Grantij es neredzu jēgu, ja vien ar to nav domāts ietaupīt uz šķembu, ja vispār var ietaupīt cenas ziņā.

Mūsu sasalšanas atlaišanās ciklu biežuma ziņā grants nav izcilākais materiāls ceļu būvē. Šogad piemēram mēnesi turējās cikls, kad apakša sasalusi, virskārta pa dienu atlaižas un ir pilnīga putra. Grants tādos apstākļos kā virskārta neder.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Grantij es neredzu jēgu, ja vien ar to nav
> domāts ietaupīt uz šķembu, ja vispār var
> ietaupīt cenas ziņā.


Grants kā materiāls sablīvējas dēļ sastāva no nodrošina ceļam nestspēju 100MPa un vairāk.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mūsu sasalšanas atlaišanās ciklu biežuma
> ziņā grants nav izcilākais materiāls ceļu
> būvē. Šogad piemēram mēnesi turējās cikls,
> kad apakša sasalusi, virskārta pa dienu
> atlaižas un ir pilnīga putra. Grants tādos
> apstākļos kā virskārta neder.

Tāpēc, kā jau minēju - Ceļš sākas ar kārtīgiem grāvjiem. Nevajag izgudrot divriteni no jauna.

Ko sakāt par ģeotekstilu starp mālu un smilti- vai vajag? Manuprāt, ja tādu liek, tad der lētais gals, jo smiltis nesaplēsīs viņu, bet labāks ģeomateriāls vajadzīgs starp smilti un šķembu/granti.

Grants der kaut kur apakšējos slāņos, ne virspusē, tas arī nav nekas jauns. Grāvji nepalīdzēs un mpa neskaitās attiecībā uz risu veidošanos. Problēma ir laikapstākļi. Ir naivi cerēt, ka janvārī kad pa dienu līst un sniegs kūst un naktī uzsalst - grants nodrenēs. Reāli apakšā būs ciets bluķis un virsējie 5-10cm ir bezsatura grants putra. Tikai lielāka frakcija (šķemba) var nodrošināt plātnei līdzīgu virskārtu.

Es sameklētu būvgružus tiem 50m grāvja/ceļa. Tur pat varētu laika gaitā ar vieglo un piekabīti savest, ja negribas maksāt par lielo transportu. Kaut kādas sētas, ģeotīkls ir tikai naudas izšķiešana. Ja grib norakt nogāzes, tad vajadzīga lielā tehnika, ar to jau var uztaisīt normālu ceļu. Bet īstermiņā, būvgruži un būs super! Vēl var labāku/ piemērotāku autiņu nopirkt :)

Starp citu, varbūt var iebraukāt ceļu pa nogāzi, un vecais ceļš lai kalpo par grāvi.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Grants der kaut kur apakšējos slāņos, ne
> virspusē, tas arī nav nekas jauns. Grāvji
> nepalīdzēs un mpa neskaitās attiecībā uz risu
> veidošanos. Problēma ir laikapstākļi. Ir naivi
> cerēt, ka janvārī kad pa dienu līst un sniegs
> kūst un naktī uzsalst - grants nodrenēs. Reāli
> apakšā būs ciets bluķis un virsējie 5-10cm ir
> bezsatura grants putra. Tikai lielāka frakcija
> (šķemba) var nodrošināt plātnei līdzīgu
> virskārtu.
Ņem pastudē nedaudz pirms spried :D
[lvceli.lv]
Grants uzdevums nav drenēt, bet nodrošināt nestspēju. Virsūdeņi nonāk grāvjos ziemas periodā.
Ziemā mitrums pārvietojas no apakšējiem slāņiem. Tas saistīts ar spiedienu starpību gruntīs. Tāpēc drenējošam slānim liek ģeotekstilu, ja lieli gruntsūdeņi. Ir redzēts kur smilti pat ietin tajā un tad būvē grants virskārtu.
Pavasarī grunts atkūst - Vispirms ceļa brauktuve. Ūdens nonāk grāvī, jo ceļu veido ar 3% šķērskritumu. Nebūs nekādi 5-10cm bezsatura putra ja viss ūdens aiziet pa grāvjiem prom.

Pavasarī

viktorsggg Wrote:
-------------------------------------------------------
> Starp citu, varbūt var iebraukāt ceļu pa
> nogāzi, un vecais ceļš lai kalpo par grāvi.

Arī viens no variantiem.