Tur tā lieta, ko bildēs īsti nevar nodot.. Jā, ir bišķīt zirgu staļļa/tīklu mājas effekts (māja ir celta no b/u plankām, kuras droši vien arī ir no kādas līdzīgas ēkas)

Domāju, ka kopā ar plēstajiem akmeņiem, koku, nerūsējošā tērauda virtuves iekārtu un kādu smuku bufeti, tas viss veidos foršu, siltu, mājīgu atmosfēru.

Vēl ne tik sen pabiju Somijas ziemeļos aiz polārā loka, tur ļoti iepatikās tā koka būtība.. Te ceru to savienot ar Jūrmalas piekrastes lietām, bēniņos atradu lērumu visādu zvejnieku rīku, pludiņus, sviniņus, trīšus utt. Nu doma tāda..

Ja tas ūdens tecēs vates loksnei pa apakšu, tas jau nav labāk - ūdens nonāks uz perimetra brusām un tās pūs kopā.

Bildēs redzamas tās brusas, es viņas nosmērēju ar Erlitu, un redzams, ka vietām viņas nekad neizžūst - vienmēr ir tumšākā tonī

Kā man uzlabot hidroizolāciju pamati/koks ?

Tas ūdens sūcas pa kaļķa javas šuvēm laikam

domāju paklausīt gudrākus cilvēkus, un no iekšpuses vēl apstrādāt plankas ar lineļļu, viņa tomēr ir naturāla

Varbūt kāds var komentēt, kādos gadījumos labāka ir lineļļa, kādos pernica..

Belķa lāsenis, protama lieta, jānaglo pie apakšējās brusas - virsū latas, vate, plēve, latas un dēļi. Dēļiem gan apakša vaļā un augša vējakastē arī vaļā - lai vēdinās. Atkarīgs kā tā vagonka tiek likta - ja tikai horizontāli, tad starpvates latas jāliek horizontāli, starp tām vate, virsū vertikālas latas un vagonka. Labāk, protams, būtu latas likt vertikāli, starp kurām vate, lai, ja kas tek - iztek arī ārā, tālāk horizontālas latas un tad jau tiki vertikāla vagonka - bet tā nedrīkst taisīt, jo tad starp horizontālajām latām izveidojas nevēdināma telpa. Man tāpēc ir dubultais latojums, ķipa krusteniski, lai, netkarīgi no vagonkas orientācijas, aiz tās vienmēr cirkulētu gaiss. Es kā latas izmantoju 20x100 dēļus - sanāk plānāk.

Gribētos gan zināt ko tā lineļļa dos? Tvaiknecaurlaidībai? Ja tā, tad garām - lineļļas krāsots koks ir tvaikcaurlaidīgs, turklāt, masīvkoka tvaika caurlaidība ir pavisam niecīga - lai neteiktu neesoša. To mistisko labo mikroklimatu nodrošina ne jau koka spēja "elpot", bet gan fakts, ka koka māja ir šķirbaina ka bail.

Lineļļa - dabisks līdzeklis koka apstrādei.

Es jau protams neatteiktos arī no kādiem 15 litriem propolisa spirta šķīdumā, bet sapņot jau ir ļauts.

Paga, paga, dabisks, mazāk klausi biotūdaliņus. Nafta arī ir dabīga un arsēns arī. Sen pierādīts, ka lineļļas sastāvā esošās vielas ir barības vielas baktērijām, tāpēc ar lineļļu apstrādāta koka virsma ir vairāk pakļauta sēņu un baktēriju iedarbībai kā neapstrādāta virsma. Tāpēc jau prasu - ko konkrēti ar to lineļļu gribi panākt? - smukumu, aizsardzību, hidrofobizēt?

Gribu hidroizolēt, smukumu un aizsardzību

Smukumu dos praktiski viss, vēl nebūtu par skādi kautkas plēves veidīgs ar antibakteriālām īpašībām

Sveiki atkal!

Pēc vairākkārtējas ēkas apskates, gan arhitektu biroja konstruktori, gan būvnieki, meistari utt visi nosprieda, ka ir jāatjauno pamatu horizontālā izolācija

Vajag pacelt apakšējo vainagu pa kādiem 5-10 mm un nomainīt ruberoīda starpslāni

Zinot, ka šeit mīt praktiski cilvēki, kas spēj ieteikt kautko piezemētu un reālu, nevis pasaukt 8 KATO celtņus un pacelt to sērkociņu namiņu gaisā

Kā tas vispār darās? man teica, ka jāmeklē kautkādi trolejbusu tiltu domkrati, kas spēj pacelt smagumu, tam nepalienot apakšā, bet satverot no sāna.

Ko ieteiksiet?

Ceru uz atsaucību, liels paldies!

Ja mitrums jau ticis augšup un kādu laiku tur pabijis, visticamāk, būs jāmaina arī viens vai vairāki baļķi:
[www.building.lv]

Manā gadījumā tas nav tik vienkārši, jo visi stāvbūves planku gali ir ielaisti tajā vainagā, viņš nav kā jauns, bet vēl slodzes tur un turēs

Vajag tikai atjaunot izolāciju

Kādas ir iespējas tikt pie tiem domkratiem?

Ivars Brinkmanis minēja, ka mūsdienās betonēšana ir lētāka par koka darbiem (īpaši, ja salīdzina ar 8 Kato). Varbūt var izkalt robus esošajā pamatā un izmantot vislētākos pieejamos domkratus? Vai arī izdomāt citu uz vietas realizējamu variantu, piemēram, caur apakšējo brusu izurbt caurejošas tapas un pacelt ar vītņstieņiem, kas abpus sienai balstīti uz metinātām metāla konstrukcijām. Piedevām antiseptizēt brusas apakšu, pacelt visu ēku augstāk (ik baļķa tiesa dodot 100 gadus klāt) un uzlikt Ivara ieteikto ekstrudētā putuplasta starpliku.

Vienstāvs Wrote:
-------------------------------------------------------
> ... un uzlikt Ivara ieteikto ekstrudētā putuplasta starpliku.


PAGA PAGA - Tas nozīmē: uz pamata augšējās malas (pamatu platums 25 cm) uzlikt 5 cm biezu XPS loksni un uz tās balstīt visu māju?

Tiešām tas ir nopietni? Visu māju uzlikt uz putoplasta?

Man pirts tā stāv, un neizskatās, ka taisītos sēsties. Nedomāju, ka vajag 5 cm biezu, man uzlika 4 cm, jo 2 cm tobrīd nebija veikalā.
[www.building.lv]

Nav jau obligāti speciālus domkratus meklēt, ja vien tie tiešām nav pa rokai. Ir redzēts, ka guļbūves mājas ceļ aiz logu ailām. Ar domkratiem (ir tāds "Lācplēsis" laikam saucās uz 10(?)tonnām paredzēts) vai ar svirām.
Var jau kaut vai apakšdaļā pa virsu sienai horizontālu latu uzskrūvēt, lai ir aiz kā sviras galu aizkacēt un tad ar steķīti un sviru iet vislaik mājai uz riņķi. Ar sviru piepaceļ pa dažiem cm, iemet finiera strēmeli (koka māja šādai staipīšanai padosies), pēc gabaliņa atkārto procedūru. Divatā protams vieglāk. Viens var staipīties ar sviru, otrs pieliek krāģīti un saliek plāksnītes. 5 X apiesi mājai uz riņķi un būsi par 10-15 cm piepacēlis. Lai nomainītu roberoīdu, pietiktu arī ar šaurāku spraugu, ja vien nevajag pamata virspusi ar kādu javu nogludināt. Vienīgs skaties, lai ir kāda kārtīga starplika (brusas gals) starp pamatiem un koku (tas no darba drošības viedokļa). Apakšējo vainagu vari nomainīt uz no spiedienimpregnētiem dēļiem saskrūvētu konstrukciju.
Ir dzirdēts, ka izmantojot plastmasas lokšņu strēmeles hidroizolāciju varot ielikt arī māju nepaceļot - ja pietiekami biezas un saturīgas tās plastmasas loksnes, tad varot vienk. dzīt starp baļķi un pamatu tikmēr, kamēr visa apakša ir atcelta no pamata. Bet tur tad atkal kaut kāds kapilārais mitrums(?). Bet labāk tomēr ar pacelšanu, tad var arī putuplastu iestrādāt, kas kokam (un mājai) nāks tikai par labu.

Ar čomu pirms kāda laika mainījām apakšējo vainagu vecā koka ēkā. Ekas sienu izpildījums bija koka karkass aizpildīts ar vertikāli novietotām koka plankām. Karkasa vertikālie statņi - aptuveni no 120x120 tēstām brusām, apakšējais un augšējais vainags - bišķi niknākas brusas, vertikālās plankas - biezumā ~70, platumi dažādi, bet vidēji varētu būt 200. Plankas bija liktas tā, ka ārpusē bija vienā plaknē ar karkasa brusām, telpa starp iekšējo apdari un plankām aizbērta ar skaidām.

Tad lūk - apakšējo vainagu nomainījām un horizontālo hidreni atjaunojām ceļot aiz pārseguma sijām (pārseguma sijas "ielaistas" augšējā vainagā, kas uztaisīts no 2 viena uz otras brusām). Šaubīgās vietās "sienas" uz laiku vēl var atsiet pie sijām ar montāžas lentu. Un tur jau pilnīgi vienalga kāds ir domkrats, kad tik ceļ. Darbojāmies ar kādiem 5 vai 6 domkratiem (gan hidrauliskajiem, gan kautkādiem zvēriem, ko esmu dzirdējis saucam par "dzelzceļnieku" domkratiem - nu mežonīgs bleķa klucis) un tik gājām uz riņķi - piepacēlām, apakšējo vainagu ar kuvaldas, motorzāģa, flekša (naglām) un kautkādas mātes palīdzību izrāvām ārā un tālāk jau elementāri.

Izlemts sekojošais:
1) ar perforatoru izkalt pamatu augšējo ķieģeļu kārtu
2) no iekšpuses un augšpuses apmest pamatus, atstājot 4.99 cm šķirbu :)
3) piepaceļot konstrukciju, iebāzt 5 cm BASF Styrodur 5000 CS super cieto putoplastu

Aptuvenās aplēses rāda, ka māja rada ap 200 kPa spiedienu uz spārēm perpendikulāro sienu pamatnes, ceru šitas turēs.

Vajag arī hidroizolāciju. Putuplasts nav hidroizolācija.

Es gan par putuplasta hidroizolējošām spējām nešaubītos.

Sveiki!

Tā kā ir problēmas atrast pietiekošas stiprības putoplastu, bet ziema nāk un darbus kavēt vairs negribas, jautāju jums

Vai ilgstošas slodzes apstākļiem 180 kPa ir pietiekoša izturība? Man liekas ka ne..

Nu kautvai jumts 6*7*1.4 ir kaukur 60 m2, tur sniegs jau vien var sanākt virs 10 tonnām..

Un pati celtne, stāvbūves sienas 3,5m, vēl 1,5m mansarda konstrukcija, nu spāres un vainags jau nav daudz, ap 3 m3 koksnes

Vēl 2. stāva iekšdarbi utt - un tas viss uz 2 sienām, ar kopējo pamatnes laukumu 1.5 m2

Radītais spiediens sanāk ap 130 kPa

Negribas tā, ka vienu ziemas rītu virtuves skapīši pie viena sienas noiet lejā pa pāris cm, kamēr pie otras sienas paliek kur ir :(


Papildjautājums, kas man radās, lasot Kultūrvēsturiskā mantojuma komisijas Tehniskos noteikumus, par pieļaujamajiem ēkas rekonstrukcijas risinājumiem - KAS IR DREMPELIS? Tāda veida jumta stāva izbūvi man atļauj tie spalvaskāta kalpi...

Tas nav, kad jumta slīpums nesākas uzreiz pie pārseguma, bet gan gabaliņu augstāk?