izskatās,ka tie ir viss parastākie bēniņi,nesiltināti,neapdzīvoti.nu ko tad jūs gribējāt pēc tāda sniegputeņa?es domāju ka viss ir ok..izvējosies.

Nekas nekur nepūst - tam ir paredzēta zem-dēļu/zemOSB ventilācija. Kā tu domā, kāpēc tos dēļus, kas zem jumta sauc par vēja kasti??? Koroč, nesāksim te vēlreiz pārcilāt jumta konstrukcijas pamatmezglus, pasties guuglā, vai jebkur citur bildītes par to, kādam jāizskatās jumta pīrāgam.

gūuglā putenis neputina ar 30m.s. un kastītes pilda savu funkciju.

Tad tagadējā risinājumā (un kā var noprast - Latvijā "visiem tā taisa") jumta hermētiskums ir tieši atkarīgs no plēves izturības un uzklāšanas kvalitātes. Resp. ar laiku plēvei kirdik un puteņa laikā slapjš otrais stāvs - tā sanāk - nu man tas neliekas īsti OK.

nu kantorī sežot jau var pa googliem rakāties un gudrus padomus bārstīt.pats ar saviem apsūnojošiem pirkstiem diezvai ir kautko smagāku par datoru rokās turējis.un ja uznāk gadsimta plūdi tad googlē var atrast to,ka jumtam jābūt sausam pēc tehnoloģijas.:)

Tavs jumts, tavas probleemas, pasham vien jaarisina, te nav meerkjis striideeties.

izskatās,ka tie ir viss parastākie bēniņi,nesiltināti,neapdzīvoti.nu ko tad jūs gribējāt pēc tāda sniegputeņa?es domāju ka viss ir ok..izvējosies.
-------------------------------------
jumts ir mansarda ar satekām, pašlaik nav nosiltināts, bet ir paredzēts dzīvošaqnai, ir tikai pats dakstiņu klājums un apakšā antikondensāta plēve( nezinu kā sauc, bet elastīga, elpojoša un labi nostiepta). Vasarā, kad bija uzstiepta tikai plēve, jumts nostāvēja bez dakstiņiem kādu 1,5 mēnesi un ūdens testus stipru lietavu veidā, izskatās ka izturēja labi....iespējams, ka šis putenis ir neraksturīgi negants un normālākos apstākļos sniegs sateku vietās kur ir daudz griezti dakstiņi, nekrāsies, jo lietus periodā viss bija OK. No visa šeit aprakstītā, secinu, ka galvenais lai zemseguma plēve nebūtu bojāta, tad vajadzētu būt visam OK.

Tas, ka jumta satecē un skursteņa pieslēgumā saputināts sniegs, nenozīmē ka viņš ir zem dakstiņa, ja tomērt ir tad meistars kurš to jumtu taisījis nav pareiz to noblīvējis, vai vispār to nav izdarijis,Satecei ir domāta speciāla švame (garena veida), ko līmē satecē uz sausa bleķa (sateces), liekot dakstiņus pie sateces (piezāģētus)tie piespiež švami un noslēdz vietu starp sateci un vietu zem dakstņa.Pirms likt skursteņa pieslēguma (metāla) uz skursteņa un dakstiņa, kas savieno tos kopā, līmē Topflex (ir tāds speciāls līmējoš materiāls apm. 30cm*2,5m ruļļos).Tad liek pieslēgumu skurstenim, kuru nohermatizē ar silikonu.Tas principā viss, un tā visur LV taisa un nav nekādu problēmu.

Agrakos laikos klaja dakstinjus bez zemseguma, bet tad bija cita tehnologjija - dakstinjus vienu uz otra lika uz javas, resp, nebija ipashu spraugu starp dakstinjiem. Modernos jau tikai sakrame.
Tiko pastijos to Dari Pats - process ir aprakstits 07, 08 un 09 numura 2008g. Par pasha apakshklaja izveidi tieshi rakstits Augusta numura. Julija numura skaidri un gaishi uzrakstits - lai sniega udens nepakljutu zem jumta - svarigi izveidot stingru un izturigu apakshklaju. Bet to, ka musu "meistari" vispar ar galvu nedoma, manuprat var pastastit jebkursh, kam ir bijusi minimalaka saskare ar celtniecibas darbiem. No cilvekiem, kas gadu desmitiem betone, esmu dzirdejis - nu re ku smuki, shodien saulains un +30, betons labi nozhuus :))) Tas nekas, ka viss mitrums veja un betons sanak ar plaisam un nekam nederigs. Tados apstakljos vispar tas ar shljuteni jalaista bez apstajas. Tadiem pat skaidrot neko nav verts.

jaa , tas par to javu taisniiba, kaadreiz taa tika taisiits...zviedrijaa likaam dakstinju jumtus, apakshaa bija deelju klaajs un jumta pape ar pamatiigu paarlaidumu. jaateic, ka taa pape pati buutu teicami pildiijusi jumta seguma funkcijas.:D
un arii citur, demonteejot vecus dakstinjus(cik vecus, varbuut 50 gadus) apakshaa bija pape. un 2 kaartaas krest nakrest... taa ka secinaajums viens..