UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Ārdarbi :
Building.Lv Forums
Pašreizējā: 3 no 3
Re: Siltuma zudumi
Autors:
Dzincha
()
Datums: 06/01/2009 09:42
Respektīvi no 20 vakarā uz 15 no rīta. Bez nekādiem elektriskajiem sildītājiem un beidzot kurināt 23.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
aaaa
()
Datums: 06/01/2009 10:18
Milzīga nozīme ir vēja ātrumam. Pilnīgā bezvējā pie -20 māja dzisīs varbūt mazāk kā stiprā vējā pie 0.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
Dzincha
()
Datums: 06/01/2009 10:37
Piekrītu vējš ietekmē temperatūra kritumu. Pie jūras vispār auzas......
Re: Siltuma zudumi
Autors:
xxx
()
Datums: 06/01/2009 13:39
Veel jau ir noziime logu lielumam. Man piem. viesistabaa ir 2 logi liidz griidai no kuriem viens ir verams uz terasi.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
Dzincha
()
Datums: 06/01/2009 23:03
nu tad attiecīgi viessistabā intensīvāk jākurina vai arī jādzīvo šķūnī..
Re: Siltuma zudumi
Autors:
xxx
()
Datums: 07/01/2009 10:55
Nu par to šķuni nezinu. Ar to gribēju teikt ka ir grūti salīdzināt īsti cik kuram pazūd pa nakti. Viena istaba vairāk otra mazāk jāiesilda. Priekštam viesistabā ir kamīns :)
Būs jāpamēra.
Būs jāpamēra.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
Dzincha
()
Datums: 07/01/2009 17:32
Nu ja - pirmajaa stāvā man vismaz ir vēsāks.
Tādēļ mēru vienā telpā vakarā un no rīta.
Šonakt laikam bija siltāks.
Vakarā + 18 no rīta + 15.
No rīta prasās kādu infrasarkano ieslēgt.
Tādēļ mēru vienā telpā vakarā un no rīta.
Šonakt laikam bija siltāks.
Vakarā + 18 no rīta + 15.
No rīta prasās kādu infrasarkano ieslēgt.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
andris123456
()
Datums: 16/03/2009 21:02
Labdien !
Neesmu celtnieks - pēc profesijas, bet nākas interesēties , jo būvēju sev māju. Nesen sarunā ar kādu būvinženieri noskaidroju kādu interesantu detaļu : kā izrādās ir 2 parametri (siltum-pretestība un siltum-inerce) , kas raksturo mājas vai telpas atdzišanas procesu , un nezin kāpēc visi runā tikai par siltumpretestību. Laikam tāpēc , ka jaunajiem modernajiem materiāliem tieši šis parametrs ir ļoti labs: - tā piemēram vislabākais tas ir akmens vatei un putuplastam, tad nāk aerok, gāzbetons , keratem bloki , keramzīt betons, un gandrīz vissliktākais rādītājs ir ķieģelim par betonu nemaz nerunājot.
Un tā visi iedomājas - būvēsim no gāzbetona / vai AEROC, vai YTONG un viss būs kārtībā. Bet nebūs viss !
Ja paskatamies to otru parametru - siltum-inerci - tad ar šo parametru ir otrādi - ķieģelim tas ir vislabākais , bet gāzbetonam un vatei - vissliktākais.
Un kā izrādās - lai telpa ilgi saglabātu siltumu - taisni šai siltuminercei ir ļoti liela nozīme. Atceros kādreiz skolas laikos mūs aizsūtīja piespiedu laiku darbos - uz Alūksnes rajonu, kur dzīvojām Ziemeru vecajā skolā. Skolas sienas bija ķieģeļu - gandrīz 80 cm biezas. Skolā uz 2 - 3 telpām bija apaļa ķieģeļu ( ar skārdu apšūta ) krāsns. Un kad to izkurināja - telpas bija siltas 2-3 dienas. Jautājums - kāpēc tā ?
Un kā izrādās ķieģeļu mūris ar sliktu siltum-pretestību bet ideālu siltuminerci - siltumu uzņēma - un lēnām atdeva - un tieši šis aspekts izrādījās svarīgākais. Bet sienas tik iezas bija tāpēc, ka iespējams celtnieki 300 gadus atpakaļ bija kaut ko zinājuši arī par siltumpretestību.
Secinājumi: visi modernie materiāli - kāzbetons, keraterm, keramzītbetons, vate u.t.t. meteriāli ir domāti mājām, kuras tiek apkurinātas nepārtraukti, jo tiem siltum-inerce ir ļoti slikta. Un to materiālu ražotāji nestāsta ...
Ja ir vēlme iegūt māju , kas neatdziest - jābūvē 'bieza ķieģeļu sien no iekšpuses, kas apšūta un nosiltināta no ārpuses ar kādu materiālu ar ideālu siltumprestestību ( vati, putuplastu, etc.) . Bet tas ir lēni , ir dārgi , un tā šobrīd neviens nedara ...
Neesmu celtnieks - pēc profesijas, bet nākas interesēties , jo būvēju sev māju. Nesen sarunā ar kādu būvinženieri noskaidroju kādu interesantu detaļu : kā izrādās ir 2 parametri (siltum-pretestība un siltum-inerce) , kas raksturo mājas vai telpas atdzišanas procesu , un nezin kāpēc visi runā tikai par siltumpretestību. Laikam tāpēc , ka jaunajiem modernajiem materiāliem tieši šis parametrs ir ļoti labs: - tā piemēram vislabākais tas ir akmens vatei un putuplastam, tad nāk aerok, gāzbetons , keratem bloki , keramzīt betons, un gandrīz vissliktākais rādītājs ir ķieģelim par betonu nemaz nerunājot.
Un tā visi iedomājas - būvēsim no gāzbetona / vai AEROC, vai YTONG un viss būs kārtībā. Bet nebūs viss !
Ja paskatamies to otru parametru - siltum-inerci - tad ar šo parametru ir otrādi - ķieģelim tas ir vislabākais , bet gāzbetonam un vatei - vissliktākais.
Un kā izrādās - lai telpa ilgi saglabātu siltumu - taisni šai siltuminercei ir ļoti liela nozīme. Atceros kādreiz skolas laikos mūs aizsūtīja piespiedu laiku darbos - uz Alūksnes rajonu, kur dzīvojām Ziemeru vecajā skolā. Skolas sienas bija ķieģeļu - gandrīz 80 cm biezas. Skolā uz 2 - 3 telpām bija apaļa ķieģeļu ( ar skārdu apšūta ) krāsns. Un kad to izkurināja - telpas bija siltas 2-3 dienas. Jautājums - kāpēc tā ?
Un kā izrādās ķieģeļu mūris ar sliktu siltum-pretestību bet ideālu siltuminerci - siltumu uzņēma - un lēnām atdeva - un tieši šis aspekts izrādījās svarīgākais. Bet sienas tik iezas bija tāpēc, ka iespējams celtnieki 300 gadus atpakaļ bija kaut ko zinājuši arī par siltumpretestību.
Secinājumi: visi modernie materiāli - kāzbetons, keraterm, keramzītbetons, vate u.t.t. meteriāli ir domāti mājām, kuras tiek apkurinātas nepārtraukti, jo tiem siltum-inerce ir ļoti slikta. Un to materiālu ražotāji nestāsta ...
Ja ir vēlme iegūt māju , kas neatdziest - jābūvē 'bieza ķieģeļu sien no iekšpuses, kas apšūta un nosiltināta no ārpuses ar kādu materiālu ar ideālu siltumprestestību ( vati, putuplastu, etc.) . Bet tas ir lēni , ir dārgi , un tā šobrīd neviens nedara ...
Re: Siltuminerce
Autors:
Vienstāvs
()
Datums: 17/03/2009 10:30
Tevis nosauktajiem materiāliem siltuminerce tomēr atšķiras ievērojami (dilst atbilstoši kārtībai, ja gāzbetonu pārvieto pirms vates). Arī tāpēc vati iesaka likt ārpusē. Materiāliem, kas vienlaicīgi siltumu gan uzkrāj, gan izolē, būtu jēga runāt par kādu uz ārsienas iekšpusi attiecināmu termomasas daļu. Vai kāds ir sūdzējies par siltuminerci masīvkokam, kurš ilgus gadus skaitījās arī pietiekams izolators? Vēl vieglāk kā ārsienā ir termomasu veidot iekšsienās vai grīdā (ja vien pēdējā netiek izmantota kā sildelements, kam, savukārt, siltuminerce nav vēlama).
Lielāka siltuminerce kā Keratermam un caurumainajiem ķieģeļiem būs pilnķieģeļiem un kleķim.
Ne tikai architektiem un būvinženieriem, bet arī vairumam pašbūvētāju un būvniecības pašorganizētāju vajadzētu būt skaidram, ka neatkarīgi no apkures veida siltuminerce nekaitē un ir pat ļoti vēlama pastāvīgi apdzīvojamām ēkām, kam vēlas iespējami nemainīgu iekšējo klimatu.
Siltuminerce nav vēlama periodiski lietojamām ēkām, piemēram vasarnīcām.
Lielāka siltuminerce kā Keratermam un caurumainajiem ķieģeļiem būs pilnķieģeļiem un kleķim.
Ne tikai architektiem un būvinženieriem, bet arī vairumam pašbūvētāju un būvniecības pašorganizētāju vajadzētu būt skaidram, ka neatkarīgi no apkures veida siltuminerce nekaitē un ir pat ļoti vēlama pastāvīgi apdzīvojamām ēkām, kam vēlas iespējami nemainīgu iekšējo klimatu.
Siltuminerce nav vēlama periodiski lietojamām ēkām, piemēram vasarnīcām.
Re: Siltuma zudumi
Autors:
RBB
()
Datums: 24/03/2009 15:50
Ļoti laba siltuminerce ir www.fibrolits.lv kas neļau temperatūrai kristies 8st un vairāk.
Fibrolīts sevī ietver ļoti daudz pozitīvas īpašības kā skaņas izolācija, siltumizolācija, siltuminerce un citi.
Fibrolīts sevī ietver ļoti daudz pozitīvas īpašības kā skaņas izolācija, siltumizolācija, siltuminerce un citi.
Pašreizējā: 3 no 3