Vai pamatu horizontālajai hidroizolācijai tagad nav izgudrots, kaut kas modernāks un ilgmūžīgāks par tradicionālo ruberoīdu divās kārtās?

Polyline

Vari izmantot jekuru materiālu, kas cauri nelaiž ūdeni. Ja tiek garantēts, tas, ka pamati nesaplīsīs, tad pietiek ar bitumena- kaučuka otējumu ar kopējo izolācijas biezumu līdz 2mm. Ja sapņo par ilgmūžību - piemēram 500 gadi, tad liec vara 1mm plāksnes.

Ka ir ar plevi paris kartas?

Paņem vecu plastmasas pudeli un būs visilgmūžīgākais šīs problēmas risinājums.

Nezinu par vara plāksnēm, bet Biršs par ilglaicīgāko uzskata treknas polimērmodificēta (ar lateksu) cementa javas kārtu.

Nū, cements vai tad būs kapilārā barjera? Nu neticu un viss. Es sagriezu PE kannu un uz stabiem liku to biezo (1-2mm) polietilēnu. Tāds, man domāt, nav sabojājams pat 500 gadu laikā. Ja saule virsū nespīd, tad tāds ir mūžigs. Un ciets arī - ne kā ruberoīds, kam mazākais asumiņš izduras cauri.

Tas maisījums drīzāk ir plastmasa ar cementa pildījumu. Zilā krāsā, sīksta.

Sveicināti,

Tad nu tomēr - vēlreiz par šo. Runa ir par izolāciju starp pamatiem, un koka vainagu, veicot pamatu renovāciju un izolācijas atjaunošanu

Nez gan, kas labs būtu no tās vara plāksnes... Kondensāts, aukstum tilts utt.

No praktiski pieejamiem variantiem, ir izvēle starp:

1)Baltkrievu ruberoīdu 3 kārtās, kārtas salīmē ar bituma mastiku
2)Jumta kausējamais ruberoīds bez graudiņiem 2 kārtās (ievērojams materiāla biezums)
3)Pats cietākais ekstrudētais putoplasts 20-30 mm - piemēram BASF Styrodur 5000 CS, vai DOW styrofoam 700

3 variants nepārliecina, jo pie ilgstošas slodzes tas iztur vien 250 kPa spiedienu, kas ir teju uz robežas ar reālajiem aprēķiniem. Ņemot vērā, ka uz gala sienām būs mazāka slodze, bet uz sānu sienām (spāres - jumts, sniegs, starpstāvu pārsegumi utt) faktiski balstīsies visa māja, tad tas var izraisīt nevienmērīgu sēšanos stūros.

Vai 2. variantam ir kādi plusi, salīdzinot ar pirmo? Varbūt ir kāds cits oriģināls ieteikums.

Teorētiski ir putuplasti ar lielāku cietību kā veikalā nopērkamie. Praktiski tos var nebūs viegli dabūt, tāpat kā Paroc Fas 4 vati.

manis pieminētie veikalā nav nopērkami, tie ir tikai uz pasūtījuma, vai pa tiešo pie izplatītājiem. un cenas protams ir kosmiskas, bet vajag jau tikai 150 mm platumā pa perimetru.

Labākie ražotāji - BASF un DOW piedāvā tikai līdz 250 kPa. Tas ir limits - tālāk jau jāzvana uz NASA.

Sie 2 produkti protams ir ļoti cieti un izturīgi materiāli - ko rekomendē zem dzelzceļiem, tiltiem utt, bet man konstruktīvi sanāk, ka viss otrais stāvs un jumts balstās uz 1,32 m2, kas kopā ir ap 211 kPa. Apmēram puse smaguma veido slapjš sniegs (100 m2,20 cm biezs, blīvums 500 kg/m3 - tās jau ir 10 tonnas)

Varētu šamo vest uz gateri, vai pats uztaisīt karstās stieples "zāģi" un plakaniski taisīt 2x plānāku, lai mazāks absolūtais rukums, bet tā jau būtu baigā ķēpa...

Principā viss atkarīgs, cik labi izdosies pacelt māju - šonedēļ paziņa uz lāzera izgriezīs un sametinās plauktiņus, ko skrūvēs ar vītņstieņiem pie vainaga, un tad tiks ņemti uz īri domkrati un skatīsimies... Baidos, ka tā būs baigā vardarbība pret tām sienām, bet ja viss ies kā plānots, varētu likt arī putoplastu

Tā īsti nav saprotams ko Tu gribi izdarīt - uztaisīt kapilārā mitruma barjeru, vai lidot uz mēnesi, locīt puļķīti vai kā citādi ākstīties? Kāds vēl putuplasts zem vainagsijas? Uzliec labas kvalitātes Icopal jumta ruberoīdu 2 kārtās un aizmirsti šo problēmu uz vismaz 200 gadiem. Paskaties veikalā to baltkrievu ruberoīdu - jautājumu vairs nebūs - tas NAV ruberoīds, bet gan kartona mēsls, kas stāvējis balkus atšķaidītam bitumenam. Bitumens ir tik ārkārtīgi hidrofobs, ka pat mikronu biezā slānī kapilāro mitruma kustību momentā pārtrauc. Ja pamatu virsma būtu ideāla, pietiktu, ja to ar otu nosmērētu ar atšķaidītu bitumena šķīdumu organikā, bet tā kā pamatu virsma nekad nav ideāla, un vienmēr ir kāds akmentiņš, asumiņš, kas pa visu varu mēģina izspiesties cauri hidroizolācijai, tad arī liek to papi 2 kārtās, kas jau būs savi 5mm. Laba ražotāja jumta ruberoīds ir uz auduma bāzes un satur kārtīgu daudzumu melnā dranķa. Liec tādu un labāk velti domu spēku tam, kā māju vienmērīgi uz augšu pacelt. Starp citu tas pats BASF savam puķikam to spiedes spēku definē, ja pareizi atceros, kā 90% deformācijas izturību, kas nozīmē, ka sēdīsies viņš jebkurā gadījumā.

Gribu minimāli čakarēt koka konstrukcijas, atjaunot hidroizolāciju

Par belaru ražojumu piekrītu, par icopal - paldies. Acīmredzot jāņem apakšklāja rullis (Zdunbit PF) un jāstumj starp vainagu un pamatu.

Par celšanu daudzmaz ir idejas - bildi ar ielikšu kaukad.

Ir tikai normāli zem guļbūves uzlikt ruberoīdu un arī 2cm ekstrudēto putuplastu gan jaunai, gan renovējot vecu māju. Cik spēs tās mājas svars, tik saspiedīs, ārā jau neizkritīs ;-)

Kā Tu putuplastam šuves nohermetizēsi? Es pats pēc ilgām pārdomām izvēlējos ruberoīdu divās kārtās pielīmētu ar bituma mastiku. Ar to kausējamo tomēr baigais čakars un nedomāju, ka būs atšķirības kalpošanas ilgumā starp abiem, jo šamais tak paliek iespiests starp virspamatu un sienu.

Man guļbūve sēž uz 4 cm bieza (plānāku tobrīd nebija veikalā) DOW putuplasta. Manā konkrētā gadījumā noteikti labāks risinājums par ruberoīdu, jo kalpo arī kā pāreja starp pamatu un sienu pīrāgiem, kuriem ir atšķirīgs siltumizolāciju sadalījums biezumā. Nekādas dižās deformācijas neesmu novērojis. Saduršuvēs iepūtu putas, kaut dažas plāksnes bija tik blīvi saliktas, ka praktiski nebija kur iebāzt uz putu pistoles uzmauktu veterināršprices adatu. Neesmu gan to zilo skaistumu apdarinājis. Laikam būs jālīmē kautkādas flīžu strēmeles.
Ar drāti diezko vienmērīgi vis nonogriezīsi (kā minimums variēs ātrums, ar kādu Tu drāti velc), kaut vispār laba griešanas tehnoloģija..

Uz ziemu līmēju ciet jumta logus ar 5cm Styrodur puķiku. Baigais atklājums bija, ka viņu ideāli var griezt ar ļoti asu nazi - griezums sanāk rūpnieciska paskata. Sieva nopirka keramisko nazi virtuvei (vispār iesaku, fenomenāli ass pasākums), ar to arī griezu.
Svensonu un somu prakse ir tāda, ka pamatus hidroizolē ar ruberoīdu 2 kārtās, tad liek akmens/stikla vates sloksni mūrlatas platumā, tad virsū mūrlatu, kuru pieskrūvē pie pamatiem. Vate nodrošina to, ko puķiks - ja kaut kur ir kādi nelīdzenumi, lai neveidotos spraugas, kur spraugu nav, vate tiek saspiesta līdz minimumam un nekādas vēlākas sēšanās nav. Ja šausmīgi nepatīk tā vate, var jau klāt zirgu sarus, pelēkā zīriņa astes spalvas vai Zikurāta sūnas.

Kapec nevar likt piemēram to biezo plēvi kur blokus fasē?
Viņa laiž cauri mitrumu?
Lai netraumētu varētu likt starp ruberoida kārtām

Blokus manuprāt fasē kautkamā varbūt bišķi biezākā par RIMI maisiņu. Ja jau plēvi, tad kādu 1 mm biezu. Tikai manuprāt jānodrošīnās, ka ēka no pamatiem "nenošļūc".

Kāds kautko zin par poliuretāna putuplastu?
[purenotherm.com]