einārs Wrote:
-------------------------------------------------------
> gūuglā putenis neputina ar 30m.s. un kastītes
> pilda savu funkciju.


Pie tantes Googles pēc padoma vajadzētu griezties visiem, kas izliekas par gudriniekiem, bet nepārzin tēmu. Vispār jau būvniecībai vajadzētu atbilst: Latvijas būvnormatīvs LBN 003-01 "Būvklimatoloģija" un jumta pīrāgu un konstrukciju vajag aprēķināt pēc vietējiem apstākļiem, tad ļoti daudz problēmu atkritīs.
Tiem, kurus tāpat kā valdību kārtējo reizi pārsteidz šis mazais pūtiens, iesaku uzmanīgāk palasīties šeit: [www.likumi.lv]

vgy7

Paldies par to linku, noderīga infa. Vislabāk man patika tā tabula par grunts sasaluma dziļumu - ui, cik tik te nav runāts, ka metrs jau nu točno, metru divdesmit pa retam arī iebliežot :) Pēc tabulas sanāk, ka Rīgā (nu tātad arī Rīgas rajonā) vidējais maksimālais sasaluma dziļums ir 24 cm un vispār maksimālais novērotais - 47 cm. Tā kā - veči, nestresojam un netaisam pamatus 2 m dziļumā.

Nu nevajag tik viennozīmīgi Rīgas smilšu kalniem pielīdzināt Mārupes kūdru vai Ķekavas- Baldones mālus. Ja tur datus norādītu par katru miestu, tad neko prātīgu vispār atrast nevarētu. Galvenais jau ir šajā punktā:

Hidrometeoroloģisko informāciju, kas nav ietverta šajā būvnormatīvā, saskaņā ar pasūtītāja tehnisko uzdevumu, pamatojoties uz atbilstošu līgumu, sagatavo Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde.

vgy7

Ja pēdējos desmit gados pie mums vidējā janvāra gaisa temperatūra salīdzinot ar "normu 1961.–1990." esot cēlusies par 3.4 °C un pēdējā "īstā" ziema bijusi no 1988. uz 1989, tad kopējais ziemas mēnešu pasiltinājums kopš "normlaikiem" diez vai būs mazāks par grādiem pieciem. Jautājums - cik tad spēkā esošie būvklimatoloģijas normatīvi ir aktuāli šobrīd? Savukārt lūkojoties vēl tālāk uz kādām iespējamām globālām (piemēram Golfa straumes) izmaiņām mums varbūt būtu jāvadās pēc citu ~57° platuma grādu, piemēram, Kanādas, Jekaterinburgas vai Kamčatkas būvnormatīviem?

pirms sākt bļaustīties vajag tekstu izlasīt riktīgāk.džekam zem dakstiņiem vēja plēve un viss.tādā putenī kāds bija tukšos bēmiņos iepūš mazliet sniegu,nu gan.pa atslēgas caurumu sniegputenis ieskrien,a te jumts.protams ja istabā vai zem vates sapūš,nu tad gan jauztraucas.

Vai par iespējamo maksimumu reizi 50 gados mūsu klimatiskajos apstākļos neviens nedomā?
Vienstāvam gan derētu atgādināt ka viņa siltajos pēdējos 10 gados divas reizes temperatūra bija zem -30, bet kas ir ziemā -30 pie nenosiltinātas mājas, kur pa kontaktiem putina sniegu, ja kāds runā par globālo sasilšanu? Uzreiz liekas ka ārā atkusnis...

vgy7

Mezgli ir www.proclima.lv

Gan betona gan māla dakstiņam apakšā es liku ISOPLAAT kokšķiedru plātne ar spundi.
sk [www.isoplaat.eu]
[www.steico.com]

Kā nodrošināt mitrumu ārsienā 15-20%
Ja āra mitrums vidēji Latvijā ir 85%
Vēlamais telpas mitrums 40-60%

Šobrīd gatavoju jumta klāju māla dakstiņu uzklāšanai. Uz spārēm uznagloju 23 mm biezu spundēto dēļu klāju, pa virsu ar 20 mm Zn papes nagliņām uznagloju zviedru hidroizolācijas ruļļu materiālu ( YAP2000 underlagspapp) ar līmmaliņām. Tālāk vertikālās latas, horizontālās latas un dakstiņi. !!! Nedrīkst piemirst klājā iestrādāt tekņu āķus, ūdens lāseņus un uzlikt teknes. Vēlāk to izdarīt kvalitatīvi un smuki ir ļoti grūti.

Jautājums - vai dari pats, vai liek jumiķi? Ja jumiķi - vai viņi paši piedāvāja šādu jumta pīrāgu (kurš dakstiņiem ir normāls un pareizs pīrāgs, nevis kā ir pasākuši uz vēja plēves maukt dakstiņus virsū, kas ir absolūti garām), vai ieteici tā darīt?

cerams, ka tvaika barjera nostrādāta ideāli.