Labdien!
Jāsaka, ka špaktelētās un labotās vietas vienmēr būs vairāk vai mazāk redzamas. Jautājums, kurš jāizlemj vispirms – vai nu tomēr labot un pieciest atšķirības, vai nelabot nemaz un pieciest nelīdzenumus.
Pret restaurējamu mēbeli, kura izdzīvojusi līdz mūsdienām, laikam būtu vērts izturēties ar īpašu cieņu, tādēļ, ar špakteles pielietošanu jārīkojas ļoti uzmanīgi. Manuprāt, šis nu ir tas gadījums, kad tiešām nebūtu labi, ja redzētu špaktelētās vietas.
Reizēm lielākus bojājumus nevis špaktelē, bet izfrēzē un vietā ielīmē ielāpu no identiskas koksnes. Plaisas aizdarina, ielīmējot tajās koka ķīlīšus. Tādi labojumi būs mazāk pamanāmi un izskatīsies glītāk (dabiskāk, organiskāk), nekā špaktelēts laukums. Vēl lielāku bojājumu gadījumā veic tā saucamo „protezēšanu”, kad kādu mēbeles stūri, vai elementa daļu aizstāj ar no jauna izgatavotu fragmentu, kuru ielīmē vietā.
Jūsu jautājumā kompetentu atbildi labāk iesaku meklēt pie mēbeļu restauratoriem. Mums nav zināmi droši un pārbaudīti risinājumi, ar ko špaktelēt mēbeli, pirms eļļošanas ar tonētu eļļu, lai nebūtu pamanāmas atšķirības. Domāju, ka tas ir gandrīz neiespējami. Ir jāeksperimentē.
Atšķirība eļļai no lakas ir tāda, ka eļļa, iesūcoties, padara koksni tumšāku (it kā slapju). Eļļai ir jāļauj iesūkties virsmā, lai tā varētu virsmu pasargāt, citādi eļļošanai nav jēgas. Pēc eļļas iesūkšanās, lieko vienmēr noslauka nost, tā, ka uz virsmas praktiski nekas nepaliek. Eļļa paliek tikai koksnes porās. Ja vietām (špaktelētajās vai agrāk ar laku piesūcinātajās vietās) eļļa neiesūksies, iegūsim pleķainu virsmu.
Darboties ar tonētu eļļu uz špaktelētas virsmas būtu vēl sarežģītāk.
Laka, turpretī, veido savu, neatkarīgu klājumu uz virsmas, tādēļ ar laku ir vieglāk. Laka visam klājas pāri. Te var špaktelēt gan ar laku, kurā iejaukti atbilstošā koka putekļi, gan lietot, piemēram, TIKKURILA ražotās špakteles SPAKKELI PUUKITTI, atbilstošā koka tonī.
Ja būtu jāpielabo grīda, pirms eļļošanas ar bezkrāsainu eļļu, es arī ieteiktu špakteli SPAKKELI PUUKITTI, bet mēbelei to ieteikt neuzdrīkstos. Te ir runa par pavisam atšķirīgu kvalitātes līmeni, turklāt visu sarēžģī tas, ka vēlaties eļļu tonēt.
Vecās kumodes kādreiz lakoja ar šellaku (dabīgo vai sintētisko sveķu šķīdums spirtā). Spirts veicina iesūkšanos un pēc tam iztvaiko. Sveķu aizsargslānītis, kurš paliek uz virsmas, labi padodas pulēšanai. Ja vēlaties mēbeles autentisku izskatu, iesaku izpētīt un pielietot tieši šādu tehnoloģiju.
Ja nu tomēr, nē, tad labāk plānā kārtā lakojiet, nevis eļļojiet.
Lai man piedod restaurātori :) bet no TIKKURILA lakām tādā gadījumā ieteiktu uretānalkīda laku UNICA SUPER (pusmatēta, pusspīdīga, spīdīga), kura ir uz šķidinātāja bāzes (tonējama).
Ja vecā kumode agrāk bijusi lakota ar šellaku, tās virsma atkārtotai eļļošanai varētu nebūt īsti labi piemērota, jo eļļa vairs nevarēs vienmērīgi iesūkties virsmā, šellakas palieku dēļ. Tonēta eļļa varētu radīt īpašas problēmas, tādēļ, noteikti pārbaudiet saderību un rezultātu uz mazākas neredzamas virsmas!