Ir vēlme pie mājas uzbūvēt mazu siltumnīcu, aptuveni 3x4m.
Audzēt plāns galvenokārt tomātus.
No nulles būvēt isti negribētos, skatos uz gatavajiem karkasiem ar polikarbonātu.
Piedāvājums diezgan plašs - kuru firmu/modeli labāk izvēlēties?
Pie reizes varbūt vēl kādi ieteikumi no pieredzes par siltumnīcas tēmu.

Varu pastastit tikai savu pieredzi. Vecakiem ir koka karkasa būda ar plevi. plevi iznak nomainit ik pec kadiem 6-7 gadiem, nu pedejo uzliku kas itka kalposot 12 gadus...nu nezin. Sev trīs gadus atpakal nopirku baltkrievu 3x6 ,metala karkas ar polikarbonatu.Stelleju viens pts, daudz krievu vardu tika izmantots....Siltumnicai ka tadai beigas jau nav ne vainas. Bet...man viņa ir vieta kur saule apspid visu dienu...Tomatiem pa karstu. Ir jau durvis abos galos, bet prasas vel lukas. Ja buda stav enainaka vieta, tad ok. Praktiski SS Ir piedavajuma visas vienadas, mainas tikai profila izmeri. Nu tur jaskatas kur dzīvojat. Man Liepajas puse nav nekadi sniegi, kaut kur citur ir dzirdets ka saspiez. Profili piedavajas 20x20, ir ari dargaki varianti-40x20. Tur nu no macina biezuma jaskatas.Pamata tas visas ir RUS vai BY razojums. Ir arī LT, bet stipri dargakas, ir piedavajuma musu pasu ražojuma, ari koka karkasus piedava. Izvele ir, jadoma cik grib ieguldīt. Pats paslaik buveju vel vienu siltumnicu, jau no koka un ar to super druper plevi. Bet jau enainākā vieta...Plevi pirku Rīga,Vienibas gatve ir veikals kurs specializejies uz dazadam plevēm. Tur ir liela izvele....

zinu vairākus cilvēkus kam 20*20 profils neizturēja un siltumnīcas ,sniega svara ietekmē,reāli ir iebrukušas.sākumā liekas neticami,bet tā tas ir.man ir 20*40 tur trešo gadu.agrāk bij tādas ,kuras bija grūti salikt,tagad tas ir pa vienkāršo ,dienas darbs un siltumnīca gatava.man ir baltkrievu ražojuma ,kad pirku ,uz polikorbonāta bij uzlime,ka turēs 10-15 gadus,reāli viņš ir saulē izdedzis pa 3 gadiem.(drūp)

Ja polikarbonāts saulē drūp jau pēc trīs gadiem, tad ir uzmontēts nepareizā virzienā. Tam ir svarīgi, kurā puse uz augšu un kura uz apakšu. Lai augi saulē nepārkarst, jāizmanto baltā mulčas plēve, apakšā melnā krāsā, bet augšpusē baltā. Nopērkama tajā pašā vienības gatves plēvju veikalā. Biki sarežģītāk ar laistīšanu, bet ir tā vērts. Augi nepārkarst, mazāk jālaista, pluss tīklērces sajūk prātā, jo nevar atrast lapas apakšu- atstarotā gaisma no baltās plēves liek domāt, ka ir lapas augšpusē. Bet tām ir jādzīvo apakšā. Tādēļ ērce neēd un nevairojas, bet meklē īsto vietu kur to darīt....

Man ir 2as - pirmo uzliku polikarbonātu un arī izmantoju necenzēto leksiku. Otrā ir līmēto koka arku būda ar kvalitatīvu plēvi. Abas ir blakus viena otrai. Varu izdarīt secinājumus. Arkveida ar plēvi bija ļoti viegli uzstādīt, gan pašu karkasu salikt gan arī uzvilkt plēvi. Sniegs no abām labi krīt nost un salaušanas riski nav manīti. Tomēr man daudz labāk patīk plēves būda un ir sajūta, ka tomēr tā arī nedaudz labāk tur siltumu. Varbūt tāpēc ka lielāka platība un arī tas, ka karbonāta būdai tās durvis un lodziņi cik ne cik hermētiski ir pirmajās sezonās, pēc tam ļurka un nemeklēju arī tās blīvgumijas. Polikarbonāta bija par pāris gadiem vecāka, bet nu jau materiāls iet pēdējā gaitā. Pirmkārt, viņa jau ir apsūbējusi un neko ar mazgāšanu tur vairs uzfrišināt nevar, otrkārt ir vietas, kur jau drūp. Gadus nepateikšu, bet virs 10 nav, bet vairāk par 7 būs. Ar plēvi viss joprojām ir stipri super. Jā, viņa arī ir pamatējusies, tomēr gan vizuāli forma viņai estētiskāka, gan arī matētā plēve izskatās ar kārtu smukāk kā polikarbonāta. Otro reizi es polikarbonātu noteikti neņemšu. Tas ko es domāju izdarīt kādreiz - uzlikt otro plēves kārtu ar nelielu atstarpi, lai iegūtu kādu sezonas mēnesi papildus abos virzienos. Es aģitētu par plēves un tieši to arkveida. Starp citu arkas pats taisīju - nopirku finieri, sazāģēju strēmelēs, klucīšus, uz zemes iedzinu stieņu liekum formai, ar pva noziedu un skrūvēm saskrūvēju. Sanāca pa lēto. Bet nākamreiz vēl piestrādātu pie apakšējā vainaga. Es pieliku tā kā visi, bet reāli pa ārējo perimetru vajag kaut kādu robainu plastmasas distanceri, lai plēve nepieguļ pie koka. Problēma, ka izsēžas kondensāts uz plēves un notek uz leju un ja plēve cieši klāt pie koka, tad vainags mitrs un bojājas. Bet citādi super.

Es tagad paņēmu plēvi kurai kondensāts neveidojoties, nu tā vismaz apraksta rakstīts. Vēl nevaru neko komentēt...

Ja jau galvenā doma pievērsties tomātiem, tad jāskatās arī no konkrētās kultūras prasībām. Kāda pieredze pašam. Kāds platums siltumnīcai optimāls rindu un taciņu izvietojumam, kāds sānu malu profils. Augstajiem tomātiem galīgi nebūs piemērota arkveida forma, kurai noapaļojums sākas zemes līmenī un veidojas slikti izmantojamas pažobeles. (Starp citu, noslīdošais sniegs visbiežāk saspiež taisni šī profila siltumnīcas, jo masai nav iespēja pilnībā noslīdēt no profila un no uzkrājuma veidojas neadekvāts spiediens taisni uz šo lejas daļu. Jo platāka siltumnīca, jo smagāks uzkrājums.) Garajiem tomātiem svarīgs būs siltumnīcas platums ~2 metru augstumā nevis pie pamatiem. Tad vairāk piemērotas būs mājiņveida siltumnīcas ar divslīpu jumtu vai pusapaļu jumtu, kur sāni ir vertikāli un noapaļojums sākas 1,5-2 m augstumā. Bet, ja audzē zema auguma tomātus, mīl darboties četrrāpus un sniegainā ziemā neaizmirst atrakt sniegu no siltumnīcas pakājes, tad augstākminētais faktors nebūs īpaši būtisks.

Man ir 3 sezonu pieredze ar koka arkveida plēves siltumnīcu tomātu audzēšanai. Es gan netaisīju pats, bet pirku šeit: [www.ss.com].
Piekrītu, ka arkveida siltumnīcai ir trūkumi, jo gar malām manā gadījumā var stādīt tikai īsās (līdz 1m) tomātu šķirnes.
Piekrītu arī, ka sniegs ziemā nošļūc no siltumnīcas un izdara lielu spiedienu uz sānu sienām. Dažkārt es no noroku nost. Bet ir gadījies arī nenotīrīt un nav man bijušas sajūtas, ka tūlīt, tūlīt tā sagāzīsies no sniega spiediena. Noteikti nē. Ziemā protams plēve saraujas un ir nospriegota kā bungas. Bet plēve skaitās 8 gadīgā (laikam) un trīs ziemas ir izturējusi bez problēmām.
Tas, kas man nepatīk ir tas, ka šādas siltumnīcas loki ir taisīti no saplākšņa, kā to raksta arī Vilnis Radio, un kā mēs zinām, tad saplāksnis tiek gatavots no lapu koka finiera, līdz ar to man siltumnīcas mikroklima iespaidā tas pelē. Ar to ir diezgan grūti cīnīties. Gandrīz neiespējami - izskatās neglīti.
Man ir 6x3,5m izmēra siltumnīca. Katrā malā dobes platums ir 50cm, tad ir divas taciņas 60cm platas un pa vidu ir lielā dobe 110cm plata. Kopumā varu sastādīt 40 -42 tomātu stādus.

"Standarta" arkveida polikarbonāta siltumnīcu uzliekot uz fibo bloku perimetra iegūst vairākas lietas:
1)jumta kore par 20cm augstāka un pa malām var stādīt augstos tomātus
2)mazāks sniega spiediens no sāniem ziemā
3)mazāka iespēja, ka polikarbonāta šūnās salien dzīvā radība vai sāk augt sūnas(tik un tā vajag nosedzošo profilu vai elpojošo līmlenti)
4) no ārpuses nelien iekšā nezāles un to saknes.

Nav tik traki ar tiem tomātiem arkveidā siltumnīcā. Mēs tieši tajā audzējam. Es gan pats tur nerušinos, tikai laistu, bet uz aci malējais tomāts no pamata atkāpjas kādus 50cm un tā kā tomāti tiek sieti, tad malējos palaiž mazliet ieslīpi. Katrā ziņā par to ka tā varētu būt problēma es tikai tagad uzzinu. :)) Līdz ar to tā nav priekš mums problēma.
Sniegs apakšdaļā arī neko šo visu gadu laikā nav izdarījis un es neko neroku. Jā pie brangāka sniega tur veidojas kupena, bet spiediens tomēr aiziet uz zemi.
Jā, man arī arkas jau ir latvijas pelēkajā tonī, bet nu koks ir koks un siltumnīca tāda ir. Toties labi būs ar utilizāciju, visu varēs sazāģēt un taisīt jaunu kad nu tas brīdis pienāks. Tīri konstruktīvi izskatās, ka tādas siltumnīcas karkass var noturēties savus 20 gadus. Man tās arkas ir stingras un puvuma nav.
Par pretkondensāta plēvi bišķi ir šaubas, jo lai nebūtu kondensāts, tad tai plēvei jābūt pietiekoši siltai, kas nav iespējams. Cik esmu ievērojis, tad kondensāts visvairāk izkrīt tieši rudeņos. Vasarā nav. Tagad pat neesmu skatījies.