Sveiki!

Sakarā ar pamatu sēšanos, tajos bija parādījušās plaisas. Tieši tas pats ir noticis ar silikātķieģelu apšuvumu.

Šobrīd pamati tiek pastiprināti un pēc tam tiem tiks veikta hidroizolācija, bet jautājums paliek - ko darīt ar ēkas fasādi.
Jāpiebilst, ka silikātķieģeli pilda vairāk ēkas apšuvuma funkciju, jo ēkas karkass ir veidots no koka.
Plaisas ir vertikālas, aptuveni 5mm platas.

Vai pastāv iespēja tās aizpildīt ar kādiem hermētiķiem, ātri cietējošiem cementa maisījumiem vai kā tamlīdzīgi?

Iespējams, ka jau nākamvasar ēka tiks siltināta no ārpuses un vēlāk fasāde tiks apšūta ar koku - līdz ar to silikātķieģeļu siena pilnībā tiks nosegta, bet plaisas noteikti būtu nepieciešams aizpildīt jebkurā gadījumā. Kaut vai tikai tādēļ lai samazinātu siltuma zudumus ziemas aukstajos mēnešos.

Kādi ir speciālistu viedokļi un risinājumi šādu defektu novēršanai?


Ar cieņu,
Aigars.

Ja plāns ir nākotnē siltināt silikātķieģeli, tad tas ir nepareizs plāns, jo paliek šķirba starp ķieģeli un ēku un siltinājums neko nedos, tas būs pilnīgi lieks ieguldījums.

Ķieģeli nost, siltinājums uz koka ēkas un tikai tad fasāde, ventilējama koka, vai neventilējamā - apmetums.

Ar fasādi pagaidām var nedarīt neko vairāk kā visprastāko šķirbu aizsmērēšanu ar jebko (vienalga kāda java), līdz brīdim kad ķieģelis tiks nobrucināts. Tās plaisas neko dižu tur neizdara, tikvien kā brutāls un tiešs lietus uz fasādes.

Vilni,
Paldies par padomu, noteikti ņemšu to vērā! :)

Diemžēl neesmu profesionāls celtnieks, bet domāju, ka šādas plaisas varētu būt pagrūti aizpildīt ar javu, jo tās ir pietiekami šauras, bet dziļas.

Esmu redzējis dažādas ķīmijas, kuras pildītas līdzīgās kapsulās, kādās parasti nāk hermētiķi. Vai kādam ir bijusi saskare ar šāda veida "cementiem" un vai tie ir piemēroti šādu defektu novēršanai?

Liels paldies par atbildi jau iepriekš!

Ar cieņu,
Aigars.

Tev jau arī tās plaisas visā dziļumā nevajag aizpildīt. :) Tie hermētiķi ir lieka izšķērdība.

Jebkura cementa bāzes smalkgraudainā java, apmetums, līme būs labu labais. Jāņem lētākais, kāds neliels maisiņš, cik nu tām plaisām tur vajag. Es neesmu baigi pētījis visus tos n-tos maisus kas mums tagad pieejami, bet sakreta bak un bk tādai lietai būs labi, vienīgi viņš tā paātrāk cietē, jāmaisa pa maziņām porcijām. Toties konsistence ir ideāla tādam darbam. Apmetumos, kuri cietē lēnāk parasti grauds bišķi par lielu, būs grūtāk un vairāk noķēzīsies tie ķieģeli. Vislētākais ir cements un smalkā smilts, nu tāda kā pludmalē un smilšu pulkstenī - tas lēni cietē, bet grauds ir gandrīz pareizais. Dekoratīvi aizpildīsi no virsas, nu iespiedīsies 1-2 centimetru dziļumā un būs ideāli. Tāpat tas pasākums būs jānojauc.

Pa lielam piekrītu Vilnis teiktajam-ķieģeļa fasāde būtu demontējama arī tad ja tā nebūtu saplaisājusi,taču spraugu aizpildīšanai ieteiktu jebkuru ārdarbiem piemērotu hermētiķi,var to pašu silikonu. Ar tādu šķidru javu pats nomūrēsies un sasmērēsi visus ķieģeļus metra rādiusā ap plaisu nepanākot nekādu labumu. Plaisa aizpildāma lai uz sezonu ķieģelis funkcionētu kā vēja barjera,tāpēc nevajadzētu sev mākslīgi radīt grūtības.

Īstermiņam pats vienkāršākais un efektīgākais ar putām. Kāds makroflex ar smalko snīpi.
Ja dekoratīvais neapmierina, viegli piegriezt un piekrāsot.

Ja neesi oligarhs, tad rīkojies šādi:

1) Visprātīgāk būtu šķirbu starp ēku un ķieģeli aizpildīt ar mūsdienās pieejamiem pūšamiem siltinājumiem. Ir no ko izvēlēties un nemaksā tik dārgi. Starpību jutīsi jau pirmajā gadā.

2 Parādās brīvāki līdzekļi, vari siltināt visu fasādi pa virsu ķieģeļiem.

3) Šķirbu fasādē aizdari ar kādu elastīgu hermētiķi. Jo ir iespēja, ka tā fasāde pa kādu mm tomēr tik un tā vēl var nostaigāt. Būs kur visam tam padoties un kompensēties.

Visvalža variants ir pagalam neveiksmīgs, jo:
1) koks > siltinājums > ķieģelis > siltinājums nepavisam nav laba kombinācija no žūšanas viedokļa, vislabāk koks>siltinājums, tad nebūs problēmu,
2) atstājot ķieģeļus sienā tu nevajadzīgi izbīdi fasādi uz āru, nozodz vērtīgus 12cm siltumizolācijas tiesu, samazinot jumta pārkares, kas fasādei ir ļoti nevēlami,
3) nav nekāda dižā garantija, ka starp ķieģeliem un koka ēku varēs kvalitatīvi nosiltināt,
4) šādām ēkām noraujot nost ķieģeļus var vēl kaut ko labot pie konstrukcijas, ja tur gadījumā ir kādas problēmas, piemēram kaut kādi puvekļi un ruberoīds utml.,
5) ja siena nav ideāli taisna, tad bezķieģelu variantā tu viņu varēsi iztaisnot kā jaunai ēkai.

Vilnis_radio piedāvājums ir aplami neracionāls, jo:

1) ar žūšanu tur viss būs kārtībā. Aizej kaut vai pie tā paša Birša uz konsultāciju.
2) nesiltini ar 100mm, izēlies 70, 50mm. Ja ir vienstāva ēka, tad tie 50mm neko radikālu nemainīs.
3) piemēram, nav arī nekāda garantija, ka ejot pa ielu tev ķieģelis neuzkritīs
4) un ja nav problēmas ar puvekļiem un ruberoīdiem? tad cilvēks pa velti fasādi būs nobrucinājis?
5) un ja siena IR taisna, tad cilvēks pa velti būs fasādi nobrucinājis?

Tad beigās mēs paliekam tikai pie pirmā un otrā punkta.
Lai cilvēks pats sarēķina cik daudz viņš var atļauties un vai pie maksimālajiem izdevumiem viņš savā mūžā atgūs tos ieguldījumus ko viņš būs ietaupījis uz apkures rēķina. Rēķinot, ka reāla ziema mums nav ilgāka par 3 nedēļām.

Jā, un tajās 3 nedēļās par apkures naudu var taču mierīgi aizbraukt ceļojumā uz siltajām zemēm. Atgriežos, un pie mums arī jau silts. :)