Grāmata ir šeit [docviewer.yandex.ru]

Tur rakstīts par pamatu būvniecību uz grunts Maskavā. Vai var paļauties uz grāmatā uzrakstīto informāciju un piemērot pamatu būvniecībai Rīgā?

Galvenais, kas "neiet kopā", ir tas, ka rakstīts, ka pamatus jābūvē 30-40 cm dziļumā. Rīgā zeme sasalst 1.2 dziļumā. Ja pamati 30-40 cm dziļumā, tad jau ziemā "izcels ārā"?

Varētu linku uz kādu "drošu" info par pamatu būvniecību (vai pašu info)? Tā, lai būtu drošs, ka nekas neplaisās, nesēdīsies utt.?

Gruntsūdeņi ir ap 1-1,5 m dziļumā. Un grunts sastāvs 1.5 m dziļumā ir smalka smilts (ne melnzeme). Nav informācijas par to kāda grunts ir dziļāk.

Vairāki jautājumi.

1) Cik dziļi būtu jāizpēta grunts? Teorētiski var būt tā, ka piemēram līdz 3 metru dziļumam ir smalka ("baltā") smilts, bet pēc tam piemēram, 10 metri kūdras slānis. Vai dabā Rīgā, Imantā tāda situācija ir iespējama? It kā Imanta purvaina vieta...

2) Ja pieņem, ka sākot no 50 cm dziļuma un līdz 3 metru dziļumam ir smalka smilts (ne melnzeme), cik dziļi būtu jārok būvbedre? Padomi ir ka jārok dziļāk par zemes sasalšanas dziļumu (tātad, dziļāk par 1,2 metri). Te ir tā pretruna ar grāmatā rakstīto.

3) Kāds pamats (grunts) būtu jāveido lentveida pamatiem? Doma ir, piemēram, izrakt 2 metru dziļumā būvbedri. Tad 20-30 cm slānis ar rupjāku smilti un šķembām. Tad noblietēt. Tad vēl viens tāds pats slānis. Atkal noblietēt. Un tad sākas lentveida pamati.

4) Saprotu ka jāizsūc, jānovada ūdens no tās būvbedres. Teorētiski, ja 2 metru dziļa būvedre, tad 50 cm būs ūdens. Pirms smilts un šķembu bēršanas un blietēšanas vajag lai tā bedre būtu sausa? Ūdeni novadu vai izsūcu, uzberu, noblietēju smiltis un šķembas. Pārtraucu izsūkt ūdeni bedrē atkal sakrājas ūdens. Kā būtu pareizi jārīkojas?

Tev jau ir konkrēts projekts? Parasti jau projektētājs to norāda, bet ja vēlme uzzināt visu pašam, tad vienas grāmatas noteikti ir par maz. Vispār jau konkrēta informācija par pamatu ieguldīšanas dziļumiem ir būvnormatīvos - tieši par pamatiem un pamatnēm. Cits moments projektētājam var būt tuvējā apbūve - kādi tai pamati un, kas noticis ar būvvietai netālu esošām ēkām. Jo raugi - grunts sastāvs teritorijā nelēkā 10 m attālumos, vienīgās problēmas var būt tikai upju tuvumā - tur iespējami dūņu sanesumi, kas pārklāti ar smiltīm. Vairumā gadījumos grunts sastāvi līdzīgi diezgan plašā apkārtnē. Tātad var aiziet līdz kaimiņam ar līdzīgu būvveidu un pajautāt tam. laba informācija ir tad, ja kaimiņiem raktas akas - tad var uzzināt arī par zemāk esošo grunts sastāvu. Taču, ja saki, ka visu cauru gadu gruntsūdens ir 1...1,5m dziļumā, tad visticamāk, ka zen smiltīm ir blīva ūdensnecaurlaidoša grunts - māls vai dolomīts. Kūdrainas grunts gadījumā gruntsūdens svārstībām jābūt lielākām un tad parasti akās ūdens ir dzeltenīgs - smalkas kūdras radītais piesārņojums.
Runājot par pamatiem - ēkai līdz diviem stāviem ekonomiskākie pamati ir stabveida - ja nu vienīgi projektā iecerēts pagrabs vai puspagraba tehniskās telpas. Jo tad pamatnes dziļums var būt 50cm zem pagraba grīdas līmeņa un izrakto grunti tu vari apbērt ēkai - to tuvāko perimetru līdz 3m attālumā paceļot savus 50cm virs esošā planējuma. Un ēkas konstrukcija nosaka to, cik dziļi pamatne jāpēta zem tiem. Parasti ēkas svara izraisītās slodzes spriegumi pārdalās zem empīriski pieņemtā pamata platuma apmēram 3 pamata platuma dziļumā. Tātad pie pamata platuma 50cm un ieguldīšanas dziļuma ~90cm tev grunts sastāvs jāzina līdz 3m dziļumam.

Nē, nav konkrēta projekta.
Gribu pats saprast pēc iespējas vairāk par tiem pamatiem.

Paldies par info.
Par būvnormatīviem neiedomājos. Būs jālasa.

Skatos šo video [www.youtube.com]
Uzskaitītas problēmas. Izskatās sakarīgi.

Cik nu es neceltnieks, esmu dzirdējis, lasījis, redzējis, kā to (lentveida pamatus) dara, tad neviens bez vajadzības nerok dziļāk nekā būs pamatu apakša. Līdz ar to, man neizpratni rada tava vēlme rakt 2 metrus dziļu bedri vietā ar augstiem gruntsūdeņiem. Ja jau dziļums pamatiem 1.20 m un tādā dziļumā ir normāla pamatne (tev smilts), tad lielumu nošķūrē ar traktoru, pēdējos centimetrus līdz vajadzīgajam dziļumam nobeidz ar lāpstu, lai netraumē gadsimtiem sablietēto smilti zem nākotnes pamatiem. Ja vēl ap māju nākotnes zemes līmenis paredzēts pacelts salīdzinājumā ar esošo, tad arī bedre attiecīgi seklāka. Bet labāk lai jau lielāki speciālisti iesaka.

Tas, ka tu cilvēk centies apgūt visas pasaules zināšnas ir apsveicami, ( domāju, ka alkaholiķi domās savādāk), taču Dievs tas Kungs debesīs labi, ja mums atvēlējis savus 40...50 aktīvas dzīves gadus un kā mēs paši sakam - viens nav karotājs. Es neapgalvoju, ka visi cilvēki ar augstskolas diplomiem ir izredzētā tauta, kas mūs baurus vedīs no tumsas gaismā.... taču, kaut kāda jēga tam, ka tu vismaz 5 vai 6 gadus esi deldējis bikšpakaļu gaismas pils mūros ir jābūt.
Cik saprotu, ka tavs sapnis ir uzbūvēt ideālu māju. Es negribu būt tas nelaimes vēstnesis- bet ideāla māja ir un būs tikai sapnis. Jā, ja tu izlien no komunālā dzīvokļa paša ēkā - tā ir gaisma pret mijkrēsli, bet... cilvēkam vienmēr būs par maz... taviem bērniem būs citāds skatījums... un mazbērniem vēl savādāks. Taču tapēc (varbūt) ir šis forums, kas atļauj sapņot un varbūt drusciņ , kaut ko izdarīt pareizi vai vismaz paskatīties savādāk. Pieņemu, ka arī foruma rakstos vari atrast pietiekoši daudz informācijas - vienīgi te būs jālasa un jādomā līdz, nevis esi tikai novērotājs kā Youtube gadījumos. Taču, ka teicis Staļins vai Mao Ceduns vai Zaratrusta - viss sākas ar ābeci.

Mans ieteikums. Ja tev tā ir pirmā māja un, ja izdomā celt lielu māju, tad aizbrauc pie kāda pazīstama ciemos un apjautājis kā dzīvojas.
Cik biezeņiem esmu ko taisījis, remontējis tā lielākā daļa saka, ka tik lielu māju otreiz nebūtu cēlis.

Māju gribu nelielu (mazāk par 100 kvm). Ideālu māju neplānoju celt. Galvenais mērķis ir lai manas dzīves laikā tur nebūtu jātaisa kapitālais remonts. Lai nebūtu tā, ka man kaut kādu 70 gadu vecumā jādomā kā nostiprināt pamatus utt. Tāpēc, gribu iegūt pēc iespējas vairāk info par pamatiem.

Nu bet projekts tev taču būs jāpasūta un tur arī saprāta balss saka, ka būs atbildes par to kas un kā - bez grāmatām. :) 2m būvbedre vienstāva ēkai ..... Man kaut kā šķiet, ka lietu sākts šķetināt ne no tās puses un metodes. Lai uzbūvētu sev māju nav nepieciešams būt būvinženierim, svarīgāk lai budžets, laika plānojums un situācija to atļautu.
Lielā mērā piekrītu IB skarbajam komentāram.

Jau pirmais publicētais teksts par pamatiem liecina, ka grāmata ir tējkannām (no sērijas - kā kļūt par neiroķirurgu 2 dienās).

Ivars pareizi raksta, ja Tev ir nejēgā daudz laika, ko citādi neproti izmantot, vari nodoties būvniecības finešu studijām. Vienkāršāk ir pasūtīt projektu (īpaši ņemot vērā, par kādām smieklīgām cenām projektētāji te pārdod sevi).

Galvenais jau ka projekts ir vajadzīgs visos variantos.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jo raugi - grunts sastāvs
> teritorijā nelēkā 10 m attālumos, vienīgās
> problēmas var būt tikai upju tuvumā - tur
> iespējami dūņu sanesumi, kas pārklāti ar
> smiltīm. Vairumā gadījumos grunts sastāvi
> līdzīgi diezgan plašā apkārtnē. Tātad var
> aiziet līdz kaimiņam ar līdzīgu būvveidu un
> pajautāt tam.

Vai tas attiecas arī uz lauku teritorijām? Cik esmu dzirdējis (un ja esmu pareizi sapratis), tad reizēm pat zem vienas mājas dažādiem stūriem atšķiroties…


būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Jo tad pamatnes
> dziļums var būt 50cm zem pagraba grīdas
> līmeņa un izrakto grunti tu vari apbērt ēkai -
> to tuvāko perimetru līdz 3m attālumā paceļot
> savus 50cm virs esošā planējuma.

Vai tas (tuvējā perimetra pacelšana virs esošā planējuma) nepieciešams arī tādā gadījumā, ja māja tiek būvēta vietā, kas dabiski atrodas pāris metru augstāk par tuvāko apkārtni? Uz 50 metriem sanāk kāds 3m kritums D virzienā, mazliet mazāks Z virzienā, A un R virzienos jūtamu augstuma izmaiņu nav.


(Nē, es necenšos būt visu zinošs :D Bet ir labi būt kaut mazliet informētam par lietām un apstākļiem, kas ietekmēs visu turpmāko dzīvi)

OK, tad secinājums sanāk tāds, ka jāpaļaujas uz projektētājiem.
Problēma varētu būt, ja projektētājs pavirši un nekvalitatīvi izdara savu darbu...
Jāstrādā ar tādu projektētāju, kurš izdarīs darbu kvalitatīvi. Tikai kā lai nosaka, kurš strādā kvalitatīvi un kurš nē?

Projekta pasūtīšana neizslēdz ne kļūdas, ne paviršu darbu. Pie mums parasti mazstāvu ēku projektos neko neviens nerēķina, bet grūž standarta risinājumu. Forumos ir lasīti tādi absurda risinājumi un materiāli. Bet ja lūgsi, lai aprēķina, tad tas jau ir individuālais projekts par 40 Eur/m2 vai 10% no tāmes.
Un lasīt, interesēties un mācīties par tēmām (arī pamatu izbūvi vai kartupeļu audzēšanu) ir apsveicami, nevis nosodāmi, Nosodāmi ir būt stulbam un neko nepieņemt, un negribēt neko apgūt.

Nu man domāt, ka a priori uzskatīt, ka projektētājs uztaisīs nekvalitatīvi projektu ir nepareizi. Daudz, daudz lielāka varbūtība pieļaut rupjas kļūdas ir ja bez izglītības un pieredzes pats mēģina uzprojektēt - šeit gan tas nedraud, jo visticamāk rupjās kļūdas izķers jebkurš projektētājs, kuram būs jāpiedalās procesā. Māja tomēr ir kritiskais process. Nekritiskos procesos piekrītu - var droši eksperimentēt un pašmācības ceļā izdarīt daudz lietas un vienlaicīgi apzināties to risku kas saistīts ar šo lietu. Speciālists tomēr vienmēr būs pārāks par autodidaktu un izņēmumi tikai apliecina šo likumsakarību. :)

Galu galā projektēšana notiek tandēmā - projektētājs noskaidros vēlmes un izveidos risinājumus, pamatota diskusija ir vietā par konkrētiem mezgliem, ja tie rada šaubas. Šajā gadījumā cilvēkam interesē māja ar rezervi izturībā un tādu ar lielu varbūtību saņems iegūstot plus mīnus standarta projektu.

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> (..) un izņēmumi tikai apliecina šo likumsakarību. :)

Un Tu esi kārtējais cilvēks, kas nepareizi lieto/uztver šo teicienu ;)

Sarežģīti risinājumi viennozīmīgi ir jāuztic speciālistam, bet būvējot 100 m2 māju.
Un lai būtu lietderīga diskusija ar arhitektu un b.ing., vēlams pašam arī kaut ko saprast.
Man lielas pieredzes projektos nav, vienu esmu zīmējis pats sev, ko pašlaik pabeidzu būvēt (arhitekts un ing. parakstija), pētīju vairākus svaigus projektus Salaspilī un Ķekavā un 4 realizētus projektus Plakanciemā. Visos 4 padomju laika projektos 1,5 - 2 st. ēkām ir standarta 30 cm lentveida pamati bez pēdām, Mūsdienās pat karkasa ēkai ir pamatu pēda 60 cm. Augstskolas gados strādāju stroikā par palīgstrādnieku un būvējām māju 6 st. un tur pamatiem ar bija pēda, ja nemaldos 90 cm, pamatu augstumi visur vienādi.
Bet jautājums ir par citu, es labāk palasu grāmatas par pamatiem nekā lasu bestsellerus kā greis ieeit greisā trijos sējumos. IMHO
P.S. Es neapstrīdu arhitektu un būvinženieru darbus vai prasmes, es uzsveru ka zināt nav kauns.

Cdna

Kā taisīt pamatus parastā gadījumā, pie parastas grunts:
0) Pamatu dziļumam jābūt vismaz 1,2 metru dziļumā (+ 10 cm šķembas)
1) Norok visu melnzemi.
2) Ar traktoru izrok dziļumā 1,0 līdz max 1,2 metri
3) Pēdējos 10 līdz 20 cm izrok ar lāpstu. Ar lāpstu jārok beigas, lai rokot ar traktoru neizraktu kādā vietā par dziļu, jo par dziļu izraktas vietas kategoriski nedrīkst piebērt ar grunti.
4) Pēc lāpstas rakšanas kopējais dziļums ir 1,3 metri
5) Zem paredzamās pamatu pēdas beram šķembas 20-40 mm 10 cm biezumā, pēc sabēršanas blietējam ar 200 kg blieti.
6) Taisam veidņus pamatu pēdai, saliekam armatūru un ielejam transportbetonu. Parasti lietots izmērs pamatu pēdai ir 60 cm platumā un 30 cm augstumā. Teorētiski un praktiski lielākoties ir iespējams iztikt bez paplatinātas pēdas.... jautājums, vai ir vērts pašam to pārbaudīt?
7) Uz pamatu pēdas liekam virsū pamatu blokus 30 cm platumā un 60 cm augstumā (divās rindās vienu virs otras) Var betonēt monolīto lējumu, skaitās labāk, toties krietni dārgāk. Tas labāk gan nav īsti nepieciešams.
8) Virs pamatu blokiem lejam armētu betona joslu vismaz 10 cm biezumā, var būt augstāka, attiecīgi cik augstus pamatus virs zemes vēlies. Manuprāt optimāls pamatu augstums virs zemes 40 līdz 50 cm

Paldies Rakaris!
Būs no kā "atsperties"

Bet tur jau ir tā problēma, ka viss ir tendēts uz vienu risinājumu, bez aprēķina darba un domāšanas, rokam 1,2 m dziļi, pēda 60 cm, šķembas, armatūra iekšā, betons, hidroizolācija no ārpuses un augšas, putuplasts gar malām + ēka līdz 3 st.
Vai ir kāds aprēķins veikts, izvērtēts, apdomāts vai vēl kaut kas?
Pastāv arī citi pamatu risinājumi, ko izmanto un veiksmīgi izmanto gan iekš mūsu zemes, gan kaimiņos. Ņemam kalkulatoru, aprēķinam summu par darbu un materiālu, tad izvērtējam lietderīgumu.
Labi, nerunāju par slodzes aprēķinu vai grunts sastāvu un nestspēju 5 m dziļumā, šeit nepieciešamas specifiskas zināšanas, bet arī nerunājam par gaismas pili, centrāltirgus paviljoniem, kolhoznieka namu vai Swedbankas ēku.
Līvas grupa liek savas mājas gan uz stabiņiem, gan uz plātņu pamatiem.
Pierīgā ir realizēts un smalki aprakstīts ēkas būvniecības process uz siltinātiem plātņveida pamatiem.
P.S. Vienā projektā bija 30 cm šķembu slānis piesūcināts ar bitumu pamatos, vai kāds šobrīd izmanto šādu hidroizolācijas veidu mazstāvu apbūvē?

Manis iepriekš ieteiktais standarta pamatu izbūves variants ir ar garantiju, ka viss būs labi arī pēc 100 gadiem.
Pēc šāda risinājuma, 100 m2 lielu pamatu izmaksas ir 5 līdz 7 tūkstoši eiro. Ar plātņveida ietaupīsi tūkstoti.... nu un tad?!! Tas ir procents līdz divi no kopējām izmaksām, toties risks palielinās desmitkārt.

Subjektīvi uzskatu, ka plātņveida pamats privātmājas būvniecībai izmantojams tikai gadījumā, ja ir kūdraina vai citādi nestabila grunts, pie tam uz tādiem liekama virsū tikai koka karkasa ēka vai guļbūve, bet ne mūra.

Ir redzēta gāzbetona ēka, kas pirms 20 gadiem uzcelta uz, zinātniski runājot, peldošiem pamatiem. Kas tagad tur notiek.... lielāko daļu mūrējuma var nokrāmēt nost :D

Pamati nav tapetes, tos nevar pa nedēļas nogali saremontēt, ja vispār var....

Kaut gan katrs dara kā grib un cik nu viltīgs vēlas būt... :D