Sveiki! Mums ir aizpagājušā gadsimta 80.gadu ēka. Panatīga, sienas biezas, ar pamatīgiem laukakmeņu pamatiem, grīda aptuveni 1m no zemes. Jautājums ir par cienījamos gados esošās ēkas laika radītajām spraugām ķieģeļos.
1.jautājums - kā tos aizmūrēt, saglabājot fasādi, nedaudz to uzfrišinot? Cerams tas saglabās siltumu mājā?
Siltināt no ārpuses nevēlamies. Taču siltums zūd. Dažām sienām pie grīdas veidojas mitri pleķi, šķiet, ka gaisa sprauga starp iekšējo un ārējo sienu ar laiku aizbirusi, vairs neventilē un pa spraugām tiek iekšā mitrums.
2.jautājums - Vai visā mājā atjaunojot grīdas, liekot ūdens siltās grīdas(attiecīgi norobežojot mitruma piekļuvi), situācija uzlabotos?
Vēlamies saglabāt šo māju vēl gadu desmitiem, te dzīvot un dzīvot

Kas tās par spraugām? Ja vienkārši java izbirusi, tas taisa kaļķu javu un ziež cieti.

Normāla risinājuma šādu ēku siltināšanai nav (ja neskaita "eiroremontu" no ārpuse), bet kaut kā izlocīties iespējams.

Par grīdām viss ir iespējams, bet šobrīd izskatās, ka ventilējamā pagrīde un tad būs vai nu daudz smilšu iekšā jāieber vai grīdu jāpazemina, kaut šodien ir normāli risinājumi arī koka grīdām ar apsildi.

Jebkura no minētajām tēmām spēj izsaukt daudznedēļu virtuālo kautiņu internetā.

Ieliec kādu bildi, lai var redzēt tās vainas

Man 'jūs ir patiesi žēl, jo šāda māja manā skatījumā ir ļaunākais no variantiem. To nav iespējams nosiltināt - ne no iekšpuses ne ārpuses. Tās ir drausmas. Māja ir skaista ļoti, bet milzīga siltuma un gaisa kvalitātes problēma šim namam sekos visu tā atlikušo mūžu.
Ja nosiltināt no iekšpuses, tad sienā visticamāk veidosies pelēšana un pūšana, ja no ārpuses, tad nav iespējams izvairīties no gigantiskā termotilta pie pamata un sienas augšdaļā.
To mitrumu pie grīdas jūs mūžam nenoņemsiet. Vienīgais variants ir kā muzejos - slēdz iekšā elektriskos konvektorus un dzenā gaisu ap pamatu
Lūk šeit ir radikāls un veiksmīgs risinājums šāda tipa problēmām:
[nra.lv]

Mitrums iekšpusē.
Mitrums šādas konstrukcijas ēkās ļoti reti nāk iekšā. Lielākoties tie mitrie pleķi uz grīdas pie sienām ir nevis āra mitruma, bet gan no iekšējo telpu mitruma un veidojas galvenokārt vasarā. Respektīvi, šis laukakmeņu mūris ļoti ilgi paliek vēss no ziemas, bet ienākot vasaras siltajam mitrajam gaisam uz šīm sienām sāk veidoties kondensāts, kā es saku "aukstas alus pudeles efekts karstajā laikā''. Man nojausma, ka šis tika novērots laikā, kad šajā ēkā neviens nedzīvoja un ziemā īpaši nekurināja. Kad māja būs apdzīvota un tiks kurināta, tad problēma pazudīs, jo mūris neatdzisīs tik ļoti. Mitrums vienmēr ''nāk'' no sitākas vides uz aukstāko, pretēji kā domā lielākā daļa cilvēku. Siltam gaisam ir lielāka mitruma ietilpība, kā aukstam. Tāpēc ziemā veļa žūst laukā daudz ātrāk, kā vasarā. Protams vēlama laba ventilācija. Vēl risinājums ir mitruma nosūcējs (ir tādi portatīvie, kā kondicionieri). Protams, nevajag viņu darbināt 24/7. pilnīgi pietiekami, ja reizi nedēļā pažāvē, neko daudz arī elektrībai nevajadzēs tērēties. Var arī ar logu vēdināšanu iztikt, bet pie tā būs jāpiedomā, jo jādara tas diezgan regulāri. Vēlams rekuperatoru. Silts gaiss uzsūc mitrumu un tad to tikai jāizvēdina.
Par siltumu.
Tās šķirbas pats par sevi ir jāaiztaisa ar cementa javu, bet neko vairāk tur neizdomās. Iesaku vairāk pievērst uzmanību atjaunojot grīdu un griestu siltināšanai. Protams, arī logi, durvis. Ja ar šīm daļām tiksi galā, tad tas būs diezgan pietiekami, lai dzīvotu siltumā un komfortā. Virs griestu pārseguma ber vati cik nav žēl, vismaz 30cm noteikti. Caur nesiltinātiem griestiem var aiziet pat vairāk siltuma kā caur sienām, jo siltumam jau tendece virzīties uz augšu. Siltās grīdas (ne elektriskās) noteikti būs pareizā izvēle, bet tās būs pastāvīgi jāuztur siltas. Ņem vērā, ka ziemā atdzesējot būs nepieciešams ļoti ilgs laiks uzsildīšanai.
Noteikti logos saliec 2 kameru paketes, arī vecajos koka logos var iestrādāt. Ar labiem logiem un durvīm siltuma ietaupījums arī būs vērā ņemams.
Sprauga sienā.
Vispār šī spraugu sistēma vēsturiski nāk no dienvidiem, kur tā domāta, lai karstajā laikā neuzkarst māja. Mūsu platumos tas negatīvi ietekmē ziemā. Labākais, manuprāt, ir sapūst akmensvati, minerālvati vai citu vati, tikai ne ekovati (celulozes), ja ir laba piekļuve šai spraugai un tā ir pietiekami plata. Ja piekļuve ierobežota, tad ar risinājumiem ir kā ir. Es noriskētu iepūst termoputas, bet tikai pie profiņiem, jo darbu kvalitātei šajā procesā ir vistiešākā ietekme uz gala rezutlātu. Piedāvā daudzi, bet reti kurš to veic vēlamā kvalitātē. Ideāli, ja var piekļūt no augšas, tad pie reizes augšā kārtīgi noslēgt šo spraugu, lai nebūtu skursteņa efekts. Ir redzēts, ka aizber ar pelniem no augšas (zem logiem paliek vaļā, to varēs tikai mainot logus). Nezinu kāds efekts, bet manuprāt šajā gadījumā galvenais to spraugu aizpildīt ar materiālu, kas neuzsūc mitrumu un apstādina gaisa plūsmas.

Piekrītu iepriekš teiktajam, ka ieberziens ir ar šāda tipa mājām. Bet nav neiespējami uztaisīt visu prātīgi un dzīvot komfortā, nezaudējot seno ēku šarmu un visuālo. Bet būs nepieciešams piesaistīt spečuku, lai nedarītu lieki, nepareizi.
Izturību, pacietību un izdošanos.