Konstruktīvi šāda struktūra ir daudz izturīgāka par jebkuru karkaseni, par vēju nemaz nerunājot - jebkurš vējš šo puslodi mēģina piespiest pie zemes, ne atraut no tās, kā tas ir karkasenes gadījumā. Nezinu, vai tas saistīts ar sešstūru formu, bet ceļot Eden project UK, tika izmantotas sastatnes, jo tur struktūra kļūst pašnesoša tikai pilnīgi salikta. Viņi pat ceļot iekļuva Gines rekordu grāmatā kā lielāko celtniecības sastnatņu izmantotāji:
[www.youtube.com]
[en.wikipedia.org]
Varbūt, ja ceļ no trijstūriem, tad struktūru var audzēt uz augšu bez atbalstiem:
[en.wikipedia.org]

Tajos piemēros jau nav nekur vienkārtīgs burbulis. Tā siltumnīca vairāk kā telts, kur daudz atsaišu stieņu un lokveida fermas, kas satur. Pārējie 2 ir dubult burbuļi, kas visi ir kā bieza ferma. Bet šāds vienkārtīgs burbulis izlocīsies jau pie nevienmērīga sniega, par vētru triecieniem nerunājot...

Tāda konstrukcija būtu izturīgāka, ja būtu viengabala (salīmēta koka), bet nevis pāris mm biezuma metāla plāksnītes katra posma galā. Loģiskāk būtu tos dēlīšus likt pa 90* pagrieztus un salīmēt ar ķīļiem un savilkt ar skrūvēm no abām pusēm. Kā ratu riteņus.

Cilvēks, kas piedalījās konkrētā karkasa salikšanā, dalījās iespaidos, ka sākumā ļurīgs, turpretī nobeigumā stabils un neizkustināms, kā rieksta čaumala (vai olas čaumala). šmucspainavas linkā bildēs var redzēt, ka viņi tur vesels bars sakāpuši virsū uz tikko saskrūvētā karkasa. Ja būtu tā, ka tūlīt, tūlīt ielūzīs, gan jau, ka būtu domājuši risinājumus. aaaa piemēri ir no pavisam citas svara kategorijas, bet arī tur karkass ir vienkārtīgs. Edenei varbūt sabiezinājums ir norobežojošo plēvju atdalīšanai.

[en.wikipedia.org]

Skaidri redzams, ka 2 kārtīgs. Laikam jau ideālāku formu kā centrāltigus cepelīnu paviljoniem (visa veida ekonomiju ziņā) neizdomāt.

Jā, ir. Un tad?
Man liekas Tu tagad mēģini iestāstīt, ka piemājas siltumnīca jābūvē no tāda paša gabarīta arkām, kā tie pieminētie centrāltirgus paviljoni.
Bet pret to ir vienkāršas zāles, varam mēģināt pajautāt pašiem būvētājiem.

Dotajā linkā nav Eden projekts - Eden projektam ēkas karkass ir vienkārtīgs!, tas pat rakstā ir uzsvērts, tur arī sīki aprakstīts kā un ko būvēja, turklāt Eden ir daudzreiz pa Discovery rādīts. Manuprāt Edenam stalažas vajadzēja, jo tas nav būvēts no trijstūriem, bet kā futbolbumba - no seštūriem ar piecstūru piejaukumu.

Es nerunāju par konkrētu māju, bet par lētāko būvniecībā un siltumekonomiskāko formu. Tā tika minēts, ka kupols varētu uz to pretendēt. Vēl jāņem vērā pieaugošais vētru spēks(tornado) Latvijā, kura dēļ pat tradicionālās mājas kļūst nedrošas. Siltumnīcas ir cita tēma. Vētru laikā tās aiziet pa gaisu un tas ir pierasts.

Te viedoklis no [smucspainava.lv]


Par stiprībām vispārliecinošāk runā šīs bildes:

[www.smucspainava.lv]

[www.smucspainava.lv]

Mālus, kurus uzlikām uz konstrukcijas atveda ar smago mašīnu - 7,5 kubus. + 150 siena ķīpas + kādi 5 kubi grants. Tas viss tika salikts uz 5x5cm brusām. Uz šobrīdi visi māli un ķīpas ir viscauri piesūkušies ar ūdeni, kas vēl papildina svaru. Ar visu to būdiņa nav sagāzusies. Man personīgi vairāk nekādi pierādijumi nav vajadzīgi. Kas netic, lai pats brauc, skatās.

Tas, ka lodes forma ir visizturīgākā, neviens neapšauba. Cita lieta, ka tāds jumta segums ir ļoti nepraktisks. Pats tak saki, ka viss piesūcies ar ūdeni. Pēc manas saprašanas, tas ir pipec koka konstrukcijām. Nu jā, ko nu es un mūsu senči, kuri centās, mūsu klimatā, taisīt stāvus jumtus ar lielām pārkarēm, saprot :).

Ja vējš vētras laikā ir ap 40m/s, tad tur nāk bezgalīgi triecieni ar 10 un vairāk tonnu spēku. Ja ielocīs vienu sešstūri, tad aizies.... Gan jau viņus piesaistīs iekšējai konstrukcijai un būs labi.

Nedomāu, ka vētra lodveida mājai ko padarīs. Tai ir ideāla forma un vējš apskries apkārt.

Nu lielās pārkares jau savukārt vējam patīk pacilāt. Būtu jau laiks padomāt, kā jumta kopnes kaut kā "noenkurot". Man doma spāres ar vītņstieņiem sasaistīt ar ārsienas apakšu un nospriegot. Lai nav tā, ka vējš pataisa kādu caurumu jumtā un pēc tam piepūš un paceļ gaisā kā ar domkratu. Lai tad izbirst citur jumtā caurumi, bet karkass paliek vietā. Vecām mājām tur viena nagla, bet jaunām bleķītis ar sīkām skrūvītēm.

Tas teksts iepriekšējā postā nav mans, tas pārpublicēts no viņu foruma, es pats tur tuvumā neesmu stāvējis. Par pirtiņu un bezjumtu pilnībā pievienojos, bet pieļauju domu, ka arī viņiem tas ir tikai eksperiments, kas devis kkādu rezultātu, kaut negatīvu. Konkrētais piemērs bija vairāk domāts uz karkasa izturības demonstrēšanu.
Vēl man ienāca prātā, ka iespējams mērogojot to lielo domu ar dubulto karkasu līdz konkrētā piemēra gabarītiem varētu nonākt līdz tam, ka šeit pielietotā 70 mm biezuma lata ir fermas analogs. Vēl noteikti konstrukciju ietekmē arī acs lielums, jo smalkāks (un vairāk acu), jo lielāku sabiezinājumu konstrukcijai, ja to linkā minēto lielo domu taisītu ar 6 režģa rindām, kā Jaunpiebalgā, varbūt arī pietiktu ar vienkārtīgu 6,8,10 metrīgu baļķēnu režģi?

Kaut kā nesaprotu. Jo mazāk to trijstūru, jo stabilāka konstrukcija. Ja daudz trijstūru, tad tas ir kā balons. Vispār bez sānu stiprības. ?

[www.smucspainava.lv]

Mums arī interesē tāda māja.
Vai jūs būtu ar mieru būvēt?
Rakstiet uz mailu
hilja.upmane gmail.com