Nepārtrauktais klājums kaut arī otrā šķira būs padārgs. Es liku 100niekus deļus 100mm atstarpe. Sanāk uz pusi lētāk un vieglāk.

jā, visu var aprēķināt m3 un Ls.

ō. super, paldies! es tādu instrukciju nebiju redzējis. bet kāpēc likt dēļus? es domāju salikt 50 x 50 latas ik pa kādam pusmetram. re kur pēc tās instrukcijas uzzīmēti 80 cm starp latām.

Mazāka iespēja izgāsties caur šiferu staigājot pa jumtu kad tas sadalīsies :))

Ja šķūnītim, tad ethernit segums būs gana labs!

Tomēr mājai es viņu nevienam nevaru ieteikt - nav tas CPPP laika šīferis!
Laiž cauri ūdeni caur skrūvju (naglu) vietām, specifiskos laika apstākļos ūdens sūcas cauri. Uzliku mājai un nožēloju.....

Ronalds, pastāsti sīkāk - kādiem jābūt laika apstākļiem, lai ūdens sūktos cauri?

[www.boot.lv]
Ronalda gadījums atsevišķs, tapēc nav statistikas....

Reku diskusija.

[www.building.lv]

Daži izsaka viedokli ka mitrums ir kondensāts, tomēr tam negribētu piekrist.
Uz dažām loksnēm mitrums bija, bet uz blakus loksnēm nē. kondensāts tik izvēlīgs?
Uz citām virsmām kur redzēts kondensāts viņš izskatās savādāk - pilītes veidojas.
Bēniņiem visas pažobeles vaļā - ideāla ventilācija - kur tur temperatūras starpībai rasties?

Roland, pēc jumta bildēm izskatās, ka mitra ir viļņa augšpuse,nevis viļņa apakšējā daļā.
Tāpēc ir aizdomas, ka tas ir kondensāts, jo:
- vilņa virsotne atrodas tālāk no "siltās" mājas (ir aukstāka nekā viļņa apakšā).
- un tam ir slitkāti apvēdināšanas apstākļi kā viļņa apakšpusei, ja vēja plūsma ir šķērsām vilnim.

Ja ūdeni laistu cauri pats šīfera materiāls, tad mitra būtu viļņā apakšpuse zemes pievilkšanās spēka iedarbības dēļ.

Par viļņoto bezazbestcementa šīferi?
Es saprotu, ka noteikti ir atšķirība starp dabā atrodamo azbesta slānekļa šķiedru diametru un šobrīd plātnēs izmantojamo stikla vai bazalta šķiedras diametru. Tātad, jo mazāks škiedras diametrs, jo šāda ar cementu samaisīta masa labāk aiztur ūdeni. Iespējams, ka te palīdz arī katra pamatmateriāla ķīmisko savienojumu radītie elektromagnētisko spēku kapilārie efekti... un tapēc pieņemu,ka savulaik ražotais kaitīgā azbesta šīferis ir daudz ūdens necaurlaidīgāks nekā modernie stiklašķiedras presējumi... taču, ja ēkā ir bēniņi un tie vēdinās, tad šāda materiāla masas samirkšana neapdraud ēku.

Par to kondensātu, nu HVZ.... Uz jumta bija kūstošs sniegs+ūdens - principā jau ideāli dzesēja plāksnes.
Un cik zinu ehernit materiāla ražošanā izmanto celulozi (samaltu makulatūra) nevis stikla vai bazalta šķiedru.....

Skaidrs ka tik daudz mitruma kā bildēs lielu skādi nodarīt nav spējīgs, bet ja uznāk sals un mitrums sasalts iekš plāksnes.....
Uztaisīšu eksperimentu - Paņemšu atgriezumu, Aizlipināšu vienam vilnim galus ciet lai izveidojās tāds kā trauks un ieliešu ūdeni. Pēc laika varēs redzēt sūcas ūdens cauri vai nē.

Paši Eternit "izgudrotāji" atteicās/pārdeva brendu dēļ tā, ka citās valstīs ražotais neatbilst viņu standartiem. Oriģināli lietojamā šķiedra ir visdārgākā lokšņu sastāvdaļa, tāpēc sāka lietot ko lētāku, ar tam sekojošo kvalitātes pasliktināšanos. Šajos laikos gan nav problēmu nopirkt Šveicē ražoto "šīferi", kam šādu problēmu nebūs. Toties cena.

[www.edilportale.com]

[www.edilportale.com]

[www.edilportale.com]