Aiz vates un ķieģeļa svilpos vējš. Un ne tas siltākais...

ETT rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aiz vates un ķieģeļa svilpos vējš. Un ne tas
> siltākais...

Bet no kurienes, ja viss būs ciet?

Teorētiski var siltināt arī no ārpuses,bet lai iegūtu puslīdz normālu rezultātu esošo ēkas sienu (gāzbetons/sprauga/ķieģelis) jāatstāj kā nesošs elements- attiecīgi siltinājums uz ķieģeļa 20 cm. Logi kaut 5 cm jāiznes siltinājuma slānī.Iekšējās loga ailes veidojas tādas pamatīgas. Vēja kastes demontējamas, lai būtu iespējams normāls siltinājuma nobeigums- savienojums ar pārseguma/jumta siltinājumu.
Esmu vairākām mājām demontējis ķieģeli pirms siltināšanas- zinu kāds izskatas padomju laika mūrējums kurš tiek apmūrēts ar ķieģeli. Jūsu gadījums varētu būt vēl kolorītāks ja jau gāzbetona siena no iekšpuses ir mitra. Pilnīgi noteikti vietām apmetums būs vienīgais kas atdala iekšsienas no ķieģeļa..
Demontējot ķieģeli ir iespēja savest kārtībā gāzbetonu- tādējādi tas kalpos arī kā siltumizolātors- pagaidām tas tā nav.

Kāpēc šī ir padomjlaiku klasika? Tāpēc,ka gāzbetons tajos laikos staigāja izmēros tik krimināli,ka nebija iespējams apmest abas puses.
Tad lūk- iekšpuse tika mūrēta līdzena- ārpuse- kāda sanāk. Visi nolauztie stūri/malas- vis uz ārpusi,kas tādi arī palika jo paralēli tika mūrēts ķieģelis fasādē.

Es arī apsvēru visus spraugu pūšanas variantus, bet beigās saņēmos noraut visu ķieģeli nost un nosiltināt.
Kā jau Praktiķis rakstīja, mūrētais gāzbetons ir ļoti nevienmērīgs, spraugas lielums svārstās būtiski un liela iespēja, ka ar pūšanas metodi tāpat paliks neaizpildītas daļas. Plus augšējās plaknes tāpat nesanāk nosiltināt, lai siltais gaiss neplūstu uz augšu.
Jājauc nost ķieģelis, jāapmet gāzbetons, jāaizpūš vecā gāzbetona visus caurumus un vai nu jālīmē siltinājuma slānis(vate vai putaplasts) , vai jāveido karkass un ventilējamā fasāde. Arī pēc apmešanas gāzbetons nebūs plaknē ļoti līdzens un līmētu vati/putaplastu varētu būt sarežģīti izlīdzināt, ko ar koka karkasu var regulēt. Karkasu var montēt uz atbrīvotā cokola. Manā gadījumā 20cm brusas, kokšķiedru plāksne un koka ventilējamā fasāde. Siltināja ar ekovates pūšanu starp brusām. Pēc siltināšanas ~180m2 māja patērē 4 tonnas granulu sezonā kopā ar karsto ūdeni turot 22-24 grādus, iepriekš siltuma patēriņš x2.

Ko iesākt 120 gadus vecai mājai, kur gaisa sprauga ir pusmetru biezā ārsienā? Neko noplēst nevar. Sanākt tikai aizpūst. Ir pāris plaisas, kā jau vecai mājai. Tad granulas neder. Sanāk tās pašas putas jāpūš

Jānis_nereg rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ko iesākt 120 gadus vecai mājai, kur gaisa sprauga
> ir pusmetru biezā ārsienā? Neko noplēst nevar.
> Sanākt tikai aizpūst. Ir pāris plaisas, kā jau
> vecai mājai. Tad granulas neder. Sanāk tās pašas
> putas jāpūš

Mazliet vairāk vari aprakstīt situāciju? Iekšējā siena- guļbūve/stāvbūve;ārējā siena- ķieģelis? Cik plata ir sprauga, kāpēc domā, ka neko nojaukt nevar?

Nu ko tur sīkāk, viena kopēja siena, kurai pa vidu gaisa sprauga. Stāvbūve. No sarkanajiem ķieģeļiem vecajiem. Sienas šķērsgriezums apmēram - ķieģelis no ārpuses, gaisa sprauga, pusķieģelis no iekšas. Apmests no abām pusēm. Pusmetru no logiem durvīm vienlaidus mūris. Ar perforatoru izkalt iekšsienas? To es nedarīšu.

Nesapratu, kur tā stāvbūve?

Varbūt ķieģeļi likti stāvus.