Kad jautāju kāpec ne septiķi, arhitekts teica, ka man mālaina zeme un apakšā ejot drenāžas (topogrāfijā). Tā kā tai brīdī ne pārāk par to zināju, un vajadzēja sākt celtniecību drīzeni, tad tā arī palika.
Tagad viskautko salasījies gudru, biju arī tajā celtniecības izstādē ķīpenē un runājot ar onkuļiem galvā ir doma, kas vēl nav noskaidrojusies.

Ja man ir tā mālainā zeme un pa diognāli zemei iet 2as drenāžas (pēc topogrāfijas) bet teorētiski zeme atļauj infiltrācijas lauku taisīt, vai es varu esošo grodu aku pārtaisīt par kaut ko, kas nav jāsmeļ katras 2as nedēļas...

Tāpat, ja es gribētu tādas izmaiņas, kam tas ir jāapstiprina. Būvvalde noteikti gribētu kaut kādu papīru no hvz kā? Vides dienesta, vai kas var dot atbildi, ka jā drīxt tādu vot septiņi ar šitādu infiltrācijas lauku taisīt.

Viens otrs kaimiņš savukārt kurbulē bioloģisko (ar aerobajām baktērijām), un teicās ka ūdeni laiž pa drenāžas caurulem pats savā teritorijā. It kā grāvju, dīķu un upju man nav... tāpēc gribās to "septiņis ar baktērijām"...

Galvenais uzdevums būtu minimizēt izsmelšanas biežumu nesabojājot vidi.

Par to jau mēs te esam sprieduši un paņem meklētāju un ieraksti "bioloģiskā".
Septiķis un bioloģiskā ir divas dažādas lietas. Septiķis tāpat pa laikam ir jāsūc ārā, kaut kas no viņa protams nostādinās un iztek, bet nav jau diez ko tīra tā padarīšana. Ja skatās kopīgās cenas, tad septiķis manuprāt ir 2 reiz lētāks par bioloģisko (ar visu uzstādīšanu), bet nu nezinu - es kaut kā par septiķi mazliet skeptisks pilna laika mājā. Es personīgi ieliku bioloģisko un pagaidām esmu apmierināts.
Bioloģisko esošajā grodā būs tizli ielikt, jo parasti normāls bioloģiskais ir diametrā lielāks un pat ja ielīstu nekāds dižais ieguvums nesanāk, jo ir čakars ar ievadiem un izvadiem un līmeņošanu utt. Vienkāršāk ir ielikt pa jaunam bioloģisko. Bioloģiskajiem ir dažādi piedāvājumi - ir labāki ir sliktāki, ir jaudas dažādas. Principā var laist drenāžā es domāju (bet tīri subjektīvi varbūt nav pats labākais variants), var infiltrācijas lauku taisīt, var pārsūknēt ar sūknīti kaut kur virszemē.
Teorētiski droši vien tas ir jāskaņo būvvaldē, bet kā ir pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā? Principā jau bioloģiskajām nāk sertifikāts un būvējot jaunas būdas tas noteikti būs labāks variants par septiķi. Man viens paziņa būvēja un būvvalde atļāva bioloģisko izvadīt Daugavas nogāzē .... Dīvaini, bet nu tā tas bija.

Bioloģiju laid grodā un no groda - drenāžā.

Jautājums Nr.1 - cik hektāri pašam piederošas zemes ir ap māju? Infiltrācijai kā notekūdeņu novadīšanas tipam nav ne vainas, bet ne jau 1-2 tūkstošu m2 lauciņos.

Par drenāžu vajag precizēt, tieši vakar lasīju tehniskos noteikumus vienam projektam un bija diezgan daudz sarakstīts, ko drīkst un ko nedrīkst.

man tads netipisks jautajums. ir jaunbuve aeroc 375 bet parsedzes virs logiem ieliktas fibo 300mm iekshpusee uz nulli aarpusee -75mm man gribas logus likt "uz nulli" arpusee bet tad ailes daljaa virs loga sanaak tukshums. laa sho parsedzes vietu aizpildiit.? pirmaa doma bija likt veidni un betoneet ciet bet tad vajag sasaistit ar esosho parsedzi iemest vel armaturu utt un nebuhs tik viegli ieliet no saana. atmetu domu otrs likt kopaa ar logiem vati pareizaa biezumaa virs loga un uz putaam uzseedinaat. pec tam uzreiz apmest lai ir nules limenis ar parejo sienu. bet vatei pat cietajai bus shvaki ar loga hermetiskuma nodroshinaashanu. paliku pie 70mm putupolisterola cietaa eps 150 vai 200 kuru pec ielikshanas ari apmest no arpuses. pec tam fasadei liekas 100 mm vateun apmetums. bija doma par 150mm bet man te viiri stasta ka principaa 375 aeroc jau gandriz nevajagot siltunaat utt. 100 domaaju ka uzlikshu gan. kadi ieteikumi par to parsedzu izvilkshanu vel butu? ..