Šī, patiesībā, ir ļoti plaša tēma un ir iespējami daudzi argumenti par labu gan otām gan ruļļiem. Svarīgi izšķirt, kas mums ir svarīgākais katrā konkrētā situācijā. Ļoti bieži darbs tiek veikts gan ar otu, gan rulli reizē, tādējādi instrumenti papildina viens otru.
Minēšu dažas atziņas:
Otas
1. Nodrošina vislabāko saķeri (adhēziju) ar krāsojamo virsmu, jo krāsa tiek it kā ieberzta virsmā. Tieši tāpēc ārdarbos koku un metālu vislabāk krāsot ar otu.
2. Neveido virsmas faktūru kā rullis, līdz ar to labi piemērotas koka krāsošanai un lakošanai šķiedru virzienā.
3. Var veikt precīzu krāsojumu, kur tas vajadzīgs (līnijas, maliņas).
4. Vieglāk piekļūt sarežģītākām virsmām.
5. Vieglāk izmazgāt pēc lietošanas.
Ruļļi
1. Augsts darba ražīgums.
2. Veido vienmērīgu virsmu ar lielāku vai mazāku faktūru.
3. Piemēroti lielu virsmu krāsošanai, kur netraucē faktūra, bet svarīgs viendabīgs kopskats.
4. Ja krāso alkīda, eļļas vai divkomponentu krāsas uz šķīdinātāja bāzes, faktūra praktiski nebūs, jo šīs krāsas ļoti labi izlīdzinās. Rulli pēc krāsošanas parasti izmet, jo neatmaksājas to mazgāt ar šķīdinātāju.
5. Strādājot ar ūdens bāzes krāsām var lietot ļoti ilgi, jo var ērti izmazgāt ūdenī.
6. Reizēm rullis nav piemērots dažām krāsām un arī vairumam laku, jo tas veicina gaisa burbulīšu veidošanos, kuri ne vienmēr spēj labi izdalīties un pazust.
Sienas, griestus pamatā krāso ar ruļļiem.
Grīdas krāso ar īsspalvainiem ruļļiem, vai otām.
Grīdas lako ar speciālām platām otām un ļoti reti lako ar ruļļiem.
Ārdarbos koka fasādes un metāla jumtus krāso tikai ar otām.
Logu rāmjus, radiatorus, mēbeles koka apdares līstes biežāk krāso ar otām.
Loti šķidrus apdares materiālus (dziļumgruntis u.tml.) vieglāk klāt ar otām, jo mazāk tecēs.