Drīzāk vajadzīgais virziens ir nevis pasīvā māja, bet zemas enerģijas māja. Man nepatīk doma par dārgiem rekuperatoriem ar smalkiem gaisa filtriem. Ja atmaksāšanās periods ir garāks par 10 gadiem, tad diez vai ir prātīgi būt šādām investīcijām.
Labus logus jā, dabai draudīgus būvmateriālus jā.
Novērots, ka daudzviet privātmājās, kur it dārgi rekuperatori, tie reti tiek lietoti, jo ir blaknes, troksnis, ievērojams el.enerģijas patēriņš utt. Rezultātā, rekuperators darbojās ar 10% noslodzi. Skažem družna, na** nužna. Arī dabisko ventilāciju var ierīkot pēc iespējas mazinot siltuma zudumus, izmantojot zemes siltumu. Tāpat laba ir doma par ventilējamu fasādi, ko ziemā silda zemes siltums, bet vasarā dzesē.
Par sabiedriskajām, rūpnieciskajām ēkām cits stāsts, tur pasīvo ēku tehnoliģijas ir perspektīvākas.

Mans viedoklis attieciba uz tiru pasivo maju - domaju,jau pasa pirmsakuma jaatmet doma par kaut kadu tur atmaksasanos ... identisks variants,kas nopirkt hibridauto par 100k un pec tam fanot par to, cik tomer mazs degvielas paterins ...

Binary, tīri tehniski,rekuperators,protams dara visu pareizi,bet to visu man gribas salīdzināt ar tomātu audzēšanu vates kolbā piegādājot tam visu nepieciešamo.Kādi gala rezultātā sanāk tomāti,mēs jau zinam. Cilvēks tomēr sarežģītības ziņā nedaudz atšķiras ,bet neskatoties uz to primāti ir izdomājuši arī cilvēkus audzēt kolbās (pasīvajās mājās),samazinot izmaksas un piegādājot tiem visu nepieciešamo.Problēma tikai tā,ka (salīdzinot ar tomātu)par cilvēku mūsdienu zinātne zin samērā maz.Es arī nezinu,bet paskatoties tikai uz mazu bērnu alerģiskajām saslimšanām,rodas aizdomas,ka īsti labi viss nav.

Praktiķi, saki, ka 100, 200 un 500 gadus atpakaļ bija mazāk bērnu ar alerģiskām saslimšanām? Jebšu vienkārši par tā laika gadījumiem vēsture klusē kā partizāns, jo toreiz "informatīvā telpa" gluži vienkārši bija krietni mazattīstītāka? Mūsdienās arī par katru atšķēlušos aisbergu cilvēki ceļ paniku, kamēr citi šķietami gudri cilvēki mierina - tas vienmēr ir noticis, tikai agrākos gadu desmitos nebija tehnoloģiju, ar ko to fiksēt un ar ko par to apziņot visu pasauli. Viela pārdomām…

Tā starp citu - ja bērns ir alerģisks, tas nebūt nenozīmē, ka konkrētais bērns arī pēc 10-20-30 gadiem būs alerģisks. Tas tā, iz personīgās pieredzes. Un ja ir problēma, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir rekuperācijas, gāzbetona, reģipša vai ikdienā izmantoto trauku dēļ - kā nesen lasīju vienā rakstā, pie nopietnas saslimšanas var novest pat štrunta mantiņa, kurā pilnīgi nemanot ieperinājies pelējums (lai arī mājoklis kā tāds tiek uzturēts teju perfekts no klimatiskā viedokļa). Tāpat visādu ļaunumu var nodarīt ziepes, veļas pulveri, auto izplūdes gāzes, veikalā nopērkamās sulas, biezeņi, gaļa utt utjp - faktiski visa modernā dzīve. Nu dzīvo tu kaut zaru būdā pilsētas centrā - alerģijās tāpat varēs iedzīvoties.

Es nesaku, ka visiem jāuzstāda mājās rekuperatoru. Saku tik, ka neredzu iemeslu, kāpēc lai rekuperācija nodarītu kādu kaitējumu ēkas mikroklimatam, pieņemot, ka tā tiek pareizi uzstādīta un lietota. Tak kāda atšķirība, vai tas gaiss nekontrolēti ložņā gar logu šķirbām vai kontrolēti caur pareizās vietās izvietotām lūkām, ja vien tiek nodrošināta pietiekama gaisa apmaiņa, neradot caurvējus - "izlietotais" gaiss jebkurā gadījumā tiek izvadīts, un gaiss no āra jebkurā gadījumā tiek ievadīts.
Pats droši vien izlīdzēšos ar zemē saraktām trubām, tik būs jāpalasa, kā to pareizi realizēt - no kādām trubām, kādi resnumi, kādi garumi. Kāpēc? Da tāpēc, ka gribas ticēt, ka tas būs lētāk, bet tai pat laikā sniegs kaut kādu atbalstu vēlākai ikmēneša tēriņu samazināšanai. Tāpat arī gribas ticēt, ka tas nodrošinās kaut kādu nebūt kondicionēšanu Latvijas karstajās vasaras dienās. Turklāt ar elektrību arī gadās visādi, pat grūti saskaitīt, cik mums gada laikā ir atslēgumu (gan īslaicīgu, gan uz visu dienu).

Es au teicu, manā uztverē pasīvs ir tad, ja nepatērē enerģiju. Visi tie rekuperatori, kondicionieri un priekssildītāji patērē enerģiju. Tad par kādu pasivitāti var būt runa. Varbūt prātīgāk mājai izveidit tādu jumta pārkari, lai ziemā saule iespīd istabās un silda, bet vasarā nē.

Nu ar savu uztveri Tu vari ar čomiem krodziņā pie alus kausa pļāpāt. Globāli runājot, nav īsti svarīgi, kāds ir viena vai otra cilvēka viedoklis, kad runa ir par standartizētu un vispārpieņemtu jēdzienu. Tik pat labi Tu vari cepties par to, kā veikalnieki var atļauties mūs krāpt un pārdot mums ūdens sūkņus, ja tie verķi sūknē nevis ūdeni (h2o), bet visādu ķīmisku elementu šķīdumu ūdenī. Ārprāts, tā taču nedrīkst! Aiz restēm viņus visus!!!1o11one

"Pasīvā māja" - tas ir standarts, tas ir koncepts, ko ir izstrādājušas universitātes un pētnieki teju 30 gadu garumā. Un nav ne Tev, ne Tavam kaimiņam teikšanas par to, kā to nosaukt - neviens Tavas uztveres dēļ tagad neies mainīt terminoloģiju.

Ja par to, kas ir prātīgāk, rekuperators vai pēc rūpīgiem aprēķiniem veidota jumta pārkare - viens otram netraucē, gluži otrādi - tie viens otru papildina.

Ja nav vēlēšanās veidot kopējo ventilācijas sistēmu ar rekuperāciju, tad var uzstādīt katrai telpai ārsienā iemontējamās kompaktās vēdināšanas iekārtas ar rekuperatoru TwinFresh vai Micra. Par šo risinājumu ir labas atsauksmes gan LV, gan Skandināvijā. Izmaksu un laika ieguldījuma ziņā daudzos gadījumos tas būs labāks risinājums nekā kopējā ventilācijas ar rekuperāciju. Kā arī izmantojot šo risinājumu, nebūs problēmu ar iespējamiem putekļiem un nelabvēlīgiem bakterioloģiskiem organismiem, kas var rasties šādas kopējās sistēmas gaisa vados no nepietiekamas apkopes, hermetizācijas zuduma laika gaitā, no vibrācijām vai konstrukciju deformācijas.

šeit raksts par pirmo Pasīvo māju Latvijā:
[failiem.lv]

Rādītāji ir diezgan iespaidīgi:
Aprēķinu rezultāti pasīvās ēkas konstrukcijai
a) Sienas («Fibo» bloki, 500 mm minerālvates karkasa konstrukcijā, 25 mm kokšķiedru pretvēja plate): 0,065W/m²K
b) Jumts (25mm kokšķiedru pretvēja plate, minerālvate 600mm naglotās koka kopnēs, OSB 22mm, fibrolīts 75mm): 0,068W/m²K
c) Grīda (peldošā grīda uz 150 mm keramzīta pabēruma, monolīta pamatu plātne 200 mm, putustikla pabērums 700 mm):
0,049W/m²K
d) Logi (koka rāmji, izolējošas alumīnija/plastmasas daudzkameru uzlikas, trīskāršas stikla paketes): 0,8W/m²K
e) Virsgaismas un jumta logi (trīskāršas paketes koka–alumīnija rāmjos, «Roto» jumta logi ar paaugstinātu siltumpretestību):
0,8W/m²K
f) Ieejas durvis: 0,9W/m²K
Mehāniskā ventilācijas sistēma ar rekuperāciju
Enerģijas patēriņš apkurei ir 15,6 kWh/m²a (3031 kWh/a)
Apkures sezonas ilgums ir 146 dienas (06.11.–01.04.)
Enerģija no uzstādītajiem saules fotoelementiem (karstā ūdens sagatavošanai): 1710 kWh (570 kWh/m²a)
Apkurei vajadzīgā enerģija: 3031kWh/a
Karstā ūdens sagatavošanai vajadzīgā enerģija: 2423kWh/a
Ieteicamais maksimālais elektroenerģijas patēriņš: 3204kWh/a (18kWh/m/2a)
Maksa par apkuri un karsto ūdeni – 90–100 Ls gadā
Maksa par elektroenerģiju 155 Ls gadā
Konstrukciju iekšējo virsmu temperatūras ir tuvas telpu gaisa temperatūrai +20


Protams jautājums cik ilgā laikā viss šis pasākums atmaksājas..
Pats plānoju zema patēriņa māju no igauņu paliekošajiem veidņiem, kuri iekļaujās arī pasīvās mājas standartā.
[www.termoplokk.eu]

Pat, ja ietaupījums ir 1000Ls (raksta valūta) gadā, tad atmaksāšanās laiks ir ap 200 gadiem... :) Nost ar parastajām mājām!!!

1) Jāmaina būvnormatīvs. Jāliek lielākas minimālā siltinājuma prasības. 300 mm siltumizolācijai jābūt standarta saprašanā.

Bet tu parēķini cik daudz enerģijas ir jāpatērē un jāpiesārņo daba, lai tev saražotu 500mm vates

sienām un 700 griestiem.

Tas jau izklausās slimi, it sevišķi laikā, kad klimats kļūst siltāks, nevis otrādāk.

Cik tad patērē? :)
Ja esi ļoti zaļš, tad ražotājiem ir dati gan par to cik enerģijas iztērē, gan cik CO saražo un var rēķināt arī no tāda aspekta.
Ir lasīts par dažādiem scenārijiem, ka ekstremāli laika apstākļi var kļūt biežāki un ilgāki (aukstums,karstums,lietus, vējš), gan vēl bēdīgāku variantu, kura dēļ Golfa straume var zaudēt savu spēku, ja piemirsts, tieši Golfa straume nodrošina, ka mums ir maigi laikapstākļi, ja tas notiek mums var klāties plāni.

Iepriekšējais koments prasījās papildināt ar - nu tad,iedzersim par to, lai Golfa straume nezaudē savu spēku!

Būvnormatīvs jau neliedz jukt prātā kaut šodien, bet savu slimību citiem uzspiest nevajag!

Ja to C bez O noglabā siltinājumā, tad tik uz priekšu, bet ražot akmensvati un dampēt augšā Co2.....

Nu tad norvēģu būvnormatīva autori ir nenormālie. Skaidrs, ka lētāk ir kurināt. Kurinam!

Ir viens materiāls ar negatīvu CO2 ietekmi ražojot! Kaņepju vate. Bet kā vienmēr tas ir ļoti neizdevīgi. Kurinam!

Norvēģijā ir skarbs klimats, kā nekā liela daļa valsts aiz polārā loka.

Latvijā normatīvu kaut kad jau mainīs, bet domāju, ka tas ies kopā ar jaunu izolāciju - plānāku un efektīvāku, jo būvēt māju ar 50 cm siltinājuma sienu??? Nav normāli. 20-25cm ir racionāli. Nedomāju, ka baigi aiz kalniem ir tāds jauns siltumizolators par pieņemamu tirgus cenu. Katrā ziņā domāt, ka siltumizolāciju tuvākajā 20 gadē balstīs dabas izcelsme ir supernaivi.

JanisJanis, kādas U vērtības pieprasa viņu būvnormatīvs, citādi arī 500mm zāģu skaidas derēs :)
Norvēģi ir norvēģi, 2025.gadā Norvēģijā nevarēšot nopirkt auto, kas darbināmi ar benzīnu/dīzeli.
Mums naudas ir tik cik ir un privātmājas būvniecībā piesaistīt citu līdzekļus nevar, līdz ar ko vajag pragmatisku aprēķinu. Neesam mēs tik bagāti, lai būtu pirmrindnieki norvēģu futūristisko ideju ieviešanā.

Kamēr atmaksāšanās laiks ir ir simtos gadu, tad, protams, ka Kurinām!