UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Ārdarbi :
Building.Lv Forums
Es domāju, ka manā gadījumā tas carvējš nav.
Mana guļbūve ir labi nosiltināta jau sen. Sienas ar 100 mm paroc akmens vati starp koka brusām un virsū vēja plāksne, virs tās dēļi trīnītī.
Man ir arī bēniņu izbūve, kur jumts siltināts ar 150 mm akmens vati starp spārēm no iekšas pirms tam liekot vēja plāksni. Jumts gan padomjlaika šīferis.
Māja vasarā labi saglabā vēsumu, ziemā lēni uzsilt un ilgi glabā siltumu.
Apkurinu ar podiņu krāsni.
Parasti izpūš ateju jo tā uz jūras pusi un ūdensvada ievads ar sūkni ir tieši tajos pamatos, ziemā turu ieslēgtu Devi grīdu, jo citādi no rīta ragā var sasalt.
Bargā ziemā lieku atejā eļļas radiatoru.
Arī virtuve pret jūru un tā ātrāk atdziest, jo jūtams aukstums grīdas līmenī.
Es biju domājis apšūt tos pamatus kopā ar ūdens sūkņa bedri, kaut kādam efektam taču vajadžetu būt.
Mājai ir vairāk par simt gadu, kā teica speciālisti kas siltināja sienas, esot 160 mm bieza guļbūve, baļķi likti uz laukakmens pamatiem uz sausām smalkām smiltīm , zem koka grīdas ir smilts, nekā nav apakšā.
Pamatu siltināšana
Autors:
Jūras vilks
()
Datums: 18/06/2009 15:25
Labdien, cienītie speciālisti.
Vai kungi man varētu dot padomu, kā nosiltināt laukakmens pamatus vecai guļbūvei.
Māja man tikai 15 m no jūras, kad pūš ziemelis jūras pusē ir neganti auksts.
Pamati man jūras pusē pusmetru ārā no zemes, apmesti ar cementa javu, guļbūvi pirms gadiem 16 nosiltināju ar akmens vati un apšuvu ar dēļiem.
Kaimiņš teica, ka labs esot cietais stiropors, ko var arī zem zemes rakt, man tos pamatus vēl kādu pusmetru zem zemes vajadzētu apšūt, tālāk ne, tik līdz gruntsūdenim.
Kādu materiālu labāk izmantot, cik biezu slāni, kā līmēt un gribas pēc tam smuki apmest vismaz virs zemes līmeņa.Vai vajag vēl kādu hidroizolāciju? pamati paši par sevi nav slapji, tikai vējš izpūš istabas no apakšas.
Jau iepriekš pateicos par sakarīgām atbildēm.
Vai kungi man varētu dot padomu, kā nosiltināt laukakmens pamatus vecai guļbūvei.
Māja man tikai 15 m no jūras, kad pūš ziemelis jūras pusē ir neganti auksts.
Pamati man jūras pusē pusmetru ārā no zemes, apmesti ar cementa javu, guļbūvi pirms gadiem 16 nosiltināju ar akmens vati un apšuvu ar dēļiem.
Kaimiņš teica, ka labs esot cietais stiropors, ko var arī zem zemes rakt, man tos pamatus vēl kādu pusmetru zem zemes vajadzētu apšūt, tālāk ne, tik līdz gruntsūdenim.
Kādu materiālu labāk izmantot, cik biezu slāni, kā līmēt un gribas pēc tam smuki apmest vismaz virs zemes līmeņa.Vai vajag vēl kādu hidroizolāciju? pamati paši par sevi nav slapji, tikai vējš izpūš istabas no apakšas.
Jau iepriekš pateicos par sakarīgām atbildēm.
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
Vienstāvs
()
Datums: 19/06/2009 10:04
Ja patiešām "vējš izpūš", vienkāršāka un lētāka par siltināšanu varētu būt noblīvēšana (caurumu aiztaisīšana).
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
Jūras vilks
()
Datums: 07/07/2009 12:17
Cien. vienstāvam.
Pamati ir 55 cm laukakmens virs tiem apšūa guļbūve, tur neko nevar aizbāst, jo aukstums velk caur pamatiem, tie tieši pret jūru.
Tā kā vienīgais variants siltināt pamatus.
Pamati ir 55 cm laukakmens virs tiem apšūa guļbūve, tur neko nevar aizbāst, jo aukstums velk caur pamatiem, tie tieši pret jūru.
Tā kā vienīgais variants siltināt pamatus.
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
()
Datums: 08/07/2009 08:03
No apraksta skaidrs, ka ēka ir guļbūve uz mūrētiem laukakmens pamatiem. Te vājā zona ir tieši vēja ietekme izpūšot guļbūves konstrukciju. Ja pamati vietumis ir nosēdušies, izskalojuma rezultātā, tad starp tiem un guļbūves kārtām ir ievērojami neblīvumi. Apkurinot ēku, telpās veidojas liels gaisa temperatūras kritums, kur zem griestiem tas var būt 25..30 grādi, bet pie grīdas - pie attiecīga vēja pat -5..-10 grādi.
Te risinājums noteikti ir kompleksas dabas, kur būtiskākais ir nodrošināties pret guļbūves vainagu izpūsšanu. Nenoliedzami, ka jebkuršs darbs pie ēkas siltumrežīma nodrošinājuma mainīs telpā klimatiskos apstākļus, bet šai gadījumā visievērojamākais efekts panākams, samazinot gaisa infiltrācijas problēmas.
Laukakmens mūrētiem pamatiem gaiss izpūš cauri tikai pa plaisām, te palīdz plaisu pāršuvošana.
Te risinājums noteikti ir kompleksas dabas, kur būtiskākais ir nodrošināties pret guļbūves vainagu izpūsšanu. Nenoliedzami, ka jebkuršs darbs pie ēkas siltumrežīma nodrošinājuma mainīs telpā klimatiskos apstākļus, bet šai gadījumā visievērojamākais efekts panākams, samazinot gaisa infiltrācijas problēmas.
Laukakmens mūrētiem pamatiem gaiss izpūš cauri tikai pa plaisām, te palīdz plaisu pāršuvošana.
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
Juris E
()
Datums: 09/07/2009 17:45
Mājas pamatus ir jāsiltina, siltinājumu vajag vismaz 50mm, bet var arī vairāk atkarībā no fasādes siltinājuma slāņa biezuma. Par pielietojamajiem materiāliem 29160160.
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
jūras vilks
()
Datums: 14/07/2009 11:41
cien.inženierim Brikmanim
Labi aprakstījāt pamatus, bet man tie ir ar cementa-kaļķa apmetumu apmesti.
Jā, vietām šuves izbirušas, taisos pielabot.
Jautājums, vai būtu kāds efekts siltināt ar polistirolu līmējot virsū apmestiem pamatiem, nau jau daudz vietas bet 50 mm sanāks, mans kaimiņš tā ir izdarījis.
Redz tas guļbūves vainags ir it kā izolēts ar vati un apšūts,bet vējš pūš no apakšas
jo pamati vaļēji.
Jau iepriekš pateicos par palīdzību visiem speciālistiem.
Labi aprakstījāt pamatus, bet man tie ir ar cementa-kaļķa apmetumu apmesti.
Jā, vietām šuves izbirušas, taisos pielabot.
Jautājums, vai būtu kāds efekts siltināt ar polistirolu līmējot virsū apmestiem pamatiem, nau jau daudz vietas bet 50 mm sanāks, mans kaimiņš tā ir izdarījis.
Redz tas guļbūves vainags ir it kā izolēts ar vati un apšūts,bet vējš pūš no apakšas
jo pamati vaļēji.
Jau iepriekš pateicos par palīdzību visiem speciālistiem.
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
būvinženieris Ivars Brinkmanis
()
Datums: 15/07/2009 10:07
Būvniecībā atrodams, tāds termins, kā "pārprastais caurvējš". Tas - veidojas sajūta, ka pie grīdas pūš vai intensīvi cirkulē gaiss, sekojošu apstākļu iespaidā. Ja telpas sienas vai pārsegums nav nopietni siltināts, vai tam ir liela aukstā gaisa infiltrācija, tad vēsais vai aukstais gaiss krīt gar sienas virsmām uz leju un veido tādu, kā aukstu plūsmu uz telpas centru vai apkures ierīces pusi.
Detālāku informāciju jāmeklē pie apkures principiem speciālās apkurei un vēdināšanai domātās grāmatās.
Tā, jautājums, vai tad , kad uz ēkas uzsnieg sniegs, telpa paliek siltāka vai nē. Ja sniegam uzsniegot telpā izjūtams siltuma palielinājums, tad noteikti vainīgas konstrukcijas, kas telpā laiž pārāk daudz aukstā gaisa.
Detālāku informāciju jāmeklē pie apkures principiem speciālās apkurei un vēdināšanai domātās grāmatās.
Tā, jautājums, vai tad , kad uz ēkas uzsnieg sniegs, telpa paliek siltāka vai nē. Ja sniegam uzsniegot telpā izjūtams siltuma palielinājums, tad noteikti vainīgas konstrukcijas, kas telpā laiž pārāk daudz aukstā gaisa.
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
Jūras vilks
()
Datums: 15/07/2009 10:44
Es domāju, ka manā gadījumā tas carvējš nav.
Mana guļbūve ir labi nosiltināta jau sen. Sienas ar 100 mm paroc akmens vati starp koka brusām un virsū vēja plāksne, virs tās dēļi trīnītī.
Man ir arī bēniņu izbūve, kur jumts siltināts ar 150 mm akmens vati starp spārēm no iekšas pirms tam liekot vēja plāksni. Jumts gan padomjlaika šīferis.
Māja vasarā labi saglabā vēsumu, ziemā lēni uzsilt un ilgi glabā siltumu.
Apkurinu ar podiņu krāsni.
Parasti izpūš ateju jo tā uz jūras pusi un ūdensvada ievads ar sūkni ir tieši tajos pamatos, ziemā turu ieslēgtu Devi grīdu, jo citādi no rīta ragā var sasalt.
Bargā ziemā lieku atejā eļļas radiatoru.
Arī virtuve pret jūru un tā ātrāk atdziest, jo jūtams aukstums grīdas līmenī.
Es biju domājis apšūt tos pamatus kopā ar ūdens sūkņa bedri, kaut kādam efektam taču vajadžetu būt.
Mājai ir vairāk par simt gadu, kā teica speciālisti kas siltināja sienas, esot 160 mm bieza guļbūve, baļķi likti uz laukakmens pamatiem uz sausām smalkām smiltīm , zem koka grīdas ir smilts, nekā nav apakšā.
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
Vienstāvs
()
Datums: 15/07/2009 11:30
Piekrītu Ivaram - ziemā guļot nesiltinātā, vidēji noblīvētā guļbūvē pat pie neliela vēja var just, ka gar sienu lejup "tek" aukstais gaiss apmēram kā dūmi koncertā no skatuves. Arī uz grīdas basām kājām vai plānās zeķītēs ilgi nenosēdēsi, kaut temperatūra 1.5 m augstumā ap 20° C.
Vilkam bez sienas blīvuma un pamatu blīvuma varbūt vērts pievērst uzmanību minēto mezglu sadurvietai. Man ir grāmata ar pasīvmāju tipveida konstrukcijām, kurā neskaitot, piemēram, sienu A B C ... un pamatu A B ... šķērsgiezumus sīki attēlota arī dažādu konstrukciju, piemēram sienas A un pamata A, sienas A un pamata B, sienas B un pamata A utt - savstarpējā sasiešana.
Vilkam bez sienas blīvuma un pamatu blīvuma varbūt vērts pievērst uzmanību minēto mezglu sadurvietai. Man ir grāmata ar pasīvmāju tipveida konstrukcijām, kurā neskaitot, piemēram, sienu A B C ... un pamatu A B ... šķērsgiezumus sīki attēlota arī dažādu konstrukciju, piemēram sienas A un pamata A, sienas A un pamata B, sienas B un pamata A utt - savstarpējā sasiešana.
Re: Pamatu siltināšana
Autors:
Ambrosio
()
Datums: 15/07/2009 11:47
Jūras vilk, varbūt ir vērts veikt mājas blīvuma pārbaudi? Varēs noteikt, pa kurieni pūš un problemātiskās vietas.
P.S. Atcerējos stāstītu gadījumu (neattiecinu ne uz vienu) - tika veikta blīvuma pārbaude mājai, kuru celtnieks ir "cēlis pats sev". Pēc celtnieka vārdiem - pie visa piedomājis, visu kvalitatīvi darījis, siltumizolācija laba utt. Vienīgi blīvuma pārbaudes agregāts pēc ieslēgšanas uz max gaisa nosūci, paziņo, ka nevar sasniegt 50Pa spiedienu starpību. Ar domu "aiztaisiet atvērtos logus vai durvis" :) Neviens logs vai durvis protams nebija vaļā, bet māja fantastiski "caura".
P.S. Atcerējos stāstītu gadījumu (neattiecinu ne uz vienu) - tika veikta blīvuma pārbaude mājai, kuru celtnieks ir "cēlis pats sev". Pēc celtnieka vārdiem - pie visa piedomājis, visu kvalitatīvi darījis, siltumizolācija laba utt. Vienīgi blīvuma pārbaudes agregāts pēc ieslēgšanas uz max gaisa nosūci, paziņo, ka nevar sasniegt 50Pa spiedienu starpību. Ar domu "aiztaisiet atvērtos logus vai durvis" :) Neviens logs vai durvis protams nebija vaļā, bet māja fantastiski "caura".