Par Silbetu (Roclite), šajā pašā forumā salasījos, ka ražošanas procesā tiek izmantoti degakmens pelni... kādam ir zināms, kas vairāk, kas tas tāds un par ko tas tiek nievāts?

[www.building.lv]

Degakmens vai degslānekļa pelni tūlīt pēc sadegšanas ir ļoti agresīvi. Tajos ir ļoti daudz visādu aktīvu vielu. Puse "periodiskās sistēmas". Ļoti daudz sēra oksīdu SOx un arī citu oksīdu. Nedod dievs šie pelni nonāk acīs.
Ļoti daudz esmu strādājis ar šiem pelniem - mitrā vidē tie saēd visu - drēbes, zābakus, arī dzelzi.
Atkarībā no dziļuma un vietas kur iegūst degslānekli - tie pelni var nedaudz dot radioaktīvo fonu, man jau teica, ka normas robežās, katrā ziņā dzīvs vēl esmu.
Vēlviens novērojums - šie pelni ļoti labi cementējas - šī lieta mums sagādāja lielas raizes.
Katrā ziņā mani novērojumi ir no vietas, kur degslāneklis tika dedzināts un radās šie pelni. Par tālāko pelnu likteni nezinu stāstīt.
Var jau būt, ka ja tie pelni pastāv zem klajas debess, lietū - varbūt izreaģē un nekas slikts tur nav. To nu es nezinu, jo nav ne jausmas cik tos pelnus liek klāt tajos blokos un kāda ir tehnoloģija.

Igauņi eksperimenālā kārtā liek šos pelnus klāt asfaltam un būvē ceļu. Pēc pāris gadiem skatīsies kas ir no tā ceļa pāri palicis un, ja viss būs labi, tad jau tos pelnus pielietos vairāk.

Pirmoreiz izlasot, ka Roclite blokos ir izdedži, pirmā doma bija, ka tas ilgākā laikā ir kaitīgi un nolēmu, ka no Roclite blokiem māju nebūvēšu.
Uzdodot jautājumu par izdedžu izmantošanu Roclite blokos AEROC tehnologam Aināram Kacenam, no konkurentiem saņēmu atbildi, ka nekas slikts tas nav vai, ka būtu kaitīgi. Vienkārši ar izdedžiem var ražošanu padarīt lētāku. Kā sekas tam ir tas, ka Roclite nav 300kg/m3 tilpummasas bloku, jo, lai tos "uzraudzētu" vajag ļoti kvalitatīvas izejvielas.

Visu cieņu AndraL ieguldītajam bloga veidošanā. Man, labākajā gadījumā atliek laiks notiekošo dokumentēt pāris bildēs.
Ja pareizi saprotu, tad Silbeta vairs nav, bet ir Roclite (viens pārpirka otru). Kur tad viņus īsti ražo?

P.s. Arvien neatmetu cerības, ka atradīsies kāds, kas mūrējis ar Ytongu.

2013. gada vasarā man būvēja māju no YTONG energo 400 blokiem. Māja nav siltināta, bet pēc visiem mērījumiem viss ir pat ļoti labi, domāju siltināt ar 5cm vati šogad, ne dēļ siltuma, bet gan lai beigu apmetums būtu kvalitatīvāks, neveidotu sietiņu.
Bloku kvalitāte ļoti augsta un atbirumu bija ļoti maz, neskatoties uz to, ka tie ir trausli (350kg/m3). Celtnieki teica, ka tie esot kvalitātē vienādi ar AEROC, bet šiem esot rokturi, kas ļoti atvieglo celšanu. Vertikālās šuves ar līmi nepildījām, nav nepieciešams, bet armējām gan (katra ceturtā bloku rinda), neskatoties uz to, ka Ytong saka, ka nevajag.
Neskatoties uz laiku šogad, mitruma līmenis nav visai augsts, salīdzinot ar Fibo (būvēta iepriekšējā māja) pat teiktu mazāks, bet blokus, kad mūrē, katru vakaru jāsedz ar to pašu plēvi kurā tika atvesti.
Cena, kad veicu aptauju, ja salīdzina divus top produktus YTONG un AEROC +/- vienāda, vienīgais Aeroc nav 400 energo bloki ir tikai 375 ecoterm plus.

Ytong varēja iegādāties no diviem izplatītājiem cel.lv un ecorock.lv, ecorock tirgo ne tikai Ytong, bet arī citus, par bloku salīdzinājumu, lai labāk stāsta paši.

Vai kādam ir bijusi praktiska pieredze ar gāzbetona pārseguma paneļiem un var ko pastāstīt?
Konkrētāk man interesē kā ir ar otrā stāva grītas līmeni (ja sienas ir taisnas) - var ir iespējams uzreiz klāt laminātu/parketu jebšu jāliek gulšņi, OSB?
Un līdzīgi par pirmā stāva griestiem - pēc elektroinstalācijas savilkšanas, vai var apmest griestus un krāsot? Jebšu ģipškartona profili, elektroinstalācija, gipškartons, špaktelēšana, grāsošana?
Cena šiem jau sālīta, bet varbūt atrēķinot visas papildmateriālu izmaksas un ņemšanos ar monolītās joslas betonēšanu, koka sijām, grīdu līmeņošanu utt, nemaz tik briesmīgi dārgi neiznāk?

Kaimiņš būvēja no Aeroc un lika Aeroc staāvu rpstpārsedzes.
Viņš, pirms ieklāja 2 stāva grīdas segumu, ielēja izlīdzinošo sastāvu, jo starp paeneļiem (60cm platiem) ir gropes, kuras jāpilda ciet ar betonu - līdzīgi kā dzelzbetona pārseguma paneļiem. Tāpēc tā grīda ideāli līmeni nesanāca.
1. stāva griestos (paneļos) tika safrēzētas gropes kabeļiem. Kā galīgā apdare bija špaktelēšana un krāsošana.

Paldies par komentāru! Varbūt zini, vai tā neiznākšana līmenī ir uz paneļu rēķina vai tā, ka gropes netika rūpīgi aizpildītas, bet betons iegāzts par daudz un palika kūkums? Teorētiski jau var to betonu pildīt nedaudz mazāk un pašizlīdzinošo kārtu liet tikai gropju garumā.
Tavs viedoklis par kaimiņa māju - ir bijis vērts izmantot paneļus vai tomēr ne?

Personīgais viedoklis:
1. Es tādu māju (virs 200m2) kā kaimiņš nebūvētu. :) Viņam bija sava ideja, gan mājas dizainā, gan materiālu izvēlē, gan izmaksās, un šajā lietā nevienam nav netaisnība. Kā grib, tā būvē. Pārsegums uzstādīts - vakar kaimiņš ievācās savā mājā, tāpēc laikam jau ir vērts - Aeroc gāzbetona pārsegums savu funkciju pilda. Nauda nav nomesta zemē.
2. Savai mājai neizvēlējos Aeroc pārseguma paneļus, jo ir dārgāki par betona dzelzbetona paneļiem un koka siju pārsegumu.