Sveiki būvētāji, amatnieki un pārējie!
Ir pienācis laiks sākt būvēšanas priekus un aktuāls jautājums ir par materiālu izvēli.
Pavadot vairākas nedēļas dažādos forumos un ražotāju mājas lapās esmu vairākkārt uzdūries skaidbetonam. Vairāku apsvērumu dēļ nolēmu pie tā palikt. Tā kā tas vēl nav akmenī kalts, labprāt uzzinātu Jūsu sakarīgos un pamatotos arumentus par/pret.
Ja ir kādi ieinteresētie, labprāt turpinātu šo diskusiju tālāk.

Mans viedoklis, ka skaidbetons pēc mūsdienu standartiem nav aktuāls celtniecības materiāls, jo tas reāli ir aizpildīšanas materiāls nevis konstruktīvs elements, attiecīgi jebkura mūsdienu siltumizolācija ir daudz efektīvāka par skaidbetonu un jūtami mazāk darbietilpīga (kas nebūt nav mazsvarīgi, jo laiks ir nauda).

Efektivitāte nozīmē mūsdienu siltumizolēšanas standartu 0.18 ārsienām kas būtu ekvivalents 25cm vates, skaitbetonam lai iegūtu 0.18 nezinu cik jābūt, bet daudz - ap 40cm varētu būt. Nu un tad jau sākam rēķināt karkasa konstrukciju ar 40cm biezumu....

Pie visa šodienas materiālu klāsta skaidbetonu es ierindoju pagātnes materiālos, kurš neatgriezīsies, bet savulaik bija populārs dēļ tā ka skaidas bija par velti un liela blata.

Fibrolīts ir cita opera - dārgs un domāju, ka tas ir specifiska pielietojuma materiāls. Es īsti nezinu kur to pielietot, ja tas ir dārgāks par siltumizolāciju un ar sliktākām siltumvadīšanas spējām. Neesmu redzējis dzīvē, ka kāds to liktu.

Piekrītu Vilnim. Vēl arī tas,ka lai puslīdz nodrošinātu skaidbetona sienu nestspēju ,šaubos vai pietiks ar līdzīgu materiāla blīvumu kā piem. Aeroc. Ja palielina materiāla blīvumu,tad 40cm sienas biezums vairs nenodrošina prasībām atbilstošu siltumpretestību.

Ja man būtu jābūvē ekonomiska māja, tad laikam izvēlētos kaut kādu 20cm fibo+fasādes vate atbilstošā biezumā un apmetums. Karkasa būtu lētāk, bet nu manā skatījumā cimperlīga pret kaut kādām ūdeņu kataklizmām un grauzējiem. Aeroci un keratermi par dārgu. Vēl kaut kas interesants varētu sanākt no frēzbaļķiem autentiskā skata pēc, bet ir jautājums par siltumizolāciju.

Paldies Vilnim par atbildi.
Jāsāk ar to, ka arī mauprāt fibo bloki ir vislabākais celtniecīnas materiāls, bet viens no dārgākajiem.
Karkasa būves neatzīstu divu iemeslu dēļ- plēves un siltuminerce. Karstās vasarās sajūta, ka dzīvo siltumnīcā. Aeroc bloki cenu ziņā ir gandrīz 2x lētāki par fibo, bet tā kā pirmo būvēšu pirti(ap 30 m2) tie neder. Atliek fibo vai skaidbetons, jo frēzbaļķu izmaksas ir lielas, bet siltums turas švaki iegšā.
Nevaru vairs atrast tabulu par siltumcaurlaidības koeficientiem, bet ja pareizi atceros skaidbetonam tas bija labāks nekā keramzītbetonam.

Kur tu to "skaidbetonu" taisies dabūt? Ja pērc tam būs ražotāja deklarētai īpašības un tad nav ko daudz fantazēt. Ja iecere nāk no krievu forumiem, tad viņu "арболит" ir 0,07-0,17 W/(mК), kas ir līdzvērtīgi pārējiem vieglbetona/gāzbetona blokiem, es gan neesmu manījis šādu materiālu mūsu tirdzniecības vietās.

Doma ir liet pašam. Jau vairāki paraugi ir uztaisīti, lai saprastu, kā tas viss notiek.

Kā jau minēju pirmo būvēšu pirtiņu un gāzbetons ja pareizi saprotu tam galīgi neder- varbūt kļūdos.

Skaidbetons ierindojams praktiski nedegoša materiāla klāstā. Savulaik nelaiķa tēvam bija klasesbiedrs, kurš dzīvoja skaidbetona ēkā. Tā dega - bet skaidbetona sienas palika neskartas, tikai nobira apmetums.
Taču būtībā - ja skaidas dabūjamas par velti - manuprāt praktiskākā konstrukcija būtu stāvstatņu karkass no dēļiem 32/h200 ar soli, kas piemērots veselām plātnēm. Piemēram 2440 garumā 8mm OSB3 - solis 815mm. Tad atstājot šādu plātni, kā veidni iekšpusē un ārpusē stiprinot 10cm siltumizolācijas plātni - starpu varētu pildīt ar skaidbetona massu. Pirms betonēšanas ārsienā jāievieto vertikālie elektrovadi. Specifika tāda, ka skaidbetonam jārēķinās ar 1,5...2cm vertikālo rukumu, taču karkasa gadījumā tas nav būtiski. Iekšējās sienas visloģiskāk mūrēt - silikātķieģelis 25 nesošā un 12 vai 9cm starpsienas.
Skaidbetons ir pildījums, kur saistviela ir dolomītkaļķis un aizpildītājs ir skaidas un grants. Attiecīgi kombinējot skaidu un grants attiecības, iegūst dažāda blīvuma un siltumvadītspējas skaidbetonu. Tā siltumvadītspēja svārstās no 0,16 līdz ~0,4w/mK. Cementu apjomā līdz 10% var likt klāt, taču cements galīgo skaidbetona stiprību ietekmē maz, jo vārgākais elements - skaidas to neļauj iegūt.

jau 90-tajos uzbuveju kuti 10 reiz20 no skaidbetona silikata kiegelu stabinos. sienu biezums 40cm.
vislabakas apses evlskaidas

Varbūt kāds varēs paskaidrot pāris lietas:
- vai kaļķis ir tikai kā saistviela vai arī tam ir vēl kāda funkcija. Ja cementu pievieno vairāk par kaļķi tad sanāk stingrāks galaprodukts.
- dažās vietās iesaka pievienot šķidro stiklu, to vēl saprotu kāpēc, bet ir arī tādi, kas pievieno vārāmo sāli. Varbūt esmu kaut ko pārpratis, bet ja tā ir tad neredzu tam jēgu.
Cerams, ka kāds ir zinošs šajās lietās un padalīsies ar zināšanām.

cik man zinams tad kalkis ir ka plastifikators . Tagat letak un ertak lietot kimiskos pastifikatorus noperkamus visos buvvekalos arsali laikam neitralize svaigasskaidas esosos cukurus

Pirtij skaidbetonu noteikti neizmantotu - pārāk daudz riska. Pirts tomēr ir ekstrēmi apstākļi. Pie grīdas var mitrumu uzsist un arī sienās iedzīt. Skaidbetonam tas nepatīk.
Principā pirtī pērtuvei tāpat liek tvaikizolāciju - parasti foliju. Izņēmums ir klasiskās koka baļķu pirtis. Tāpēc gāzbetons it kā pat nav nekas traģisks tādam pasākumam.
Tā kā pats esmu sev uzbūvējis pirti, tad varu pateikt tā - savā ziņā ir vienalga kādu ēku taisa, svarīgākais ir krāsns. Ja tur ieliek metāla trauku, tad pilnīgi vienalga ko tur apkārt uzbūvē. Varbūt saunai ir ok, tāda krāsns, bet ne laviešu tradicionālajai. Izpētot šo un to un vēl kaut ko - diemžēl sanāk, ka jābūvē diezgan monstroza krāsns ar dubulķieģeļu sienu - tad sanāk tas jēdzīgākais režīms. Sliktā blakne ir tāda, ka ilgi jākurina. Es uztaisīju kaut kādu kompromisu, bet nākamreiz padomātu par to monstrozo.

Karkasa mājas pārāk zemu novērtētas - viennozīmīgi. Vai tā ir reāla pieredze vai viedoklis?
Grīdas dod daudz inercē, ļoti daudz, tāpēc sienas var pat nokompensēt. Man ir viena karkasa ēka ar 10cm vati un siltinātu betona grīdu - nav tur vasarā nekāda siltumnīca. Man ir klasiskā guļbaļķu ēka ar mūsdienu siltumprasībām un arī betona grīdām. Godīgi sakot šajā vasarā vēl ir liels jautājums kur bija vēsāk.... Plēvi var nelikt, ja ir ekovate.

Un par sāli. Es nezinu kas tur ir rekomendēts un kāda ir dziļā doma, bet sāli es tuvumā celtniecībā nelaistu. Sāls uzsūc mitrumu un nezin cik ilgā laikā nepazūd. Tas ir tas pats kas minerālmēsli. Principā tie dēļi un koks kas ar šīm lietām saskaras - nekad nebūs sauss.
Viens nelaimīgais pirms kāda krietna laika šeit forumā žēlojās ko darīt - jo pēc kaut kādām atziņām ar sāļi bija "antiseptizējis" savu jaunbūvi .. sekas drausmīgas. D darbs un materiāls.

Vilni no kā Tev pirtiņa būvēta?
Kad ieminējos sev zināmiem būvniekiem par gāzbetonu kā pirts būvniecības materiālu, šie mani uzreiz atrunāja dēļ lielā mitruma. Pirtī tomēr ir paaugstināts mitruma daudzumk, kas gāzbetonam nepatīk.

Karkasa būve + ekovate, siltinātie pamati un grīda. Nesūdzos.

Un ko tad šie būvnieki ieteica? Šajā gadījumā es pievienojos viedoklim par gāzbetonu pirtij, jo viennozīmīgi iekšpusē nāks 5cm vates ar folliju, kas rūpīgi iestrādāts lokalizēs mitrumu + svarīga ventilācija lai to visu izvēdinātu pēc pēršanās. Manā gadījumā par pirti tika pērveidota telpa no ķieģeļu piebūves pie šķūņa, ar 5cm vates un follija, sametināta metāla krāsns no veca gāzesvada, un viss kalpo lieliski (ziemā 2h kurināšanai).

Pirts ēkai skaidbetons nebūtu labākais materiāls - jo jebkurā gadījumā pirts telpas siltumizolējamas no iekšpuses (zinu, ka senči atstāja masīvos kokus tāpat, bet cita materiāla tolaik nebija). Taču pirtij viennozīmīgi ieteiktu interesenta noliegto karkasa variantu ar siltumizolējošu aizbērumu - skaidas+ kaļķis un plēves iekšpusē vajadzīgas. Arī pārsegumā var būt skaidas.
Siltuminerce pirtij ir lieks un grezns pasākums, ja nu vienīgi klusībā tiek domāts par tās izmantošanu patstāvīgai dzīvošanai vecumdienās.
Kaļķis skaidbetonā ir saistviela un kā minēju pārak liels cementa daudzums pilnībā neko nedod - jo pamataizpildījums - skaidas stiprība ir neliela un masas sabrukums saistāms ar koksnes salūzšanu tajā. Otra lieta tāda, ka kaļķis vislabāk antiseptizē koksni ( salīdzinot ar cementu) - kociņu balināšana dārzos un samazina iespējamo trupi. Masu jaucot - tās izmantotajā ūdenī var šķīdināt vara vitriolu - arī tas papildus kalpo kā prettrupes līdzeklis. Un kā iepriekš rakstīju, lai gan skaidbetonu vienu pašu par sevi var izmantot par konstruktīvo materiālu, tā radīšanai nepieciešama veidņu izbūve. Ja tas tā, tad neredzu jēgu māžoties ar veidņu demontāžu - taisi iekšējo nesošo dēļu karkasu - apšuj ar plātnēm un siltumizolāciju no ārpuses un pildi inerto skaidbetona massu tajā.