Sveiki foruma biedri!
Diemžēl foruma aktivitāte ik gadu sarūk, bet vēlētos ierosināt diskusiju par pamatiem un cerams, ka diskusija nebeigsies ar sākumu.
Apsveicama konstruktīva kritika, ierosinājumi, domu gājieni un pērles.
Šoreiz gribu runāt par mazstāvu dzīvojamās mājas pamatu veidu.
Pieņemsim nemainīgus nosacījumus:
1. Vieglas konstrukcijas ēka (vieglbetona / karkasa sienas, jumts metāls / šindelis, pārsegums – koks), divi pilni stāvi.
2. Atrašanās vieta Pierīga ~ 50 km, grunts – jaukta tipa, gruntsūdens augsts.
3. Apbūves laukums 10 x 10 m.
4. Nosacījums – silto grīdu izbūves iespēja.
Piedāvāju diskusiju par:
a) „Klasiskie lentveida pamati” - 1,2 m dziļi, pēda, perimetrs siltināts, liekami visur un vienmēr, bez īpašiem aprēķiniem. Domāju, piemēri nav nepieciešami.
b) Siltināta pamatu plātne. Diezgan jauna lieta mūsu zemē, ir realizētie piemēri, bet sīkāk ir šeit [www.schwedenplatte.de] un [www.finnfoam.lv]

Stabveida pamatus ar lentu un sekli iegremdētus pamatus šoreiz neapskatu, jo sekli iegremdēti pamati tie paši lentinieki vien ir, bet stabveida pamati ar lentu asociējas ar augstceltnēm.

Starpība starp A un B pamatiem ir, ka A tiek laisti zem sasalšanas robežas, bet B izolē no grunts sasalšanas.
Manā izpratnē plusi un mīnusi.
Cena plātne un lenta +/- vienāda ~ 6k – 8k EUR (pie veidņu nomas lenta dārgāka iznākt)
Komunikācijas un grīda plātnē iestrādāta, lentai grīdas nav.
Lentu izbūvēt ir drošāk (sorry, muļķu droša), atstrādāta tehnoloģija.
Plātnes izbūve komplicētāka, svarīga spilvena sagatavošana, tehnoloģijas ievērošana.
Plātne ir siltumizolēta no visām pusēm.
Lentai cokols ir augstāks.
Nestspēja abām ir pietiekoša, lentai rezerve n reizes lielāka.
Galvenais jautājums cena / kvalitāte. Tā kā liels speciālists pamatu izbūvē neesmu, nepretendēju uz pareizā viedokļa autoru. Esmu vairākus gadus lasījis foto atskaites par realizētiem pamatiem un ņemot vērā, ka neviens mazstāvu apbūvē reāli nerēķina pamatus, piedāvāju diskusiju, bet abi varianti ir realizēti ar standarta risinājumiem un dzīvotspējīgi.

Jau gatavs nams Pierīgā. Ar hronoloģisku foto atskaiti. Plātnes pamats 2011. gads. Liekas, ka bija arī matemātika ar naudaszīmēm. Varbūt pat iespēja dabūt personisku viedokli no saimnieka-būvētāja. [www.forumhouse.ru]

Arī manā gadījumā lasīju informāciju diezgan ilgi, bet finālā nonācu pie lentas pamatiem (30.10.2015. ielēju pēdējo kārtu). Izvēle par labu lentai nāca dēļ laika gaitā pārbaudītās un zināmās konstrukcijas uz kuras balstās arī visas apkārtnē esošās kaimiņu mājas jau no padomju laikiem. Varbūt noder pieredze.
10*8m pamati, grunts smilts, neliels uzkalniņš.
Ar mazo ekskavatoru izraka pamatu tranšeju 1*0.35m (0.2m piebērsies no augšpuses), ar lāpstu noņemta apakšējā kārta un paplašināti apakšējā daļā (nosacītā pēda). Pa perimetru ārpusē piestiprināts putupolistirols 120*60*5cm pie zemes veidņa tā, ka 50cm virs zemes un 70cm zem zemes. Ieguldīta armatūra (d8*4) uz distanceriem un ielieti 7m3 transportbetona. Pirmā kārta betona pieķer putupolistirolu.
Otrajā piegājienā sagatavoju veidņus iekšējam perimetram un no ārpuses puķikam pa 2 dēļi, nostiprināju, vēlreiz armatūru augšējā kārtā un betons.
Kopējais betona daudzums, ieskaitot starpsienu 21m3, kas arī manā gadījumā bija vislielākās izmaksas(~ 60%) un, ja būtu bijuši vēl palīgi, tad krietni samazinātu ar akmeņiem betona daudzumu.

Ja tu definē nosacījumus - divi pilni stāvi - tad loģiskāk apsildāmo grīdu ierīkot starpstāvu pārsegumā, kur pārsegumam piešķirams pašsvars no 800 ,,,1500 kg/m2. Tāds pārsegums diemžēl rēķināms - taču tu vienlaicīgi iegūsti klusas telpas, lielu siltuminerci un siltumu abos stāvos. Tad no siltinātas pamata plātnes var atteikties vai arī tās uzbūvi vienkāršot -nav jāizmanto smagais dz/betons pirmajam stāvam un dārgās nesaspiežamās siltumizolācijas vietā iespējams izmantot lētākus risinājumus.
Ar to mēs nosakām, ka atsakamies no A++ ēkas būvniecības iespējām, jo vismaz daļēji veidojas aukstuma tiltiņi - ja veidojam tevis noliegtos stabveida pamatus - it kā augstceltnēm paredzētos. Ja 1.stāva grīda nav nesošs pamats ēkai, tad vienkāršojas visa zemgrīdas infrastruktūras ierīkošana - jo ja atstāj variantu B) - uzreiz grīdā ieguldāmi lieli līdzekļi, kurus ( ja būvē pats) var apgūt vēlākā laika posmā - izstiept naudas izmaksas tās minimalizējot uz nosacīti lētākā varianta izmantošanu - piemēram akciju preces veikalos. Risinājums naudas ziņā lētāks, taču nosacīti psiholoģiskais sasprindzinājums lielāks saistībā ar loģistikas risinājumiem - kad pirk un par cik. Ja tu būvē ātri - tad tev nav izvēles - jāņem to, ko tev uzreiz vajag un par tādu cenu, kādu vēlas pārdevējs. Ieskrējām naudas un cenas lietās.
Pie konstanta nosacījuma - augsts gruntsūdenis - viegāk būtu veidot stabveida pamatus, jo lentveida tranšeja saskarsies ar veidni un betonēšanu ūdenī. Taču, ja nosaki šos augstos gruntsūdeņus - tad to uzturošais slānis būs smiltis, kam nav raksturīga sala izcilājuma problēmas - augstie gruntsūdeņi ziemā nodrošinātu zemes izsildīšanu, tad pamatu pēdas ieguldīšanas dziļums pietiekams 90cm dziļumā. kur 30..50cm var būt šķembas planētas un blietētas un pārējā 60..80cm daļa ārpusē siltināta betona lenta, kopā ar virspamatiem. Tātad lenta manuprāt ekonomiskāka - ļauj naudu tērēt saprātīgāk. Taču pie augstiem gruntsūdeņiem nopietni jārisina kanalizācijas problēmu ēkai - aktīvās bioloģiskās kanalizācijas priekšrocības parādās tikai pie pietiekoši nopietna diennakts ūdens pātēriņa - ja nemaldos no 500l/diennaktī. Ēkā vismaz 6 cilvēki, kas katru dienu iet dušā.

2 SerViss. Jā šī tēma ir viena pilnvērtīgākiem un uzskatāmākiem materiāliem. Autors ar godu ir izturējies pret darbu. Ir līdzīga ar Igaunijas pieredzi (2007. gads) u.t.t.
2 nkn. Tur jau tā lieta, ka zināma konstrukcija un visiem tā ir, bet diemžēl ne viens, ne otrs nav arguments. Der laika pārbaudīta, tas tiesa, un šinī gadījumā lēta. Bet plātne kā tāda pastāv diezgan ilgi.
P.S. Neaizstāvu nevienu variantu, mēģinu objektīvi izprast plusus un mīnusus.

2 Ivars
Ja liek silto grīdu starpstāvu pārsegumā (ar svaru 800 - 1500 kg/m2) tad lietderīgi atteikties no vieglas konstrukcijas koka karkasa vai vieglbetona tipa ēkas, jo sarežģī un sadārdzina konstrukciju. (Biju domājis 250 - 300 kg/m2 svaru.) viennozīmīgi masīvs starpstāvu pārsegums ir laba lieta, bet diemžēl dārgāka, un tā vairs nav vieglas konstrukcijas ēka un liekam uz lentas vai stabiem.

Pirms trīs gadiem uzbūvēju koka karkasa māju ar mansardu, pamatus veidojot pēc SCHWEDENPLATTE principa , ar FINFOAM plātnēm, vienīgi man nav siltās grīdas, līdz ar to viss bija vienkāršāk. Bet process bija vienkāršs, izrēķināju ka tas ir arī lētāk kā lentveida pamati, esmu apmierināts.

Manā gadījumā tie bija argumenti. Te jau minēja, ka viss atkarīgs no apstākļiem/vēlmēm/iespējām.
Apskatījos kaimiņu mājas - visiem lentveida pamati, pie tam bez nekādām pēdām, un bieži vien pamatu sastāvs cementu redzējis vien kādu sprīdi zem zemes, tālāk akmeņi, rupja grants. Jā šādai mājai ir pa kādai plaisai, bet neko, nostāvējusi līdz mūsdienām un apdzīvojama. Tātad apvidū mājas (koka, mūra un arī jauktās - koks, pa vidu samūrēts) turās arī uz švakiem lentveida pamatiem.
IB jau rakstīja, ka plātnes gadījumā tiek sagatavota visa grīda ar komunikācijām, kas ir ļoti labi, bet diemžēl padārgs process ar lielu līdzekļu ieguldīšanu izbūves brīdī. Es komunikācijas atstāju uz vēlāku laiku, iebetonēju tik pārejas pamatos (d200 atgriezumus).
Tavā gadījumā laikam augstie gruntsūdeņi liegtu novienkāršot lentas pamatu izbūvi.
Vai pamatu blokus neizskatīji, zinu piemēru, kur piejūras smiltī ar augstiem gruntsūdeņiem sakrāmēta liela savrupmāja ar 2 pilniem stāviem (gāzbetons). Pirmais bloks škērsām un pārējie uz kantes ar armētu jostu augšā - nevienas plaisas.

vienkāršas formas mājai (taisnstūris bez cakām) lētākie pamati sanāks ar 2400x400x600 saliekamiem blokiem no betonvedēju šoferu pūra ;-) ...
IMHO
betona cena vairāk kā divas reizes mazāka par transporta betona cenu (kāds par to jau ir samaksājis) ... tikai transporta un mehānismu izmaksas paaugstas, bet visu saplānojot var ierakstīties ļoti patīkamos ciparos ...

ES PAR SALIEKAMIEM LENTVEIDA PAMATIEM
:-DD

Nu, saki...2.stāvi - 1.stāvs vieglbetons, 2.stāvs - koka karkass. Tādā gadījumā tev siltumizolācija arī vajadzīga. Te nonākam pie stāsta par to, ka 1.stāva sienas tu vari veidot silikātķieģeļa stabveida mūrējumā - nesošie M200 stabi 25x38(51) vai 25x25cm ar pusķieģeļa iekšējo aizpildījum plakni 12cm biezumā . Tāds risinājums tev ļaus pa kontūru balstīt monolīto vai saliekambetona pārsegumu. Risinājums sadala līdzekļu izlietojumu, atdala ēkas nesošo karkasu no siltināšanas, taču konstruktīvi samazina sakotnēji iebūvējamo m3 skaitu - cik es saprotu, tad mūrnieki ņem maksu par m3 nevis m2. Tā tu ātrāk tiec pie jumta un siltumizolācijas izbūvi vari atstāt ziemas periodam - piemēram iepūšamā ekovate.

Emu redzējis tāda tipa ēkas, tikai nesošie stabi dzelzsbetons.
Tātad, ja ir bloki par velti (pusvelti) vai lejam betonu zemes veidņos, tad lenta ir lētāka, bet ja rokam bedri (tranšejas), veidņojam un siltinām, tad plātne ir lētāka.
Pats sev esmu lējis lentu 5x6 ēkai, par to maza pieredze man ir, nepieciešams bija viss izņemot veidņus, bet ar plātni reāli saskāries neesmu. Subjektīvi izprotu lentas mīnusus un plusus. Bet jo vairāk lasu par plātni, jo vairāk man tā konstrukcija patīk.

Ivar, vai varētu smalkāk par attīrīšanas iekārtām? Vai ar aktīvajām ir domātas tās ar piespiedu aerāciju? Kādēļ vajag 500l ūdeņu katru dienu?

2 Fricis
Vai pamatus pats liki? Cik augsts ir cokols no zemes? Kā ir ar ekspluatācijas pieredzi ir kādas izteiktas vainas?

Dindirin(am) 20.11.2015 ..."vai varētu smalkāk par attīrīšanas iekārtām? Vai ar aktīvajām ir domātas tās ar piespiedu aerāciju? Kādēļ vajag 500l ūdeņu katru dienu? .."
Inženiertīklu sadaļā par tematu daudz spriests, kaut vai [www.building.lv]
Personīgi esmu konservatīvas dabas, taču aktīvo bioloģisko piespiedu kanalizācijas sistēmu var salīdzināt ar zelta zivtiņu jūrā un akvārijā. Ja jūrā ( liela ekosistēma) notiek pašregulācija, tad akvārijā pamēģini nemainīt ūdeni. Ar mazām sistēmām - aizbrauc ar ģimeni atpūsties un pēc nedēļas smalkā aktīvās bioloģiskās tīrīšanas sistēma kļūst par "akvāriju"... meklē jaunas dūņas vai kalpus, kas tavas prombūtnes laikā uzraudzīs sistēmu. Varbūt tam, kam daudz naudas - tas viss ir pie kājas .... taču pieņemu, ka vairumam aktuāli ikdienas tēriņi. Manā izpratnē aktīvā bioloģiskā sistēma derīga tur, kur patiešām augsti gruntsūdeņi 0,5...1m no zemes virsmas, bet tur, kur pieredzējis projektētājs vai vieta to atļauj taisi senču vienkāršo dabīgo kanalizācijas septiku sistēmu. Tā varbūt tilpuma ziņā 3..5x lielāka nekā bioloģiskā, taču praktiski nenokaujama. Cits variants - uzspļauj vietai kurā tu dzīvo un laid grāvī tādu kanalizāciju, kāda tā ir. Daba jau lēnām ar to galā tiks.

Pavels.O .."pamatus pats liki? Cik augsts ir cokols no zemes? Kā ir ar ekspluatācijas pieredzi ir kādas izteiktas vainas?"
Forumā spriests un arī normas rekomendē, ka ēkas cokolam jābūt vismaz 15...vēlams 30, labi savi 50..60cm no planētās grunts. Kapēc? Pirmām kārtām tas ir nepieciešams lietus nokrišņu novadam no mājas pamatiem - to drošībai pret izskalojumiem. Papildus neviendabīgi mirkstot gruntij ēkas stūros - rodas nevajadzīgas deformācijas. Ja taisi ēku bez pagraba vai puspagraba, tad liekā grunts varētu būt tikai no iedziļinātiem pamatiem vai kanalizācijas sistēmas vai akas. Tāds daudzums ļauj tikai lokāli apbērt ēkas perimetru nodrošinot vismaz 1.5..2 grādus planējuma slīpuma ~0,03m/m. Tā,ka ēkas radītais siltums pat pie biezas izolācijas ietekmēs ēkas perimetru - sniega kusšana, tad planējuma slīpums lietderīgs. Arī piepaceltais cokols ļauj labāk risināt tehniskās telpas - apkures katla pazemināšanu pret 1.stāva tīro grīdu ( te neder plātņu pamati), kur ieguvums apkures sistēmas atpakaļgaitas vienkāršība - vari droši izlaist sistēmu bez speciāla sūkņa vai bedres. Netiešie ieguvumi apsildes ekspluatācijā pie pazemināta katla (labāk pagrabā) ir mazāka cirkulācijas sūkņa jauda - tas gan ilgtermiņa griezumā. ! Taču, ja augsts cokols, tad 100m2 mājai sliecoties visu grīdu betonēt klāt nāk vismaz nopirkt 50m3 smiltis un tā iestrāde. Te pie augsta cokola varbūt grīda uz stabiņiem - auksta grīda ar silto pagrīdi.

Ja plātni var uzskatīta par standarta risinājumu, tad standartā ir 30 cm augsts cokols. Man liekās ka reti kur mūsdienās izbūvē pagrabu ar mērķi pazemināt apkures sistēmu attiecībā pret 1. stāvu. Ja būvē pagrabu, tad citu iemeslu dēļ. Vai tad nerekomendē iznest katlu telpu ārpus dzīvojamās mājas?
Pagraba un augsta cokola izbūve ir lentas pozitīvā puse.

Te mēs nonākam pie slēdziena, ka vienas no ēkas kopuma atrautas konstrukcijas idealizēšana ( lēts un ērts iestrādē) mums liedz citas iespējas. Būtībā ēka tiek projektēta kam - vienam indivīdam vai fiziskai ģimenes kopībai (vecvecāki; vecāki; bērni...mazbērni). Un pieskaņot dzīvi kam - ja ir otrais stāvs - vajag ērtas kāpnes, ja gadās nejauši kļūt vecam vai salauzt gūžas locītavu (vai nu vest uz mežu) - vai vismaz viena dzīvojamā telpa 1.stāvā ar ērtu izkļuvi ārā - piemēram 1. kāpiens uz sliekšņa un panduss. Un ja ēka ir ģimenes kopība, tad parādās vajadzības pārtiku iepirkt vairumā - 100kg kartupeļu. Taču man ļoti garšo paša audzēti āboli un es tos negribu pirkt no poļiem vai ķīniešiem. Kur turēt - zem gultas lādē. Ap ēku (tuvumā ~50..200m) aug mežs ar lūzušiem kokiem, zariem. Tīrīsim apkārtni un sauksim "Hoētiku", lai to visu par manu naudu savāc... taču varbūt taisīsim malkas katlu?
Augsts gruntsūdens - varbūt loģiski daļu no ēkas veidot kā puspagrabu (līmeņu māja) un puspagraba grīdā aka dzeramajam vai tehniskajam ūdenim (ateja; dušas, veļa, trauki) - paša dzeršanai tikai Boržomi no Grūzijas.
Jauna ēka ir iespējas, kuras nebija pa spēkam mūsu senčiem. Pieiesim atbildīgi un cerams konservatīvi, bet tapēc jau nav jābaidās izmantot jaunos materiālus.

Autors gan starta uzstādījumos apspriešanai uzdeva divus pamatu veidus, bet varbūt uz to fona kāds var ko konkrētu pateikt par skrūvpāļu pamatu izmaksām karkasa būvei. Nekur neatrodu konkrētus ciparus, bet, spriežot pēc nekonkrētiem tekstiem, piegājiens rādās pat ļoti konkurētspējīgs, jo neprasās treileri, buldozeri, ekskavatori, kravinieki ar šķembām, smiltīm, blietes, vibrētāji, veidņi, armatūras, transportbetons, hidroizolācijas, pamatu siltināšanas, utt. Pie kājas ir gruntsūdens līmenis, reljefs, tuvu augoši koki un varbūt pat kādi pavasara pali.
Tikai aizdomas, ka, saistībā ar MAXIMU, metālkonstrukciju būvsertifikātam varētu būt neadekvāti uzcenojumi pie reālās pašizmaksas.

Skrūvpāļi pirms kādiem pāris gadiem nebija nemaz uz vietas šeit LV un to cenas bija neadekvātas, jo īpaši pret pašu ielietiem stabiņiem, kur izmaksas ir ļoti mazas.
Stabiņpamatu ēkām man nepatīk 2 lietas:
1) apakšējais klājs ir salīdzinoši nepasargāts pret puvi un grauzējiem, ja vien to pasākumu nepaceļ krietnāk virs zemes, tā lai neveidotos (t.i. iespējams iztīrīt) visādi kurmju rakumi un sanesumi,
2) ūdens ievads var būt problēma, ja nav ļoti labi pārdomāts - problēma var rasties stiprā salā, ja kādu brīdi ūdens nekustas vadā.
Bet kopumā versija it kā nav slikta, vienkārši mūsu vidē celtniecība ir konservatīva ar tendenci uz pamatīgiem pamatiem.