Nu gan te panesās agronomu pulciņš.

es kā dārzkopis gribētu teikt, ka pelnus nevajag bērt kopostā. tas traucē baktērijām darīt savu darbu.

...ieklausīsimies dārzkopja v_t vārdos "..pelnus nevajag bērt kopostā. tas traucē baktērijām darīt savu darbu."
Bērsim pelnus skaidu siltumizolācijā!

Vasaraa, protams, nevar bert komposta, bet ziema visi biologjiskie procesi ir apstajushies un parasti rudens zaljumi jau satrudejushi. Pelni tak ir sezonals pasakums un parasti tad, kad paradas ko bert komposta kaudze, pelnu vairs nav. Un tad zverinjiem vairs neviens ar pelniem apetiti neboja.

Paldies,"Kurši"tiešām tirgo,kā viņi apgalvo nedzēstu kaļķi(Saulkalnes dolomīta kaļķis),tikai mani māc šaubas,ka tam ar to kādreizējo,nedzēsto ir visai maza līdzība,pie tam izrādījās,ka mans darba biedrs tieši to pagājušā gadā iestrādājis bēniņos skaidās un nu šogad konstatējis,ka viss segums vienās žurku alās(pārsegums zirgu stallim).Tā kā pelnu vēl nav,tad droši vien sajaukšu ar to pašu "jaunnedzēsto".Gan jau būs labi,jo tā vai tā peļu klātbūtni līdz šim mājā neesmu konstatējis.

Nu nelidz kaljkjis pret zhurkam, tas ir pilnigas muljkjibas, nezinu kursh to mitu te ir izplatijis. Jau te reiz tiku rakstijis, ka pazinjam bija stiklavates rullis palicis pari pec celtniecibas un zhurkas taja pasha vidu bija ierikojushas midzeni - ar visiem berniem utt. Un stikla puteklji manuprat ir krietni nopietnaks pasakums par kaljkji, kursh uz adas droshi vien par kritu parvershas gandriz vai uzreiz.
Es sava laivu novietne betona grida pamaniju zhurkas alu - nu tadu pamatigu. Sametu ieksha stikla lauskas kopa ar akmenjiem, jo cements nebija pie rokas. Pec nedeljas atbraucu - ala smuka un tiira, ne stiklu, ne akmenju, interesantakais, ka nebija izstumti uz augshu, bet savilkti ala ieksha. Stiklus ar akmenjiem nevis vienkarshi sabeeru, bet ar koku vel pamatigi piestampaaju.
Musdienas ir ljoti efektivas grauzeju indes. Nav nekas labaks, ja ir aizdomas, ka ir grauzeji, saliek indes tuutinjas un zhurkas pazuud, es teiktu ar 100% garantiju, protams, ja perk normala razhotaja indi, nevis kaut ko, kas razhots Krievija vai Baltkrievija. Pelem indi nevajag - peles pilniba var izkjert ar slazdiem. Kad buveju maju, durvis visu laiku bija valja, jo njemu sakuma elektribu no kaiminja, un vads gaja pa durvim ieksha. Saradas peles. Nopirku 3 slazdus un uzlikam. 2 dienu laika nokjeru 7 peles un viss, kopsh ta brizha nav bijusi neviena. Zhurkas gan - no labas pasha pieredzes, ar slazdiem ir baiga mocishanas. Zhurka ir baigi stipra un izturiga, turklat kados 70-80% gadijumu esma tiek noesta un zhurkas nav. Reizem gadas aizsist vinju un tad kliedzosha asinjojosh zhurka, kas pa pusei iespiesta lamatas skrien pa visu maju. Nu neieteiktu zhurkas kjert ar slazdiem, kopsh uzlikam indi, absoluts klusums, ja vinjas visas noinde, vinjas ljoti reti atgriezhas. Peles, savukart, ja ari uzrodas, nekadu lielo skaadi nenodara.

Porex...vispār jau lauksaimniecības ēku izbūve un ekspluatācija ir samērā specifiska, jo cik saprotu kūtīs lopiņš uz ateju neiet un ūdens noskalojamā tvertne arī tur nav. Tātad telpās gaisa vide ir ļoti mitra, tuva kondensācijas robežai un piesātināta specifiskām ķīmiskām vielām - urīnvielas, metāns u.tt. Tas nozīmē, ka nedzēstais kaļķis vai cita ķīmiska viela šādā vidē izreaģēs ļoti ātri un ja te - kūtī vai uz kūts dzīvniekiem glabājas barības bāze - tad manuprāt efektīvākā metode grauzēju ierobežošanai ir dabiskie ienaidnieki - kaķi, suņi vai seski.
Manuprāt kūts loģiskākais pārsegums , obligāti ierīkojot ventilāciju, būtu ar baltkaļķi otēti vienpusēji ēvelēti dēļi gropētā sadurā. Sijas atsegtas no apakšpuses. Uz dēļiem pretkondensāta materiāls, uz kura ~5cm māla klons ar tajā iestrādātu cinkotu metāla sietu 2x2 (1*1)cm acīm. Metāla siets traucēs grauzējam caur to izkļūt no augšas. Tad uz klona kā siltumizolācija salmu kārta, kura izmantojama pakaišiem kūtī. Tādā veidā būtu apvienota siltumizolācija, kas pakāpeniski tiek nomainīta uz citu un tas dod iespēju izsekot tam, lai te nedzīvotu grauzēji vai to uzturēšanās būtu samērā īslaicīga.

Kāpēc gan nevarētu jaukt, piemēram, ar Krasnoseļskas dzēsto? Tāds redzēts Būvbiecības ABC.

Porex, vai Tev nav gadījumā arī skaidas priekš manīm, ja pašam paliek pāri? Mails Tev te apslēpts, ja ir raksti uz andris(et)lnt.lv

Redzēju(jaucot starpstāva pārsegumu)kāds izskatās 250g vecs skaidu pildījums bez kaļķa. Virsū bij gadsimtu putekļu un ogļu nosēdumu kārtiņa, bet paraušot ar roku to nost ,atklājās kā vakar bērtas zāģu skaidas.Jumts bija caurāks par cauru, bet skaidas puvušas tik tajās vietās, kur ūdens ticis klāt. Siju biezums bij pāri par 30cm,tāpēc sasēžoties, starp skaidām un grīdu bija izveidojusies ap 4cm sprauga, kur tās labi vēdinājās.
Tā arī sev mājas bēniņos sabēru sausas zāģu skaidas(mitras pūst-tām noteikti jājauc klāt kaļķis). Un nedzīvo sausumā tur nekādi kukaiņi, vismaz neesmu manijis. Tikai skaidas jāizvēlas no drošas vietas(piem galdniecības), lai neievazātu kādu "īsto mājas sēni".

Man baigi patika teikuma daļa no aaaa "ja viņas visas noindē, viņas ļoti reti atgriežas" :)

Vai būvniecības noteikumos ir aizliegums būvējot jaunu māju bēniņu siltināšanai izmantot zāģu skaidas ar nedzēstiem kaļķiem?

nav aizliegts

! Tikai atcerieties, ka kaļķis nedzēsts un dzēsts ir SĀRMS!
Tapēc izmantojot to, ieteicams lietot respiratorus, aizsargbriles un citus līdzekļus, kā arī jāaizsargā āda no ilgstošas saskares ar sārmu.
Skaidu bēruma tilpumsvars svārstīgs - 170..300 kg/m3 atkarīgs no skaidu izmēriem un piejaucamais kaļķa daudzums ~1 daļa uz 20 skaidu daļām. Siltumpārejas koeficents sausam bērumam sākot 0,096.... ekovatei ~0,041.

Vienstāvs rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Varbūt peles atbaida nevis ķīmiskais sastāvs, bet
> "putekļainība"? Vai pele līstu caur skaidām, kam
> piejaukts sauss smalks mālu pulveris?

Pareizas ir garenas evelskaidas (galdnieku)

Ērika rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vai būvniecības noteikumos ir aizliegums būvējot
> jaunu māju bēniņu siltināšanai izmantot zāģu
> skaidas ar nedzēstiem kaļķiem?