Ivar - es rēķināju visai vienkārši - pilnās dziļās betona lentas gadījumā man vajadzētu, piemēram, 36 m3 ar betonu, kas rupji rēķinot ir 1400-1500 Ls. Taisot seklos pamatus es tos uztaisu daudz daudz vieglākus un betonu izmantoju vien 12 m3 (kas ir 500-600 Ls). Un putuplasts perimetra siltināšanai (ap 50 m2) man izmaksās pat dārgā DOW Styrofoam gadījumā vēl 200 Ls. Kā redzi - par kādu atmaksāšanos te ir runa, ja seklie pamati jau principā sanāk vairāk kā uz pusi lētāki? Vismaz tāda mana loģika. Nez, varbūt es kaut kur nopietni kļūdos.

JanisL.. tevis piedāvātā shēmā bija kļūda par drenāžas caurules atrasšanās vietu attiecībā pret pamata pēdas atzīmi. Vai to tu betona apjomā esi ievērtējis.
Seklie vai dziļie pamati ir nosacīts apzīmējums. Dziļos pamatus jau var veidot blietētu šķembu kārta 80..100cm augstumā un uz tās 30cm dzelzbetona josla. Tie arī ir dziļie pamati 130cm augstumā. Seklie pamati ir pamati uz stabiem, kur tu ieroc grodus ar 2,5..3m soli un uz tiem balsti šo 30cm vainagsiju. Te vainagsijas apakšā lielākoties , izņemot stabus, nav blietētas grunts vai pamatnes.
Ja jau tev pamatnē ir dolomīts, tad loģiski, ka uz tiem uzliek stabus un taisa dz/betona vainagsiju, kur sijas balsts ir tikai 15..20cm zem planējuma atzīmes.

Šodien noskaidroju konkrētas betona cenas. Tuvākā betona ražotne man ir Ikšķilē – HC Betons. Betons ar metāla skaidām (fibrām) viņiem visai ierasta lieta – sanākot dārgāk nekā armatūra (man gan sanāca pat ļoti līdzīgi - laikam nejēdzu rēķināt). Vienīgi to vairāk ņem industriālie būvnieki, jo privātie tikai reti kurš par to kaut ko zina. Uz kubikmetru betona mazākais ko liek ir 15kg. Man attiecīgi varētu izmantot 18-20kg. Esot dārgāks pasākums par armatūru, bet turot baisi labi – ja paredzēti caurumi, tad uzreiz jātaisot, jo pēc tam kaut ko izkalt esot bezcerīgi.

Betona cenas (ar PVN)
B15 (D16 max S3) betons 12 m3 apjomā = Ls 43,31 x 12 = Ls 493,82
Metāla skaidas = 0,60 Ls/kg = 12m3 x 20kg x 0,60Ls/kg = Ls 144
Piegāde – jāved divos piegājienos = Ls 79,86
Sūknēšana = 1 stunda = Ls 48,4
Dziļumvibratora noma = 1 diena = ~5 – 10 lati

Fibrobetons izklausās kaut kas baigi ērts, jo nav vispār jāčakarējas ar armatūras siešanu utt. Vnk iegāz veidnē, ievibrē un viss. Protams, jāizlīdzina virsma, jāiegremdē enkurskrūves vainagsiju stiprināšanai.

Smieklīga cena, kad es lēju pamatus B25 maksāja 73 Ls kubā. Sūknēšana un transports tieši tāpat 2x dārgāks kā tagad. Un tas bez nekādām fibrām.
Par fibrbetonu es gan tomēr iesaku pameklēt forumā Ambrosio komentārus, viņš smalki to lietu aprakstīja. Un cik saprotu no Primekss mājaslapas, tas nav vienkārši fibrbetons, bet gan augstas dozācijas metāla šķiedru betons. Piezvani uz Primeksu un noskaidro, cik tad tur to dzelžu ir - varbūt 3x vairāk kā HC piedāvā. Tas varētu būt ļoti svarīgi, ja grib reālu slodzi likt. Bet nu pamatiem? Nesaprotu kāpēc, ja nu vienīgi pamatu plāksnei.
Par caurumu urbšanu - nu visparastākais betona pārdevēju stāsts - es tādu vairākas reizes esmu dzirdējis :) Nopietni. Var urbt un skaldīt jebkuru betonu uz šīs zemītes, tās ir pilnīgākās blēņas.

Tad tev der informācija no [www.primekss.com].

SS.lv ir betona piegadātāji, kas arī pa 36 Ls/m3 B20 betonu piedāvā. Bet tie Rīgā - dārgāks transports man varētu sanākt. HC betona pārstāvis man skaidroja, ka šito viņi parasti industriālajām grīdām piegādā. Kur ļoti lielas slodzes - tur 35kg fibru uz m3 betona. Parasti 20-25kg priekš lielām noliktavām utt. Tā kā man tā slodze NEbūs tik liela, kā nopietnā noliktavā, tad ar 18-20kg uz m3 domāju pietiks atliku likām.

Kāpēc vispār domāju par fibrobetonu - doma vienkārša, ja fibrobetona cena man ir ceļama un šķiet apmierinoša, tad es noteikti labāk izvēlos šo variantu, jo nebūs pašam jāstellē armatūra - ko pats nekad neesmu darījis un kam gana ievērojamu vajadzētu papildus laiku.

Par caurumiem - to viņš teica tieši par fibrobetonu, ka tieši šajā ir pēc tam grūti kaut ko kalt - traucē tās skaidas utt. Bet nu - pēc loģikas man tur neko kalt nevajadzēs - vien laicīgi jāizdomā putuplasta stiprināšanas metodes (paldies Vienstāvam par vairākām norādēm te forumā, kur tas jau apspriests).

Manā gadījumā pašrocīgi notika armatūras likšana - tas notiek tā - ņem apmēram 2x1m lielās armatūras sieta plāksnes un burtiski met uz grīdas - apmēram izlīdzina, lai pārklājas un viss. Tālāk jau tin silto grīdu caurules, jo, ja nav režģa un gribi siltās grīdas - interesanti, pie kā tu viņas siesi? Kad caurules pietītas, režģi ar caurulēm paceļ uz plastmasas distanceriem. Režģu izmētāšana 1 cilvēkam prasa maksimums 1 stundu, pacelšana uz distanceriem arī. Nav tur jāmāk nekādu armatūru siet. Lai gan arī armatūras siešana - nu piedod, atvaino, fleksis rokā, drāšu gabali un plaķenes, tur nu nekāda māksla nav. Nebūvē taču tiltu vai torni.

aaaaa, protams, ka mest sietu uz grīdas ir vienkārši - bet man jau vajag armēt PAMATU LENTU!!!!! :) Es tak par to visu laiku runāju!!!! UN - ja arī es lietu plāksni - tad tāpat plāksnē uzreizi NEdrīkstētu iebetonēt silto grīdu caurules! Bet ne par to šis stāsts - stāsts ir par LENTU!!

Līdz ar to noarmēt lentu, kas manā gadījumā protams nav 1,6m augsta, bet gan nieka 50cm - vienalga tomēr ir mazliet jāmāk. Tobiš armatūras 3 stieņu joslas apakšpusē, 3 joslas augšpusē un tad kaut kādi vertikālie armatūras stienīši, kas tos augšējos notur gaisā. Nu tādas sava veida armatūras kastītes jāveido. Tas Tev nav grīdu armēt. :) Noteikti, ka nav sarežģīti, kad piešaujas, bet priekš kam čakarēties - ja var ar fibrām...

Pēdu parasti armē apakšā ar 3 stiegrām, kuras tieši tāpat saliek distanceros, lai neguļ uz zemes un viss. Ar drātīm satin. Pat iesācējam tas ir pus dienas darbs. Paskaties projektā zīmējumu, ja tāds nav, atrodi netā un uz priekšu.
Nesaprotu, ko tu īsti gribi pats darīt - neko? Man gan liekas, ka labi salikt pamatu veidņus ir 100x grūtāk kā sakrāmēt to armatūru. Ja tomēr gribi to augšējo - nu nevajag nekādus stabiņus, kad lentas liešana nāks uz beigām, samet šķidrajā zupā to armatūru un tad vēl kādus 5cm pļurras pa virsu. Nenogrims jau viņa nekur.

Var pat beigās mest un stampāt ar gumijniekiem iekšā.

:D

Sveiki!
Būvēju meniķi...garums - 6,75m, augstums 2,60m, biezums 0,25m ar visādiem tuneļiem,grīdām un spārniem!Ir veidņi, kas ir jāliek uz augšu pakāpeniski, pa kārtām(kārta - 90cm) Maisīšana ar rokām(meshalku),un vieta mālaina,ūdeņaina un kalnaina!
Interesē cik maksā par betonēšanu m3!? un ja ir bijusi pieredze ar šādu objektu, tad būtu ļoti labi uzzināt aptuveno cenu par darbu!

labdien gribetu zinat cik izmaksa armatras siesana ka to reikina vai pec svara vai kadtratmetriem pienemsim ta vienas malas garums 90 metri augstums 2.40 platums20cm un saliekot veidnus no abām pusēm(interesē armaturas siesana)Paldies

Sveiki,

netieku skaidrībā par sekojošu jautājumu - vai lentveida pamatu konstruktīvo izturību ietekmē tas, cik bieži ārējā pamatu lenta saistīta ar iekšsienu pamatiem?
Izskaidrojot sīkāk, ir lentveida pamatu plāns, kur ārējā pamatu lenta un iekšā 2 nesošas sienas, kā arī virkne nenesošu starpsienu. Ja būvē tikai pamatu nesošajām sienām, pamatu lenta sanāk tādi kā 3 gab. taisnstūri, salikti viens otram blakus, kas ir gan tehnoloģiski vienkāršāk, gan vajag mazāk betonu, gan mazāk kontakta ar grunti zem mājas (paredzētas siltās grīdas).
Ja nenesošo starpsienu pamatu nozīmē kopējā iespējamā pamatu deformācijā nav būtiska, ir aizdomas, ka lētāk ir ieliktu papildus armatūru nesošajā lentā un grīdā EPS vietā likt XPS, lai zuņemtu starpsienu svaru?

Nu piemēram nenesošas ģipškartona starpsienas tiek brīvi montētas uz betona grīdas, kāds tad tev paredzamais starpsienu svars? Ja starpsiena kautkāda smagāka, tad var veidot grīdas betonā pabiezinājumu ar papildu armatūru, cik aceros, aaaa demonstrēja foršas bildes ar šādu risinājumu. Nav nekādas jēgas zem nesošajām sienām likt papildu armatūru.

"netieku skaidrībā par sekojošu jautājumu - vai lentveida pamatu konstruktīvo izturību ietekmē tas, cik bieži ārējā pamatu lenta saistīta ar iekšsienu pamatiem? "...Kristaps D
Pamatnes grunts ilgtermiņa skatījumā var tikt pielīdzināta ļoti biezam ķīselim - alegoriski. Lai uz tādas "peldošas" virsmas labāk noturētos - jāpalielina atbalsta laukums. Tapēc iekšējo sienu pamatus sasaistot ar ārsienas pamatu, mēs palielinam balsta laukumu - smazinam spiediena lielumu uz grunti "peldam augstāk".
Taču, ja pamatnes grunts sastāvs un īpašības labi zināmas - inženierģeoloģiskā atskaite - kaut vai blakus kaimiņa mājai vai tuvākā apkārtnē ir raktas 6 un vairāk metru dziļas akas, tad šodienas iespējas - izmantojot datorizētu mtemātisku palīdzību ar pietiekoši lielu precizitāti ļauj aprēķināt pamata pēdai nepieciešamos minimālos izmērus.
Lai gan ņemot vērā tendenci palielināt ārsienu biezumus siltumtaupīšanas nodrošinājumam - pamatu platums vienstāvu ēkam drīzāk ir ar ievērojamu rezervi. Aktuālāki pamatnes stabilitātes nodrošinājumi saistāmi ar kvalitatīvu mitruma novadi - lietus vai pala ūdeņiem.