Ir divi metāla stabi vārtiem. Izrakta tranšeja. Starp stabiem attālumu vajag trīs metrus. Stabus zem zemes paredzēts savienot ar metāla švelleriem. Stabi ielikti tranšejā, pie stabiem piemetināti metāla švelleri. Tranšeja aizpildīta ar betonu. Problēma tāda, ka švelleris ir par īsu (nesanāk 3 metri starp stabiem). Doma ir pie otrā staba piemetināt kaut kādu švellera gabalu un abus gabalus savienot ar skrūvi. Un visu iebetonēt.
Ir kāds viedoklis tas viss normāli turēsies? Vai labāk tomēr tos abus švellera gabalus sametināt?
Cerams ka var saprast, ko uzrakstīju :)

Hmm, nav skaidra doma kamdēļ vispār šie stabi būtu jāsavieno savā starpā zem zemes 3 m attālumā. Ja stāsts ir par smagiem vārtiem, tad ģeometriski pareizi ir veidot slīpas atsaites uz ārējām malām, ja vien vispār tādas vajadzīgas un nepietiek ar ieraktu adekvātu betona pēdu, kurā ir stabs.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Hmm, nav skaidra doma kamdēļ vispār šie stabi būtu
> jāsavieno savā starpā zem zemes 3 m attālumā. Ja
> stāsts ir par smagiem vārtiem, tad ģeometriski
> pareizi ir veidot slīpas atsaites uz ārējām malām,
> ja vien vispār tādas vajadzīgas un nepietiek ar
> ieraktu adekvātu betona pēdu, kurā ir stabs.

Padomju laikā tā vien darīja - izraka tranšeju un zem zemes savienoja abus vārtu stabus kopā ar kādu pamatīgāku dzelzs gabalu. Un neko nebetonēja.
Vārtu vērtnes smaguma dēļ abiem stabu galiem virs zemes ir tieksme satuvināties, bet zem zemes - attālināties,
Un te kā reiz labi noder to sametināšana savā starpā, kas iedod stabilitāti visai šai konstrukcijai,
Slīpā atsaite lieliski strādātu pretējā virzienā - t.i, ja vārtu vērtne nevis vilku uz savu pusi lejā, bet spiestu uz augšu. (T.i labi strādā, ja atsaite tiek spiesta zemē, nevis rauta ārā.) Piemēram pītais žogs gala/stūra stabu velk uz savu pusi un te lieliski noder slīpā atsaite.
Ja vārtu stabilitāte tiek nodrošināta ar metāla savienojumu starp stabiem, tad šim savienojumam ir jābūs sametinātam. kaut kādus galus iebeonē tnav īsti pareizi, jo uz stiepi betonam ir vāja izturība un ja, nu tur būs ļoooti smaga vērtne, betonu pārplēsīs.
Bet, kā jau rakstīts iepriekš, var izmantot pietiekoši lielu betona kluci, ko tad arī mūsdienās izmanto vairumā gadījumu. Metāls dārgs, ar mazo elektrisko metināmo nesametināt, bet betonu var iejaukt no gatavā maisījuma dažu minūšu laikā,


Bet pirms visu metina un aizber, vajadzētu pārlasīt attiecīgās pašvaldības noteikumus, vai nav noteikts ielāks nekā 3m platums iebrauktuvei, (ugunsdzēsējiem un tt prasības). Ir kur minimums ne mazāk kā 4.5m.

Vēl metāla savienojuma starp stabiem uzdevums bija celties uz augšu līdz ar sasalušo grunti un pacelt vārtus augstāk.
Uztaisot dziļu staba pamatu pēdu zem sasalšanas robežas, grunts sasalstot paceļas, bet stabs paliek savā vietā. Kā rezultātā vārti strīķējas pret sasalušo zemi.

Kaut kā pēc briesmīga kolhoza izskatās. Taču, lai pateiktu ko jēdzīgu, nepieciešama apjomīgāka informācija, kas un kāpēc.

Manuprāt daudzi uztver to vārtu būšanu par tādu vienkāršu lietu - ieroc stabus zemē un dzīvo nost. Tāpēc liela daļa vārtu normāli neverās, ir izgāzušies un tādā garā.

Vārtu izbūvei jāpieiet nopietni, ja grib, lai tas viss stāv tā, kā tas ir paredzēts.

Pamatiem obligāti jābūt zem sasalšanas dziļuma (vēlams dziļāk, jo atšķirībā no mājas, sals tiek no augšas klāt un visu issaldē, it īpaši, ja ir metāla stabs). Mālainās gruntīs betonējums nedrīkst būt ap stabu kā piltuve - tam jābūt ar platāko galu apakšā un šaurāko galu augšā. Ja taisa vertikāli, tad ap pamatiem smilšu slāni.

Ja ir divviru vārti + mālaina grunts, vai purvs, kur viss tāpat līgojas, tad ļoti vēlams stabus savienot vienā blokā. Atbildot uz autora jautājumu. Var savienot ar atbilstošu skrūvju savienojumu (tā, lai nesanāk locīkla), tik par korozijas aizsardzību jāpadomā.

Man pašam mālaina grunts, izvēlējos bīdāmos vārtus - uz šiem vārtiem mazāka ietekme ģeometrijas maiņai. Vieglāk pieregulēt, ja kautkas nostaigā. Pusmetra dziļumā pamatos horizontāli iestrādāju eps putuplastu - sanāk, ka pamati ir pārrauti, bet tos kopā staista stiegrojums.