Gala lēmums:
Uz sijām korķa lentes, uz tām šķērsām dēļi collīgie, ar soli ~350mm. Finiera gali beidzas uz dēļa. Tālāk virsū skrūvējas finieris ar 2 vai 3 mm šķirbu vienam no otra, lai novērstu savstarpējo staigāšanu un tad šķērsām atkal finieris. Tādējādi visas trīs daļas savstarpēji saskrūvējas kopā.

Tikai neskrūvē ar finiera skrūvēm, jo tām nav pilna vītne, - cilāsies pie kakliņa un čīkstēs. Labāk uzkāp ar abām kājām virsū un skrūvē ar pilnas vītnes skrūvēm, kas saturēs apakšu ar augšu un nebūs čīkstēšanas.

O, paldies, aaaa, par hintu.

To: JAMAJAM
Es pirms 12 gadiem vannas istabā ieliku saplākšņa atgriezumus 24 mm biezumā, kuri gāja tieši virsū ar kokskrūvēm uz koka sijām.Vajag atstāt 3 mm atstarpes starp loksnēm (aizsmērēt ar silokonu), jo pavasarī un rudenī, pie mitruma izmaiņām uz nedēļu citreiz kautkas iečīkstas (jo man nebija tās atstarpes)
Tālāk uz saplākšņa pamatnes pienskavots stikla šķiedras siets un tālāk jau pielīmētas flīzes. Pēc 12 gadiem, nevaru sūdzēties. Pat flīžu šuves nav izdrupušas.
Modernajām basketbola grīdām pamatnē lieto 2 x12 mm saplākšņa loksnes (tā lai saplākšņa šuves nav viena uz otras - tur tā sāls), kuras savā starpā saskavo ar skavām un tad virsū pieskavo kļavas parketu. Pameklējiet idejas mājas lapā www.izgatavopats.lv, tur nedaudz ir aprakstīts par melnajām grīdām.

jamajamajaama - ko tu liksi pēctam uz tā sava finiera?

Piekrītu par tām šķirbām starp saplākšņiem. Pret čīkstēšanu agrāk uz melnas grīdas zem parketa dēlīšiem ieklāja pieejamos materialus - kartonu, papi. Tagad , manuprāt , tas korķis ir vis labākais amortizācijas materiāls starp koka detaļām.