Labdien.
Nāk laiks likt vienkāršu 2 slīpu jumtu, 45 grādi, ~ 80 m2, mansards.
Bet jo tuvāk šis moments, jo vairāk šaubas par vienu vai citu jumta materiālu, saprotu, ka labāko jumtu neatradīšu, bet nu tomēr.
Izvēle svārstās starp metāla un šīfera jumtu, tātad principā jumta konstrukcija vienāda, bet atšķirsies plēves un siltumizolācijas iestrāde. Biju domājis, ka šīfera jumts ir krietni lētāks, bet
Eternit loksnes + skrūves = 410 Ls, ECO-DACH loksnes + skrūves = 375 Ls, Toodes polistera metāla jumts + skrūves 405 Ls, visiem segumiem nepieciešama plēve, kore, vējdēļi, teknes u.t.t. tāpēc šī summa visiem jumtiem ir puslīdz vienāda.
Turklāt palasot, ka viens jumts dažreiz rūsē, bet otrs dažreiz tek, viss vēl vairāk saputrojas. Nu un tad jautājums uz 1000000 $, kas bija pirmais ola vai vista? kuru jumtu likt?

Man gan ir interešu konflikts, bet no laika gala esmu uzskatījis, ka labākais jumta segums, ko par naudu var nopirkt ir metāls. Ne velti tajā pašā skandināvijā lielajām daudzzīvokļu ēkām, kur jumta nomaiņa ir sarežģīta un dārga, praktsiki eksluzīvi liek cinkota skārda jumtus...un kapitālists neko bez iemesla un kapeikas *** nedara.

Es gan ne metāla. Es Bitumena pašlīmejošos uz bituma šindeļu apakšklāja. 30 gadu garantija. Bet tā tikai garantija....

Bituma šindeļus jau pirmsākumā atmetu, jo blakus ir 2 koki (vienam kokam zari traucē jumtu likt balkona pusē, otrs koks 4 metrus tālāk) un negribās ka sūno jumts. Kaut gan cik ir lasīts tad katram relatīvi lētam jumta segumam ir savi mīnusi, esmu redzējis, ka bituma šindeļus norauj vējš, apsūno, metāls izrūsē, šīfers caurtek / salūzt, nu a ruberoīdu līmēt negribās. Dārgu jumtu naudas nav likt un manā gadījumā tas ir nelietderīgi.
Avotiņi metāla jumtu piedāvā mazliet lētāk par Toodi.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 05/07/2012 16:02, labojis Pavels.O.

Es esmu par metāla jumtu. Pagaidām 5 gadi un nekādu sūdzību.
Visi kaimiņi uzlika bitumena šindeļus un visiem ziemeļu puse galīgi apsūnojusi. Arī ziemā visi lien uz jumta un tīra pusmetrīgu sniega kārtu, bet man viss pats nobrauc lejā.

Nu man uz vienas ēkas jau 5 gadi stāv bituma šindelis, neesmu ne līdis sniegu ziemā tīrīt, ne arī sūnu tur manījis. Nav nekādu sūdzību, vienkārši vajag ņemt kvalitatīvu šindeli.
Ja jāizvēlas starp lētu metālu un Eternit, tad tomēr ņemtu Eternit.

pavel.O.... tev ar laiku nosūnos jebkura jumta segums, jo koks pie mājas rada lielu organisku 'piesārņojumu". Nupat bija diskusija, kur vienojāmies, ka labākais būtu vara skārds un lapu režģi notekrenēs... vai arī cel jumtu ar tik lielām pārkarēm, ka renes nav nepieciešamas.
Minētā sniega tīrīšana ir kaitīga, jo palielina apkures izmaksas un šādā gadījumā pārkares 1..1,2m garumā atrisinās celiņu gar ēku.
Viļņotajam jaunā tipa šiferim difūzijas membrāna nav vajadzīga un tas jumts nemaz tā netek... vajag pareizi ieklāt un jebkurā gadījumā ar jumta zemseguma vēdināšanu šiferim ir vienkāršāk, jo gaisa kanālus nodrošina S veida forma un nav vajadzīgi kores aeratori. Korē, koka iespaidā, vajadzētu vara skārda uzliku.. inde, kuru rada varš samazinās apsūnojumu.
Metāla jumtus skandināvi daudzstāvu ēkām liek tā paša iemesla iespaidā kā Rīgā - ugunsdrošība.

Tā jau tas ir. Pirms sāku pētīt cenu piedāvājumus, biju pārliecināts ka bezazbesta šīferis ir lētāks, bet izrādās ka cenas līdzīgas. Kā arī pirms dažu tēmu izlasīšanas (te pat forumā) arī sliecos uz šīferi, turklāt iepriekšējās tēmās par šīferi mazliet piedalījos, bet jo vairāk interesējos par abiem seguma veidiem, jo izvēle kļūst grūtāka (tāda jau tā cilvēciskā būtība). Par vēdināšanu, membrānām un plēvēm abiem jumtiem apzinos, kā arī zem šīfera biju domājis vienalga likt 3-kārtīgu difūzijas membrānu.
Tā nejauši iznāca, ka pārkare ir 95 cm + tekne, tātad mazliet virs metra.
Ziemā sniegu nelīdīšu tīrīt, jo tā ir pirts un prom no mājā.
P.S. līdz spāru svētkiem obligāti jāizvēlas :D

Tā kā esmu tādu Eternit jumtu izbūvējis,tad no pieredzes varu teikt,ka man tas liekas labākais un lētākais jumta risinājums.Divus gadus tas stāvēja no apakšas nenosegts un bija iespēja to pilnībā notestēt uz tecēšanu.Bīstamās vietas: zem skrūvju galvām(paliktņiem) ar kurām pieskrūvēts kores skārds obligāti jāpasmērē kāds hermētiķis,jo ir tendence lietus laikā suloties,bet vismaz pa 35 grādu slīpumu tas nav kaitīgi,jo pa šīfera apakšpusi notek līdz apakšējā šīfera virsai nenopilot.Zem kores bleķa jāveic pasākumi "horizontālā lietus"(arī sniega ieputināšanas) novēršanai.Tā kā pārdošanā neesmu redzējis (kā ondulīnam) speciālus ieliktņus,izgriezu no cietā polistirola katram vilmin savu un ar līmi ielīmēju vilnī,kas atradīsies zen nosegbleķa.

Esam vienīgie pārstāviji Rhino Linings pārstāvji LV,
specializējamies poliuretāna un polyaspartic izmantošanā, lai aizsargātu pret skrāpējumiem, koroziju, dabas ietekmi, slīdēšanu, vibrāciju un palielinām ilgmūžību dažādas rūpniecības un tirdzniecības materiāliem.Ar augstas efektivitātes polimēru formulu, state-of-the-art izsmidzināšanas aprīkojumu.

Celtniecības nozarē izmantots tiek Jumtiem, pamatiem, kāpnēm, vannasistabām u.c.(nekas nav jārauj nost, tiek uzlikts tieši virsū nekādas nekārtības.)

Jumtu 100-200m2 iespējams noklāt dienas laikā + 2 dienas sagatavošana.

Autonozarē tiek izmantos : pūšam arkas, sliekšņus, apakšas, bagāžniekus, auto piekabes, džipu kravas kastes un visu citu.


Kravas liftos,
Baseinos, kā arī ar to sastītās lietas. Var atstāt kā gala produktu, jeb arī izmatot kā hidroizolāciju.
Grīdas segumiem, gājēju celiņiem un kāpnēm,
Komerciālās kravas auto un kravas piekabes,
Militārās autotransportā un cisternās,
Sprādzienbīstamas spridzināšanas kamerās,,
Liešanas materiālu apstrādes ekv. (izeju celiņi, piltuves, Veltņi u.t.t)

1. Aizsargā virsmu no korozijas ietekmes.
2.salīdzinot ar koka grīdām vai gumijas paklājiem Rhino neplaisā, neatslāņojas,nedeformējas un neplīst.
3. Pilnībā pārklāj metāla, koka, ruberoīda, u.c. virsmas
4. Palielina pirmspārdošanas vērtību auto, laivām, piekabēm u.t.t.
5.Nav vajadzības pēc tehniskās apkalpošanas, pulēšana ar vasku, atkārtota krāošana, skrūvju pievilkšana
6. Nesatur sķīdinātājus un sacietē pāris minūšu laikā.
7.Ekoloģiski nekaitīgs.
8.Nodrošina skaņas un vibroizolāciju.

9.Elastīgs


10.nezaudē savas kvalitātes no -40 līdz+90 grādiem.


11.Uzreiz neuzliesmo.
Iespējams izmantot.

12. u.c. kvalitātes.



Kontakti :
28288139 (Jānis) jeb J.Sarapovs©gmail.com Skype: ardievu
26139755 (Dairis)
Kā arī sanāks lētāk nekā jumta nomaiņa.

Labvakar kungi!
Jumta izvēle krita par labu metālam, īsti nepamatošu kāpēc, bet vienkārši uz to pusi domas ievirzījās.
Bet jautājums, kā ir labāk turēties pie klasiskām vērtībām vai iet līdzi laikmetam, proti, zem metāla seguma izmantot pretkondensāta plēvi (gaisa sprauga/ plēve/ gaisa sprauga/ siltinājums) vai difūzijas membrānu (gaisa sprauga/ d. membrāna/ siltinājums), piemēram, izmantojot 135 - 150 g smagu d. membrānu.
Būšu pateicīgs par katra varianta iztirzāšanu.

Labs vakars!

Visiem jumti kā jumti, bet manam ''tikai'' 50.gadu garantija. Ieteiktu Rukki ADAMANTE.

Būvniecības namā ''Kurši'' šobrīd akcijas ietvaros saviem klientiem izvēlējāmies ADAMANTE jumta segumu par 7,71Ls/m2 + visi papildelementi par velti (kore, vējdēlis, karnīzes, atloki un citi elementi atkarībā no jumta konstrukcijas un klienta vēlmēm). Mēs neņēmām sniega barjeras, nevajadzēja arī sateknes jo divslīpu jumts. Atsevišķi jāpērk tikai plēve un skrūves. Pareizu montāžas instrukciju var lejuplādēt no ražotāja mājaslapas.

Un vēl... iepērkoties B/N ''Kurši'' veikalos var laimēt auto! Man šķiet labākais risinājums kā pareizi iztērēt naudu!

Labvakar.
Izlēmu likt antikondensāta plēvi zem metāla jumta, jautājums vai plēve korē garenvirzienā ir jāpārgriež, lai izveidojas sprauga priekš vēdināšanās, un cik platai spraugai ir jābūt? Vai pa šo spraugu ūdens netecēs iekšā?
Iepriekš paldies.

Vēdināšana taču jātaisa uz āru, plēvi pārgriežot taču iznāks uz iekšu. Vai nu jābūt šķirbai zem kores nosedzes, vai speciāliem sēņveida skurstenīšiem.

Visas pretkondensātu plēves paredzētas tam, ka tās neļauj mitrumam, kas kondensējas jumta seguma apakšpusē iekrist siltumizolācijā. Kores zonā ši kondensācija praktiski nav, jo jumtam neatkarīgi no šis kondensātu uztveres jānodrošina vēdināšana un kore tam ir vispiemērotākā - visaugstākais punkts un tādēl, te ši pretkondensācijas plēve nav vajadzīga.
Ja jumta slīpums un seguma profils ir tik augsts, ka sniegs puteņu laikā var var iekļūt korē, tad kores zonā nostiprināms 2 kārtas štiklašķiedras siets ar acīm 2*2..4*4mm.
Jumta vēdspraugu izmērs šāds... jumtam brīvā kopējā atvere gaismā 1/400 daļa no jumta laukuma..attiecīgi korei 1/800 daļa. 100m2 jumtam ar kores garumu 8m atveres lielums 100/800/8m~ 0,015m vai vēdspraugas brīvais atvērums korē 2cm .

Pavels.O Wrote:
-------------------------------------------------------
> Labvakar.
> Izlēmu likt antikondensāta plēvi zem metāla
> jumta, jautājums vai plēve korē garenvirzienā
> ir jāpārgriež, lai izveidojas sprauga priekš
> vēdināšanās, un cik platai spraugai ir
> jābūt? Vai pa šo spraugu ūdens netecēs
> iekšā?
> Iepriekš paldies.

Pirms antikondensāta plēves likšanas vajag painteresēties, cik ilgs ir tās kalpošanas laiks. Kādu laiku atpakaļ LR1 raidījumā "Kā dzīvot labāk" profesionāls jumiķis skaidroja par šīm plēvēm. Precīzi vairs neatceros, bet manuprāt viņš teica ka jāliek iepriekš topikā pieminētā difūzijas membrāna tieši kalpošanas laika dēļ. Bet labāk ir pašam noklausīties šī raidījuma ierakstu no 26:05 minūtes: [lr1.latvijasradio.lv] (15. maija raidījums "Jumta meistari"). Tur vēl šādas tādas interesantas lietas bija par skrūvju blīvēm (no 23:45 minūtes) un jumtiem vispār.

Es pārgriezu, izgriežot apmēram 2cm sloksni. Ilgi spriedu ar dažādiem cilvēkiem par šo lietu, jumiķi kaut ko ieminējās, ka Ruukki rekomendējot pārgriezt, tas nospēlēja. Mans funktieris bija tāds - ja nepārgriež, tad zemplēves telpa (virs vates un vēja barjeras) neventilējas...un tas jau vairs nav labi.
Ja kore ir ciet, tad ko tur, bet Ruukki kore visā garumā ir vaļā.

Paldies par izskaidrošanu, līdzīgi biju domājis par to zemplēves vēdināšanu. Paldies par atsauci uz radio sižetu, noklausījos un kļuva mazliet grūtāk. Šonedēļ jāliek plēve un jātaisa režģi, tāpēc pēc sižeta noklausīšanās izbrīnījos par antikondensāta plēves kalpošanas laiku ~ 7 gadi, brrr, un ķīniešu skrūvēm ~ 5 gadi.
Bet tagad visu nakti atkal mocīšos ar plēves izvēli. Bet kā ir ar to difūzijas plēves likšanu zem metāla jumta, vai pa taisno pie vates, bez gaisa spraugas (starp plēvi un vati) un nepārgriežot korē?

Jāliek šķūnim jumts. Pareizāk sakot - šķūnītim. Jumts divslīpu viena plakne 7.4 x 3 m, slīpums ~ 35 grādi, segums - šiferis, attālms starp spērēm ~ 1metrs. Cik bieži jāliek šķērslatas?

reku montāžas instrukcija
[www.latroof.lv]
viss ir apskatāms un izlasāms, bet šķūnītim var likt gaterī nopirktos otrās šķiras lētākos dēļus vienāda augstuma un kaut vai nepārtrauktu klājumu veidot.