Rudenī kādos trijos piegājienos nobrauc ar pļaujmašīnu (mulčētāju) un lapu vairs nebūs. Pēc samalšanas to putra kaut kā ātri pazūd.

Es tikai fantazēju.
Daudziem pļaušana ar mulčēšanu ir stipri ierobežota, jo teritoriju var klāt pārsvarā bruģis, bet toties tur var mājot 3 ozoli, kuri saradīs tādu lapu kaudzi ka maz neliekas un līdz pavasarim nekas tur nesadalās (varbūt tāpēc, ka tās ir ozola lapas nevis bērza, kļavas vai aronijas. Tā nav fantāzija, tā ir vienā Rīgas īpašumā. Tur vēl ir liela problēma to kaudzi, kura sanāk patiesi liela, ar kaut ko nosegt, lai vēji neizmētā visas tās savākātas lapas. Īsāk sakot nav reāli alternatīva - tikai vest ārā.
Biogāzi nekādu tur neiegūt, kaut ko nelielu, pārāk nelielu, bet ir cilvēki kuri tādu eksperimentu mājās taisa, ierok pamatīgu reaktoru zemē, nu vairāki kubi un tad tur laiž iekšā zāli, lapas un ko var dabūt. Bet nu neatmaksājas tas protams. Tik vien kā savam priekam.
Esmu dzirdējis, ka lapas ir reāli interesantas slieku audzēšanā - tās gan tur labi noder. Finālā sanāk biohumuss, pašas sliekas un vēl proteīns. Bet nu vispār iespējams tas ir nākotnes bizness kā alternatīva lielajām biogāzes stacijām. Pagaidām tie slieku audzētāji tādi pamazi vēl, man šķiet.
Bet nu kopumā ar tām lapām ir tāda nelaime, ka tās ir centralizēti kādam jāvāc, lai būtu ekonomisks efekts, bet tās ir vienlaicīgi arī jāpresē, jo neba ies vadāt gaisu pie tādām degvielas $$. Norbas piemēram vai drusku lielākas, jau varētu būt ok.

Mulčēšana der vietās, kur lapu maz. Par lapu kompostēšanu, biogāzi šobrīd informācijas ir pietiekami un katrs interesents to var iegūt. Sāc tik ar pinterest un jūtūbi. Ir visdažādākie risinājumi, jautājums vai cilvēkam ir vēlme uz to iespringt. Biogāze ir jautājums, kur nepieciešams vispirms teorētiski sagatavoties, un tikai tad realizēties praktiski. Kā jau Vilnis teica, tas gan vairāk priekam nekā naudai.
Kā jau teicu, man zemes daudz un steigas ar kompostēšanu nav - metu gareniskā kaudzē un tā uz priekšu. No otra gala roku nost. Lapas sadalās aptuveni divos gados. Ja ir vēlme, var panākt, ka tās sadalās pāris mēnešos, turklāt vizuāli nekaitīgos veidos. Tikai drusku jāpainteresējas un jāpakustina rokas. Ar sliekām personiskā pieredze tāda, ka pēc slieku ielaišanas saradās zalkši, kas apsēda komposta kaudzi. (man gan specifiski apstākļi, blakus upe, palienes pļavas). Ģimenes sieviešiem paniskas bailes no čūskām, nācās risināt. Neesmu gan pilnīgi pārliecināts vai čūsku ieviešanās bija cēloniskā sakarā ar slieku ielaišanu vai vienkārši sakritība. Turklāt jāņem vērā, ka tā slieka ir kā mājdzīvnieks- par to jārūpējas, jānodrošina pastāvīga jauna barība, mitrums.
Nav taisnība, ka lapas vienas pašas nekompostējas. Pareizāk būs - sausas lapas vienas pašas nekompostējas
Lielapjoma risinājumu droši vien ar laiku radīsies aizvien vairāk - dzīve piespiedīs, jo atkritumu vienkārša noglabāšana ir dārga un neefektīva. Vakardienas preses ziņa - Šogad rīdzinieki pārstrādei nodevuši 968 tonnas koku lapu. Tas jau ir ievērības cienīgs daudzums, kur iespējas augt vēl 10kārt.

Tas jau parasti ir katras pašavaldības pārziņā. Mūsu pilsētā (pierīga) kādreiz lapas varēja savākt maisos, nolikt gar žogu, reizi nedēļā atbrauca traktors ar piekabi, savāca un aizveda. Šogad pašvadības piedāvājums bija savākt tikai kaudzē sagrābtās, maisus nevedīs. Tā kā man ārpus pagalma pie žoga ir 2 lieli ozoli, tad lapas bij nejēgā, kādi 10 gab. 350 litru maisi. Nācāc ņemt nomā bričku un pašam vest uz izgāztuvi, izgāzt gan var par velti.

būs eksperiments.
lapas sabēru kaudzē, pārgāju pāri ar frēzi, salaistīju, vēlreiz pārgāju ar frēzi, piebēru kompostēšanas maisījumu, vēlreiz ar frēzi, apsedzi ar melnu agroplēvi. Cerams kaimiņš nesūdzēsies par grauzēju savairošanos.

Nu re, pavasarī uzfrēzēsi vēlreiz un varēsi jau iestrādāt zemē. Peļi patiešām dzīvo kompostā - kaķim mīļa vieta tur sēdēt un vaktēt, bet man liekas, ka tā nav ievērības cienīga problēma.
Ja man būtu jārisina lapu problēma ilgtermiņā privātmājā, es parēķinātu iespējamo lapu daudzumu un uzbūvētu no žoga sieta attiecīga diametra novietni - "torni". Lapas brīvā veidā aizņem daudz vietas, bet ar laiku tās sapresējas un būsi pārsteigts cik mazs atlikums tur sanāk. Torņa veida komposta kaudzē lapas īsā laika periodā sapresēsies pašas no sava svara un neaizņems daudz vietas. Lai process notiek ātrāk var palaistīt un lapu ievietošanas brīdī pievienot drusku melnzemi, pļautu zāli, nezāles, tad process notiks ātrāk. Satrudējušo masu ar lāpstu no apakšas pēc tam var izrakt ārā. To pasākumu var arī izdaiļot - apdarināt dēlīšiem utt, vasarā apstādīt puķēm, vīteņiem.

Maza info par par kompostēšanas paātrinātājiem.
[www.la.lv]
Tas, protams, ir tikai viens no variantiem.

Ideja par torni nav slikta. Kā dabūt lapas pa augšu iekšā ar transportlenti?

To arre:
Kā atrisināji jautājumu ar zalkšiem?

andrz Wrote:
-------------------------------------------------------
> To arre:
> Kā atrisināji jautājumu ar zalkšiem?

- pārraku komposta kaudzes. Biežāk un vairāk pļāvu zāli. Zalkši atkāpās pāri upei uz palienes pļavām un mežiem. Bet peld regulāri pāri upei un nāk ciemos. Tur neko nevar darīt. Palienes pļavas vairs neviens nepļauj un lopus negana - mūspusē zalkšu ļoti daudz.



soseds2 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ideja par torni nav slikta. Kā dabūt lapas pa
> augšu iekšā ar transportlenti?

Nu nevajag pārspīlēt:) 2m augstums būtu maksimums. Ja topika autors varēja visas sagrābtās lapas sapakot maisos, tad viņam nebūs problēmu pakāpties un maisus izbērt.