UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Ķieģeļu apdares siltināšana
Autors:
PilnīgsAmatieris
()
Datums: 07/04/2016 14:26
Labdien!
80 gados celtai privātmājai sienas nesošā konstrukcija ir 20cm gāzbetons, kas apšūts ar ķieģeli. Iesakiet, lūdzu, labāko risinājumu siltināšanai.
Ķieģelis būtu jānoplēš un tad jāliek siltinājums ar dekoratīvo apdari? Atstājot ķieģeli pārkare būs par mazu.
No iekšpuses nederēs, jo negribētu sašaurināt telpas.
Putupolistrols/akmensvate/ekovate?
10cm vai 15cm?
Varbūt iespējams padalīties aptuveni cik maksātu pasākums 250m2 ārsienai ar logu apdari.
Paldies jau iepriekš!
80 gados celtai privātmājai sienas nesošā konstrukcija ir 20cm gāzbetons, kas apšūts ar ķieģeli. Iesakiet, lūdzu, labāko risinājumu siltināšanai.
Ķieģelis būtu jānoplēš un tad jāliek siltinājums ar dekoratīvo apdari? Atstājot ķieģeli pārkare būs par mazu.
No iekšpuses nederēs, jo negribētu sašaurināt telpas.
Putupolistrols/akmensvate/ekovate?
10cm vai 15cm?
Varbūt iespējams padalīties aptuveni cik maksātu pasākums 250m2 ārsienai ar logu apdari.
Paldies jau iepriekš!
Re: Ķieģeļu apdares siltināšana
Autors:
Skards.lv
()
Datums: 07/04/2016 15:26
Labdien,
vai starp ķieģeļiem un gāzbetonu nav gaisa sprauga?
vai starp ķieģeļiem un gāzbetonu nav gaisa sprauga?
Re: Ķieģeļu apdares siltināšana
Autors:
Teorētiķis
()
Datums: 07/04/2016 15:35
"Labākais" parasti ietver arī subjektīvu rādītājus. Manuprāt, labākais ir ventilējama fasāde. Citam labākais sliecas uz letāko.
-Ķieģelis ir ļoti švaks izolātors 120mm biezumā
-Starp ķieģeli un gāzbetonu būs gaisa
Viens variants ir izpētīt cik šī sprauga plata un aizpildīt ar siltumizolāciju - putām u.c materiāliem, ja būs kādi 50mm, tad siltumzudumi caur sienu, uz m2 samazināsies uz pusi.
Ja ir apņēmība un līdzekļi, tad, protams labāku rezultātu iegūst noplēšot ķieģeļus nost un siltinot.
Par materiāliem milzum daudz šķēpu lauzts par to kas ir labāks vate vai putuplasts, katram savi plusi un mīnusi būs, bet ja pareizi iestrādās, tad strādās abi un viss būs kārtībā.
Ja gāzbetons ir kurmja rakumi, tad taisīt karkasu un pūst ekovati būs prātīgāks risinājums, kā mēģināt lipināt lokšņu materiālus.
Par biezumu, jārēķina izdevīgumus, par biezu siltinājums nekad nebūs, ja var atļauties, tad 150 vai pat 200, protams, līkne siltumzudumi pret izmaksām strauji krīt uz leju jau no 50mm.
Lai šodienas būvnormatīvus izpildītu, vajadzētu 200mm.
-Ķieģelis ir ļoti švaks izolātors 120mm biezumā
-Starp ķieģeli un gāzbetonu būs gaisa
Viens variants ir izpētīt cik šī sprauga plata un aizpildīt ar siltumizolāciju - putām u.c materiāliem, ja būs kādi 50mm, tad siltumzudumi caur sienu, uz m2 samazināsies uz pusi.
Ja ir apņēmība un līdzekļi, tad, protams labāku rezultātu iegūst noplēšot ķieģeļus nost un siltinot.
Par materiāliem milzum daudz šķēpu lauzts par to kas ir labāks vate vai putuplasts, katram savi plusi un mīnusi būs, bet ja pareizi iestrādās, tad strādās abi un viss būs kārtībā.
Ja gāzbetons ir kurmja rakumi, tad taisīt karkasu un pūst ekovati būs prātīgāks risinājums, kā mēģināt lipināt lokšņu materiālus.
Par biezumu, jārēķina izdevīgumus, par biezu siltinājums nekad nebūs, ja var atļauties, tad 150 vai pat 200, protams, līkne siltumzudumi pret izmaksām strauji krīt uz leju jau no 50mm.
Lai šodienas būvnormatīvus izpildītu, vajadzētu 200mm.
Re: Ķieģeļu apdares siltināšana
Autors:
PilnīgsAmatieris
()
Datums: 07/04/2016 17:24
Izpētīšu gaisa spraugas biezumu. Visur tai vajadzētu būt vienādai? Nezinu kā agrāk būvēja. Ja ir mazāk par 50mm, tad ir vērts to spraugu pūst ciet?
Šobrīd sliecos uz ķieģeļu demontāžu un ekovati 15cm biezumā.
It kā pēc U-wert ar šādu konstrukciju man sanāk 0.210 W/m²K, 71 kWh/m². Tā kā nākotnē ir plānots būvēt jaunu māju, tad domāju, ka vairāk par 15cm nav vērts ieguldīt.
Varbūt variet kāds ieteikt siltinātājus, kas izdarītu visu nepieciešamo, tas ir - ķieģeļu demontāža, karkasa izbūve, ekovates sapūšana, ārējā apdare. Ja iespējams varbūt var kāds aptuvenās m2 izmaksas pateikt manām vajadzībām.
Šobrīd sliecos uz ķieģeļu demontāžu un ekovati 15cm biezumā.
It kā pēc U-wert ar šādu konstrukciju man sanāk 0.210 W/m²K, 71 kWh/m². Tā kā nākotnē ir plānots būvēt jaunu māju, tad domāju, ka vairāk par 15cm nav vērts ieguldīt.
Varbūt variet kāds ieteikt siltinātājus, kas izdarītu visu nepieciešamo, tas ir - ķieģeļu demontāža, karkasa izbūve, ekovates sapūšana, ārējā apdare. Ja iespējams varbūt var kāds aptuvenās m2 izmaksas pateikt manām vajadzībām.
Re: Ķieģeļu apdares siltināšana
Autors:
Vilnis_Radio
()
Datums: 07/04/2016 18:17
Man šķiet, ka uz gāzebetona pēc ķieģeļu noņemšanas mazāk darbietilpīgāks un lētāks variants būs uzlīmēt fasādes vati un apmest to ar dekoratīvo. Ekovatei jāpiņķējas ar karkasu, vati var līmēt pa tiešo, ja vien virsma ir cik ne cik līdzena gāzbetonam.
Re: Ķieģeļu apdares siltināšana
Autors:
PilnīgsAmatieris
()
Datums: 14/04/2016 20:46
Izdomāju, ka tomēr taisīšu ciet gaisa spraugu, kas ir 5cm, nevis ņemšos ar ķieģeļu ārdīšanu + siltināšanu.
Varbūt kāds var pakomentēt - kuru materiālu labāk izmantot gaisa spraugas aiztaisīšanai - HK 35, TermoPor, Aminotherm. Varbūt vēl kāds cits?
Jebkurā gadījumā ievietojot u-wert man rādās šādi parametri -
HK 35 - kondensāts 0.876 kg/m2, U-wert 0,36 W/m2K
Aminotherm - kondensāts 1.008 kg/m2, U-wert 0,34 W/m2K
TermoPor nav u-wert lapā.
Varbūt kāds var pakomentēt - kuru materiālu labāk izmantot gaisa spraugas aiztaisīšanai - HK 35, TermoPor, Aminotherm. Varbūt vēl kāds cits?
Jebkurā gadījumā ievietojot u-wert man rādās šādi parametri -
HK 35 - kondensāts 0.876 kg/m2, U-wert 0,36 W/m2K
Aminotherm - kondensāts 1.008 kg/m2, U-wert 0,34 W/m2K
TermoPor nav u-wert lapā.