Sveiki!
vai siltajām grīdām ir praktiski izmantot kādu citu materiālu izņemot flīzes? Cik saprotu tad svarīga šajā gadījumā ir siltuma vadītspēja, kas flīzēm ir labākā... Varbūt ir kādi jaunāki un modernāki materiāli?
Vai ir labi taisīt silto grīdu tikia telpas daļā? Vai nrbūs problēmu ar plaisām grīdā ja daļa grīdas tiks sildīta bet otra daļa palliks auksta?

Der arī koks - ozols, osis un citi.
Dzīvojamās telpās parasti apsilda visu grīdas plakni, tajā var mainīt sildkontūras caurules soli - tādejādi panākot mazāk siltu plakni telpas centrā. Taču tualetes telpās zem vannas sildcaurules nav vērts likt.

Kā ir vietās zem kāpņu pamata tur taču arī nav vērts sildīt, bez tam kā jūtās caurules tajā vietā kur ir liels spiediens no augšas. Varbūt šajās vietās jāliek papildus armatūra. Zem slapja un dīvāna jau arī nav jēgas sildīt, tik jautājums vai šajās vietās grīdā neradīsies plaisas. Grīda tiek plānota no Estriksa.

kamēr kopējā seguma slāņa siltumpretestība ir zem 0.15 W/m2k (zinot materiālu siltumpretestības un slāņa biezumus var sarēķināt), it kā var likt jebko. Cilvēki liek arī laminātus un parketus un nesūdzas.

Vēl silto grīdu temperatūrai nevajadzētu pārsniegt grīdas seguma materiāla maksimāli pieļaujamo. Grīdas temp. ir atkarīga no apkures sistēmas uzbūves, cik bieži apkures caurules saliktas grīdā, no mājas siltumzudumiem, cik ārā lieli mīnusi utt......

Bez flīzēm ir vēl nopērkami (arī Latvijā) PVC grīdas segumi (vinila segumi/flīzes, vinyl tiles utt) ar labu siltumvadītspēju. Var būt pēc skata ļoti dažādi, tajā skaitā ar koka imitāciju. Piedāvā www.anitra.lv un www.ambe.lv (Tūkstoš Grīdu) kā minimums. Nav lēti, ja salīdzina ar lejas gala laminātiem. Ja nemaldos pirms gada bija ap 20-22 EUR/m2.

Sev uzliku pāris istabās, kur negribēju likt flīzes, tās līmējamās strēmeles ar koka imitāciju. Līmēja pa taisno pie silto grīdu Eštrih betona pamatnes. It kā ir OK gan pēc skata (ierindas pilsonim, nespeciālistam izskatās visnotaļ ticami pēc koka), gan sajūtām. Tas gan laikam ir individuāli, un īstā koka piekritējiem nekas tāds nav pieņemams principā :)
Pēc pieredzes basai kājai tās ir siltākas nekā parastās flīzes (pie izslēgtas apkures vai apkures minimālā režīmā). Jāsaka gan, ka flīžu aukstuma sajūta arī atšķiras atkarībā no tā, cik gluda vai reljefaina flīzes virsma.

Bet principā tepat forumā jau tika runāts:
[www.building.lv]-

sorry - siltumpretestībai mērvienība ir (m2*K)/W

Jebkura betona, akmens, keramikas grīda, nav ko ieciklēties tikai uz flīzēm. Arī plāns lamināts vai paneļparkets der, pat kāds no "kovrolīniem". Taču 4-centimetrīgi dēļi gan nebūs piemērotākais risinājums.

Ar masīvu koku un koka parketu nevajag aizrauties. Dēļ iežūšanas un sekojošas "staigāšanas"

Der vai nu šauri (zem 100 mm) dēļi vai arī vairākslāņu koka parkets

Tomēr liekot koku vai laminātu vai nesanāk tā, ka apkurei zūd lietderības koeficients? Silti jau būs, bet lai iegūtu to pašu siltumu būs jākurina dаudz vairāk un dārgāk... :(

Amatieris9, vai tiešām "daudz vairāk un dārgāk"? Es īsti nesaprotu - vai laminātam tiešām tā siltumizolācija ir tik ļoti labāka nekā puķikam, kas ir zem tās grīdas? Jebšu esmu kaut ko būtisku palaidis garām?

Domāju vienkārši, ka lai izsildītu cauri sliktāk siltumvadošu materiālu ir nepieciešama lielāka siltumnesēja temperatūra, līdz ar to arī attiecīgi lielāki siltuma zudumi caur puķiku... Vai kaut ko ne tā saprotu.
Binary neesmu pārliecināts tādēļ jau jautāju vai nesanāk vairāk un dārgāk...

10 cm puķika siltumizolācija ir turpat 200 reižu lielāka kā lamināts + apakšklājs.
0,1 : 0,034 = 2,94
R grīdas segumam < 0,15
-----------
= 196 reizes


flīze, protams, ir laba lieta, bet ne visur viņu vajag, un dažviet pat tā būs kā cūkai segli.

un kur tur 200 sanāk? Nav gadījumā 20?

šeit:
[siltums.danfoss.com]

13. lpp redzams, ka zem grīdas sildītāja temperatūra flīzes gadījumā ir nepieciešama apmēram par 2 C mazāka, nekā lamināta gadījumā, lai sasniegtu to pašu grīdas virsmas temperatūru, tātad to pašu istabas temperatūru.

Ja zem 1. stāva grīdas ir 10 cm puķiks ( R apmēram 3 (m2*K)/W ), tad dēļ šiem 2 C lielākas temperatūras zudumi caur puķiku uz pazemi, piemēram, uz 100 m2 grīdas būs ap 66 W (1/3*100*2). Cik tas būs naudas izteiksmē, atkarīgs no tā ar ko kurini (malka, gāze, elektrība utt). Ja ar elektrību, tad tas būs ekvivalents vienai 60 W lampiņas dedzināšanai visu ziemu. Ar citiem apkures veidiem " lampiņa mazāka".

Ja grib vēl sarežģītāk, tad atveram šo:
[www.buvserviss.lv]

un pēc grafikiem sākot ar 6. lpp var mēģināt izštukot, cik mainās temperatūra lamināta/flīzes/citos gadījumos pie konkrētiem trubu diametriem un soļiem un mājas siltuma zudumiem.

he Wrote:
-------------------------------------------------------
> 13. lpp redzams, ka zem grīdas sildītāja
> temperatūra flīzes gadījumā ir nepieciešama
> apmēram par 2 C mazāka, nekā lamināta
> gadījumā, lai sasniegtu to pašu grīdas virsmas
> temperatūru, tātad to pašu istabas
> temperatūru.

Jo vairāk enerģijas nepieciešams, lai materiālu uzsildītu par n grādiem, jo vairāk enerģijas materiāls atdos, pēc tam atdziestot par n grādiem. Citiem vārdiem sakot - nav gluži tā, ka dažādas virsmas ar vienādu virsmas temperatūru vienādi sildīs to pašu telpu - jāskatās ne tikai uz virsmas laukumu, bet arī uz materiāla parametriem.

Cita lieta - jo labāks siltumizolators (grīdas segums), jo sliktāk tas uzņem siltumu. Tātad, palielinot ieejā siltumnesēja temperatūru par tiem 2 grādiem, arī izejā siltumnesēja temperatūra būs augstāka. Nevajadzētu būt tā, ka visa tā 2 grādu starpība aiziet zudumos.

jā, 20 reižu.

>Tātad, palielinot ieejā siltumnesēja temperatūru par tiem 2 grādiem, arī izejā siltumnesēja >temperatūra būs augstāka.

Sanāk, ka darbinam cirkulācijas sūkni bez jēgas :)

>Jo vairāk enerģijas nepieciešams, lai materiālu uzsildītu par n grādiem, jo vairāk enerģijas >materiāls atdos, pēc tam atdziestot par n grādiem

Jā, bet ja lielākas enerģijas pievades procesā palielinās zudumi mums nevajadzīgos virzienos vai samazinās katla lietdrības koeficients, tad tas var būt nevēlami.

Šķiet Tu runā par materiāla siltumapguves koeficientu. Tā aprēķina formula kaut kāda ir šeit 8. lpp:
[kristapskuznecovs.files.wordpress.com]
Kokveidīgie ir ar lielāku īpatnējo siltuma ietilpību nekā akmeņveidīgie ( [likumi.lv] , 6. tabula) , bet ar mazāku blīvumu un siltumvadītspēju. Tātad tie ir mazāk derīgi tur, kur siltumu vajag apgūt....
Es neesmu siltumtehniķis, varbūt kļūdos.

he, kāpēc cirkulācijas sūkni darbinam bez jēgas? Vai tad sūknim nav vienalga, kādas temperatūras šķidrumu dzīt sistēmā?

Par to jēdzienu - no pamatskolas fizikas stundām prātā bija "īpatnējā siltumietilpība".

Arī es neesmu siltumtehniķis. Lasu, domāju, cenšos savilkt kaut kādas paralēles ar to, kas no pamatskolas/vidusskolas prātā palicis. Un cenšos saprast, uz kā rēķina tad rodas šie "monstrālie zudumi".

Par to sūkni ironizēju - teorētiski iedomājoties ekstrēmo situāciju, kad grīdu apdares slānis siltumu nevada vispār, tad cirkulācijas sūknis tērēs elektrību tikai, lai dzenātu pa trubām siltumnesēju, kas atdos siltumu tikai caur zemgrīdas izolāciju uz pazemi, bet istabās nekas netiek un ir auksti :) Skaidrs, ka realitāte ir ļoti tālu no tā, bet nu uz to pusi mazs solītis tiek sperts uzlabojot grīdas dekoratīvā slāņa siltumpretestību.

Materiāla īpatnējā siltumietilpība, ja ticēt iepriekš minētajai formulai, ir tikai viens no materiāla siltumapguves spēju veicinošiem faktoriem. Turklāt, kā formulā redzams, siltumietilpība formulā tiek reizināta ar 0.001, atšķirībā no siltumvadītspējas un blīvuma. Tātad tā ietekmē materiāla siltumapguves spēju krietni mazāk (kvadrātsakne no 1000 = 31 reižu mazāk) nekā katrs no pārējiiem parametriem.

Nesaku, ka zudumi ir monstrāli. Vienkārši savulaik centos pats priekš sevis labāk saprast, ko iegūstu vai zaudēju vienā vai otrā gadījumā.

Galvenais jau ir nenonākt situācijā, kad paknapās silto grīdu uzbūves dēļ (nepietiekama siltās grīdas platība, nepietiekams trubu solis utt konkrētajā mājā), siltumizolējošāks grīdas segums kļūst par pēdējo pilienu, kas neļauj nodot telpām pietiekami daudz siltuma, kas spēj kompensēt mājas siltumzudumus pie noteiktas āra temperatūras. Nezinu vai kāds baigi rēķina tur tos visus silto trubu diametrus, soļus, platības katrā objektā. Ir aizdomas, ka vairumā gadījumu liek pēc pieredzes, uz čuju, ar rezervi un tāda situācija visdrīzāk nerodas.... Bet kas zin.

par tām 31 reizēm var ignorēt, tur nav viss tik vienkārši - kur tas laiks, kad skolā gāju :)
Da i vispār var ignorēt :)

Interesanti kādi būtu apkures izdevumi, ja ar 10cm puķiku nosegtu silto grīdu no augšas un mēģinātu noturēt to pašu temperatūru iekštelpās kā bez jebkāda seguma - vai tiešām apkures izdevumi nepalielinātos?