"Ja 250mm sienai pamanītos aplikt 200mm puķiku, tad nevienu neinteresētu žūšana uz āru, jo nekas sienā nekondensētos... Vai kļūdos? Neesmu teorētiķis."
Raugi koka un polistirola sadarbība ir visai īpatnēja. Koks ir anizotrops materiāls, kurš gan siltumu, gan mitrumu , gan deformācijas maina atkarībā no šķiedru virziena. Lai arī koka tvaika pretestība teorijā ir līdzvērtīga putuplastam, kokam atšķirībā no putuplasta praksē grūti nodrošināt viendabīgumu - ir kā mitruma deformācijas plaisas, gan rukuma plaisas un tapēc caur koku mitrums izķļūst daudz vienkāršāk nekā caur monolītu putuplastu. ?...kapēc žāvējot masīvu koksni baļķa gali tiek nokrāsoti vai aizlīmēti. Tapēc var teikt tā, - ēkā koka sijas būtu vēlams aizsargāt balsta vietās no mitruma iekļūšanas - tapēc sijas ap balstu vajadzētu vai nu nokrāsot ar pernicu vai ietīt plēvē... lai iekšējais telpas mitrums nevarētu caur siju sāniem difūzēt uz āru...taču pašam sijas galam būtu jābūt sausam.
Pie sijas gala cieši piekļaujot polistirolu.... no vienas puses teorija saka, ka kondensāta punkts pie koka nebūs, bet praksē viss atkarīgs no darba kvalitātes... jo ja polistirolu neizdodas cieši piekļaut sienai .. vai tam veidojas caurvēdināmas spraugas - temperatūras deformāciju iespaidā...vai arī ārējā apdare ir tavika necaurlaidīga - sintētiskais apmetums uz sieta... tad var izrādīties, ka sienas iekšpusē tiktāl uzkrājas mitrums, ka bojā koksni

Ja 250 mm sienai no keramzīta (ar ļoti sliktu siltuma izolāciju) apliktu 200mm putiķa(ļoti laba izolācija), tad teorētiskā kondensācijas zona būs iekš putiķa. Tā kā putiks nevar uzņemt ūdeni, tad nekāda kondensācija nenotiks. Tas der.

Bet ja līdzīgi nosiltināsim 300mm gāzbetonu ar krietni labāku siltuma izolāciju, tad pie 22 grādi iekšā, -25 grādi ārā kondensācijas zona būs uz robežas starp putiku un sienu. Kas vismaz teorētiski nav labi.

Būvinženieri Ivar Brinkmani:
''Kā tad izskaidrot to, ka praksē siju gali, kas iemūrēti 100g atpakaļ ķlieģeļu mūrī, nenopiķoti un neaptīti ar papi, bieži palikuši gandrīz pilnīgi vesali, atšķirībā no pretējiem.

" Kā tad izskaidrot to, ka praksē siju gali, kas iemūrēti 100g atpakaļ ķlieģeļu mūrī, nenopiķoti un neaptīti ar papi, bieži palikuši gandrīz pilnīgi vesali, atšķirībā no pretējiem?"
Ir arī daudz vecākas celtnes - baznīcu torņi, kur sijas atrodas iemūrētas bez izolācijas materiāliem un joprojām ir veselas.
Taču es domāju tā. Visas šīs kapitālās vecās celtnes būvētas miera laikos, kad būvmateriālu sagāde un sagatavošana , kokam 7 gadi, nebija problēma. Otrs apstāklis ir tajā, ka sienu mūrēšanai izmantoja minēto kaļķa javu - tā attiecībā pret koku ir antiseptiķis, jo kā min arheologi savulaik Viduslaiku mūros javas attiecība bija pretēja 3..2 daļas daļēji dzēsta kaļķa un tikai 1 daļa grants... arheologi pat atraduši, ka viduskaiku biezajos 1,5...2m mūra apjomos kaļķu java pat nav pilnībā sacietējusi, jo tai liegta CO2 ogļskābās gāzes piekļuve. Ogļskābā gāze izdalās trupes sēnītes darbības rezultātā, taču ja līdzās ir ķīmisks elements, kam reakcijas nodrošinājumam vajadzīga šī gāze un ūdens, tad trupes aktīva darbība ir apgrūtināta.
Papildus faktors ir tāds, ka agrāk būvētajās ēkas tvaika noturēšanu telpās varēja veikt tikai ar lineļķas krāsu... taču būtiskākais - ēkas pietiekoši labi vēdinājās un ja jumts bija vesels....agrāk pārsvarā bija vienstāvu būves un bēniņi bija bēniņi...

Neviens antiseptiķis uz ilgu laiku nespēs pasargāt koku no puves,ja tas tiks ekspluatēts pūšanai labvēlīgā vidē.Senajās būvēs visi materiāli bija dabīgi un elpojoši-visas konstrukcijas vējojās.Koks daudz labāk vada mitrumu nekā mūris un ja tas brīvi vēdinas,tad mūris nespēj pievadīt mitrumu tādā daudzumā ar ko koks netiktu galā..Pagājušajā gadā darbojos pie gandrīz300 gadus vecas koka būves un lieki piebilst,ka pat siju gali,kas bez jebkādas redzamas izolācijas bija ielaisti mūrī-bija perfektā stāvoklī-izņemot vietas kur bija tecējis jumts.Šodien vis tiek iestrādāts tik blīvi,ka pat pie nelielām paviršībām būvniecības procesā- sapūdēt var pilnīgi visu.

Bet ar ko tās šķirbas, kas ir starp gāzbetona bloku un pārseguma sijas galiem, vislabāk aizpildīt?
Gāzbetona blokos iezāģējumi nav tik precīzi izpildīti, lai nodrošinātu hermētiskumu - ir šķirbas starp gāzbetonu un ruberoīdu (ar ko aptīti siju gali) līdz 1cm. Tagad īsti nav skaidrs vai atstāt vaļā lai labāk ventilējas, stūķēt tur akmens vates atgriezumus vai vienkarši ņemt un aizpūst ar PU putām?

Šodien vienkāršākais variants ir no telpas iekšpuses spraugās starp siju un mūri iepūst putas. Ārpusē drošākais ir minerālvate... jo ja ēkā vēl ir paredzami liela apjoma mitrie darbi - apmetums, siltās grīdas ar betonu... kur telpu vēdināšana nevar tikt realizēta , jo to neatļauj tehnoloģija.... betonam un apmetumam ir jābūt mitram vismaz 2...3 nedēļas.
Siju galus var atstāt arī brīvus - galvenais lais slīpie lieti tos pārāk neietekmē.

Ir 375mm gāzbetona ēka ar koka pārsegumu. Gali uz mūra balstās 300mm dziļumā, atlikusī daļa 75mm uz ārpusi ir aizpildīta ar fasādes akmens vati. Ar ko labāk noklāt/aizsmērēt akmens vates "korķus", lai putni pavasarī to neizplūkā? Tā pati līmjava der?