Kungi!

Dabā esmu redzējis visādus varintus koka elementu stiprinājumiem fasādē.
Citi skrūvē pa visu siltunājumam, citi iegemdē siltinājumā...

Man projektā rasēts - 12 cm siltinājums ārsienām un 8 cm siltinājums vietās kur paredzēti koka ielaidumi, ar domu ka šajos 4 cm tiek iegremdēts koks, bet tā, ka tas nepieskaras sitinājumam. Dēļi stiprinās pie koka latām, kas paslēptas siltinājumā.

Pāris celtnieki jau nobijušies tādā veidā izbūvēt. Vai varat ieteikt kārs ir vispātīgākais risinājums fasādes dēļu stiprinājumam?

Paldies!

Kaut kāds diletantisms. Ja dēļi tieši pie siltinājuma, kur tad vēdināšanas sprauga, kas vispār ir 100% obligāta koka fasāžu gadījumā??? Kas tādu projektu taisījis?

Nebrīnies, labi arhitekti ne tādus vien meistardarbus zīmē. Labi, ka fasādes dēlis nav ielaists zemē ar atrunu - kas tīe pa ieteikumiem, ka kokam jābūt 30 cm no zemes, lai taču nosmērē ar modernu antiseptiķi, dzīve iet uz priekšu, ķīmija attīstās!

Kādas rekomendācijas dēļu apdarei - dēļi ar spundi vai bez!

Protams, ka ar spundi, bez spundes bus skhjirbas, tad parasti shkjirbai starp deljiem sit virsu otru, nedaudz shauraku deliti, bet darbs lielaks. Nav jau obligati ar spundi, var ari ar pusspundi, kas ir ljoti populars apshuvuma delis skandinavija.

Kā tieši tiek veidota tā vēdināšanas sprauga un cik lielai tai jābūt???Es saprotu tā - stiprina latas 50x50 vertikāli,starp latām vete,tad 50x50 horizontāli,atkal starpās vate un tad vējplēva.....,bet sanāk ,ka vēl kāda mazāka lata,lai veidotos sprauga un tikai tad spundes dēļi????????

Nezinu, man ir tā - starp brusām 20cm vate, tad pretvēja plēve vai plāksne, tad izlīmeņots dubultais latojums no 20x100mm dēļiem, vispirms vertikālais, tad horizontālais, tad vertikālie apšuvuma dēļi. Kāpēc dubultais latojums? A tāpēc, ja liek latojumu tikai vienā kārtā, tad pašas latas, kas apsistas ar apdares dēļiem vēdināmo spraugu aiztaisa ciet un reāla vēdināšana nenotiek. Ja grūti iztēloties, par ko ir runa - saliekam uz galda mini-modelīti no sērkociņiem un viss kļūs momentā skaidrs. Kā jau teicu - dubultais latojums ir standarts skandināvijā koka māju apsūšanai.

Priekškam tik sarežģītu konstrukciju? Ja izmanto spundetus vagondeļus, tad nekādas vējaplēves nevajag. Vai tad jūs kāds esat vilciena vagonus redzejuši ar plēvi iekšpusē? Tapec jau tie it vagondeļi, ka spunde sadzenās cieši kopa un vejš cauri nepūš. Plevi jāliek, ja izmanto kautkādus fufeļa plastmasas dēļus. Manuprat artī nekādu vēdināšanās starpu nevajag. Koks ir gana elojošs materiāls.

Didzi: domā ir vērts sākt apšaubīt konstrukcijas, kas principā ir izgudrotas 100 gadus atpakaļ? Kokam jāvēdinas arī no aizmugures, ne tikai no priekšas. Koks nemaz tik elpojošs nav - kā zinām, koka ķipim ūdens cauri netek, tā kā nevajag koku ar kaut kādu salmu pinumu salīdzināt. Un lai sāktos pelējums otrpus apšuvumam - tur daudz nevajag - pietiek, ka vējš ar lietu pa kādu spraudziņu slīpi sadzen ūdeni iekšā un ja šim nav kur brīvi izvēdināties - sūdi lieli. Tas ir tas pats, kas paņemt slapju dvieli, ielikt somā, bet atstāt somu vaļā - un skuju - tas dvielis ātrāk sapūs nekā izžūs.

Pats esmu dzimis un izaudzis 1924 gada celtā tā sauktajā stāvbūvē. Mājas siena līdz vagondēļiem ir piebērta ar zāģuskaidām un nav tur nekadas ventilācijas spraugas. Domā ka tā maja ir sapuvusi? Nekā stāv vēl šodien . Vienīgi spunde gan tiem deļiem kādu centimetru dziļa, lai dēļi var no mitruma staigāt . Dēļi ļoti plati kādus 15-20cm un nekas, ne šķirbu, nedēļi izspiežas. Lai Dievs dod, ka visas modernās mājas sr visām ventilācijas spraugām un plēvēm tik ilgi kalpotu :)