Vai kādam bija ideja malkas šķūņa jumtiņu noklāt ar ūdensizturīgu audumu? Esot tehniskie audumi, izturīgi pret Sauli un ūdeni.

Izvietojums sanāk tieši pret Sauli. Tāpēc ir aktuāli panākt, lai vasarā audumu var noņemt, lai Saule kaltē malku. Uz rudeni var atkal uzlikt.

Vēl variants ir veidot A veida jumtiņu, un to pusi, kas pret Sauli, iestiklot (izmaksās ap 300 euro). Audums ap 70. Ir atšķirība.

Vai kāds var padalīties pārdomās par šo?

Mājsēde sāk iedarboties....

TRK rakstīja:
-------------------------------------------------------
> lai Saule kaltē malku.

Malku Saulei nav jākaltē. Malkai jāžūst ēnā, caurvējā un vismaz divus gadus.

Cogito rakstīja:
-------------------------------------------------------
> TRK rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > lai Saule kaltē malku.
>
> Malku Saulei nav jākaltē. Malkai jāžūst ēnā,
> caurvējā un vismaz divus gadus.

Tieši tā !
Saule izžāvēs tikai virsējo kārtu-pārējai malkai no tā nebūs nekāda jēga. Ja nav mega liels malkas šķūnis- jātaisa divas ieejas, lai rudenī nebūtu jākurina to ,kas pavasarī sakrauts.

Visvienkāršākais veids ir izveidot nojumi, kurai praktiski visi sāni ir vaļā un apakšdaļā piepacelts pamats malkas krāvumam, bet augša nosegta ar jumtu parasto. Rudens sezonā daļu no sāniem var nosegt, lai slīpie rudens un ziemas nokrišņi nemitrinātu ārējos malkas slāņus (te varētu izmantot to audumu). Man tāda ir, bet neko no sāniem nenosedzu, bet doma ir bijusi. Pagaidām gan milzu vajadzību pēc tā neredzu. Pieredze ir tāda, ka šādā stendā malka nokalst sezonas laikā - mērīju ar mitruma mērītāju. Man ir arī vecais malkas šķūnis, kurš ir kā ja šķūnis. Arī tur malku krauju piepaceltu no zemes ap kādiem 20 cm augstumā, lai ventilējas arī pa apakšu, bet pieredze rāda, ka malka tādā šķūnī kalst sliktāk kā atklātā nojumē ar jumtu.

Par sauli - principā ir tādas koncepcijas, ka taisa kaut ko līdzīgu siltumnīcai, bet veido arī vēdkanālus. Aprakstos cilvēki apgalvo, ka malku, koksni tādā var izkaltēt vēl ātrāk, tikai problēma, ka tāda veida būvīte sanāks bišķi dārgāk par parasto nojumi. Atslēgvārds meklētājā būs "solar wood kiln". Un otrs aspekts, ka pamatā viņu taisa nepārāk lielu - iekrauj malku, izžāvē, pārnes uz šķūni un liek jaunu porciju iekšā. Tas ir darbietilpīgi.

Bet principā, doma nav slikta izmantot saules enerģiju kaut kādā mērķtiecīgā virzienā. Kā tev sanāca tie 300eur? Ir vismaz 3 salīdzinoši lēti un funkcionāli varianti - viļņotās caurspīdīgās loksnes, polikarbonāts un plēve, ja ir pietiekoši liels jumta stāvums.

Tad jau pratigak normalu, bet nost nobidamu jumtu

Jumts gan ir vajadzīgs patstāvīgs vienmēr, jo nokrišņi jau ir arī vasarā, kuri bremzē ātrāku izžūšanu. Principā tāda vienkāršākā metode ir malku sagatavot kaut kad kailsalā, saskalda uz vietas un atstāj čupās līdz kādam jūnijam ārā, jo tajā periodā malka stipri žūst vienkaŗši tāpat čupās. Es šad tad tā daru, pa laikam nolasu virsējo stipri pažuvušo kārtu un vedu mājās - sanāk vieglākas pagales cilāt un vizināt - pārējo atstāju kaltēties tālāk. Ilgāk par jūniju gan neturu.
Nav saprotama manu kolēģu doma, ka malkai jākalst ēnā. Manuprāt te ir sajaukts ar kokmateriāliem, kurus patiešām lietderīgi kaltēt ēnā, lai tie pārāk strauji nekalstu - nevērptos un neplaisātu. Malkai tieši otrādi, jo zvērīgāk plaisā un kalst, jo labāk, tāpēc saulei IR pozitīva loma malkas kaltēšanā.

Lēts variants - izmantot lietotu tentu (no fūrēm utml.).

Paldies par vērtīgām domām!

Tie 300 euro varētu būt stikla cena, ja liek divslīpu jumtu, ar mazāko daļu pret Sauli. Kādi 5 metri x 50cm platumā. 2-3 paketes tā maksās. Es gan nezinu, vai prātīgi tā darīt.

Laikam jāuztaisa posts par labāku malkas žāvēšanas veidu.