Sveiks!
Ar celtniecības darbiem esmu smagi uz jūs, tāpēc ar akmeņiem lūdzu nenomētāt.
Vecvecākiem ir māja ar šīfera segumu un pāris gadus vienā vietā, lietus laikā(ne vienmēr), tek iekšā mājā ūdens. Nav saprotams tikai kāds ir iemesls. No bēniņiem pie tās vietas klāt netikt. Uz paša jumta, plaisu tieši pilēšanas vietā - nav. Visas citas plaisas kuras uz jumta ir bijušas, kaut kā "pa savam" aiztaisīju ciet, bet viņas nebija kritiskas, jo ūdens caur viņām nepilēja.
Uz jumta ir līduši arī pāris cilvēki kuri no celtniecības kaut ko saprot, bet šajā situācijā neko nesaprot.
Šobrīd es pats gribu ķerties pie šīs lietas un novest līdz galam.
Vecvecāki šajā situācijā tomēr ir lēmēji, kā nekā paši tur dzīvo, un izteica domu, ka ja latvijā ir tādas darbnīcas, tad nomērot šīfera viļņa izmērus, var no cita materiāla izveidot segumu ko var uzlikt pa virsu šīferim tieši tecēšanas vietā no jumta augšas līdz apakšai. Tātad jautājums - vai kāds Latvijā ar kko tādu nodarbojas? Stiklplasts? Kaut kas tāds.

Jāatrod caurums un jānovērš tādā vai citādā veidā. Tas ka nevar atrast nav īsti attaisnojums - lietus laikā ir jāskata, vai arī jālej. Ūdens līdz nopilēšanai var arī ilgāku laiku ceļot pa konstrukcijām, piemēram spāre, tāpēc cauruma vieta var arī būt krietni augstāk kā vieta kurā nopil.

Parasti šīferiem tradicionāls defekts ir plaisa viļņa apakšā. No augšas to defektu nemaz tik viegli nevar redzēt, no iekšpuses gan pamanāms. Sāk vērā ņemami tecēt ilgstoša lietus laikā.

Brutāli likt virsū tāda paša viļņa loksni ir risinājums, bet ne tas estētiskākais.

Pārdomās un meklējumos patērētais laiks un pūles atmaksāsies ar uzviju, salīdzinājumā ar tik neprātīgu ideju, kā šīfera jumta apklāšana ar vēl vienu seguma kārtu. Tas var nebūt viegli - ir nācies pētīt vairākas nedēļas, līdz sapratu kur problēma.

Kā jau augstāk kungi minēja, caurums varbūt arī pavisam citur. Pat pāris, trīs metrus horizontāli nobīdīts korē, un ūdens var ceļot pa šķērsslīpām jumta konstrukcijām, vai griestu dēļiem.
Kaut arī lāpīšana ir tikai lāpīšana, tomēr tecēšana ir novēršama. Varbūt noder sekojošais variants.
[www.youtube.com]

Stiprāka lietus laikā ūdens straumīte var veidot virāžas ap minišķēršļiem kā bobsleja trasē un ieplūst zem pārsedzošās blakus loksnes arī bez redzamiem caurumiem vai plaisām.

Visiem paldies par atbildēm!
Brīvdienās mēģināšu kārtīgi tīrīt jumtu pāris m rādiusā no tecēšanas vietas. Varbūt kko atradīšu.
Capa minēja, ka plaisa var būt nobīdīta horizontāli. To gan es nesaprotu. Kāpēc tad viņai būtu jāceļo tieši uz šo vietu? Jo citur nekur nepil.

Dairis1 Wrote:
-------------------------------------------------------
...........minēja, ka plaisa var būt nobīdīta
> horizontāli. To gan es nesaprotu.............
.............................
Banālākais piemērs - linoleja, finiera, plēves, dēļa gabals bēniņos, kuram pil virsū pa tiešo, bet notek no zemākās malas.
Otrs piemērs - pamēģini no pilnas krūzes ar apaļu biezu malu lēni liet ūdeni otrā krūzē. Ūdens visticamāk tecēs gar krūzes sānu tajā virzienā, uz kuru pagriezts krūzes dibens, nevis atrausies tieši no augšmalas taisni uz leju.
Ja šādas situācijas kombinējas, var pabrīnīties, kādēļ slapjums nav tieši zem cauruma, jeb caurums tieši virs slapjuma.