Jebkurš objekts, kurš tiek sildīts - ap sevi rada siltuma lauku vai sfēru. Tas pats attiecas arī uz ēkām. Pamatu projektēšanas būvnormatīvos ir iestrādāta formula, kura pie attiecīgām gruntīm, ļauj samazināt lentveida pamata iestrādes dziļumu siltuma lauka iespaidā. Siltinot grīdas apjomu - šo siltuma lauku var samazināt, bet to nevar likvidēt - jo māja ar savu apjomu novērš grunts apstarojuma efektu - mašīnas vai ēkas apsarmojušais jumts augustā pie skaidrām debesīm. Vai arī tas fakts, ka notīrīta šoseja izsalst dziļāk nekā sniega klāts lauks.
te gan, jāsaka, ka vairumam arhitektu diezin vai bija vajadzība padziļināti apgūt pamatņu aplēses būvnormatīvus - tapēc projektos piedāvātie risinājumi balstīti uz empīriku, nevis normatīviem. Empīrika parasti nodrošina 200% vai vairāk% rezervi - bet jebkura rezerve ir lieks materiāla un darbaspēka patēriņš. Cita nelaime ir projektētāju alkatība - piemēram Zolitūdes gadījumā - viegla nauda, neko nedarot.

to Pāvels
IMHO
pāris teikumos nepaskaidrosi ... jāpaņem "Tehniskie noteikumi" un tad nesteidzīgi jādiskutē :DDD

-siltini to plātni cik gribi pamatne pa plātnes perimetru sasals šā vai tā un pastāvēs viņas izcilāšanas draudi ....

Pret pamatnes izcilašanu cīnās ar ēkas siltināšanu pa perimetru 60cm platumā ar vismaz 50mm biezu XPS. Stūros siltinājuma perimetru palielinot līdz 120cm.
Vispār plātne uz kārtīgas smilts ir forša lieta, tik dzelžaini priekš sevis jāfiksē mājas plānojums vēl ēkas plānošanas stadijā, jo pēc tam trubas nepārvilksi.

PikkO Wrote:
-------------------------------------------------------
> to Pāvels
> IMHO
> pāris teikumos nepaskaidrosi ... jāpaņem
> "Tehniskie noteikumi" un tad nesteidzīgi
> jādiskutē :DDD
>
> -siltini to plātni cik gribi pamatne pa plātnes
> perimetru sasals šā vai tā un pastāvēs viņas
> izcilāšanas draudi ....

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Man ar šķiet, ka plātne netiek cilāta, jo tur īsti nav kam sasalt. Bieži (citā forumā) iesaka plātni pa perimetru siltināt ar 30-50 mm puķiku 60 cm perimetrā, bet ir aprakstīti varianti bez siltināšanas un cilvēki nesūdzas.
Jebkurā gadījumā mājas plānojumam pirms celšanas ir jābūt skaidri zināmam.

Varbūt jau ir diskutēts, bet laika ziņā uz betonētas pēdas, lenti var samūrēt ļoti ātri no fibo 5mpa blokiem, nebūs pa lēto, bet būs ātri un precīzi.

Nu, plātnei kopā ar siltajām grīdām karkasa mājā ir siltuminerces uzturētāja bonuss, ne tikai pamati vien. Paskatījos plātnes rasējumus - tur pa perimetru 50mm putuplasta, apakšā -150mm. Tāda liela vanna, kur betons uz smiltīm nesēž nevienā punktā. Apkurināmā mājā diezvai ir reāli sasaldēt zemi zem viņas, ja apkures sistēma darbojas.

ņemot vērā globālās politikas attīstības virzienu, labākais pamatu veids ir kārtīgs pagrabs.
[www.youtube.com]

Pavels.O Wrote:
-------------------------------------------------------
> Man ar šķiet, ka plātne netiek cilāta, jo tur
> īsti nav kam sasalt. Bieži (citā forumā)
> iesaka plātni pa perimetru siltināt ar 30-50 mm
> puķiku 60 cm perimetrā, bet ir aprakstīti
> varianti bez siltināšanas un cilvēki
> nesūdzas.
> Jebkurā gadījumā mājas plānojumam pirms
> celšanas ir jābūt skaidri zināmam.

Kas ir Tevis pieminētais forums, ja nav noslēpums (tīri intereses pēc, kur vēl LV, ja tas ir LV, cilvēki runā par būniecību)?

Tas nav LV. Minētais forums ir lielākais un informatīvākais iekš RU krievu valodā forumhouse.ru
Tur ir daudz lietotāji arī no LV un tuvākiem kaimiņiem.

Pavels.O "Jebkurā gadījumā mājas plānojumam pirms celšanas ir jābūt skaidri zināmam."....
te jau slēpjas tā sāls.... jāsaka, ka praksē ar individuālās mējas būvētājiem - ja tā nav ēka pārdošanai, mājas sākotnējais plānojums uz papīra nepieredzējušam cilvēkam neko neizsaka. Un bieži notiek plānojuma izmaiņas jau celtniecības gaitā. Un šis skaidri zināmais plānojums var nojukt kaut vai tā iemesla dēļ, ka es varu pa lēto dabūt citus materiālus.
Tagad par apjomiem. Tātad plātne 10x10m ar betona klasi C20(C25) biezumā vismaz 15cm un stiegrojuma dubulto karkasu tērē ~ 20m3 kvalitatīva betona . Plātne vienlaicīgi nevar kalpot par tīro grīdu. Neticu, ka tās ieliešanas līmeniskums būtu tāds, ka to var flīzēt bez virsmas līmeņošanas. Katrā gadījumā sanitāro telpu dušas vieta veidojama atsevišķi - jo grīdu kritumu iestrāde kopā ar pamatu diezin vai iespējama. Taču minēji divstāvu ēku. Vasarā viens interesents žēlojās par auksto flīzēto grīdu guļamistabās - risinājums ? vasarā uzturēt apkuri ēkā?
Lentveida pamats ~50m perimetrs betons uz škembu pamatnes ~1m augstumā un ~25cm biezumā no C15(C20) betona ~ 13m3 betona. Jā te vav grīdas pamata - taču ir lielāka izvēle 1.stāvam - var būt kā betons, tā koks. Un koks mūsu klimatiskajos apstākļos sevi ir attaisnojis - jo saskarē ar basu kāju, cik zinu neviens nežēlojas.
Tapēc uzsveru - orjentēšanās uz vienu pamatu variantu, to nesalīdzinot ar citiem un vadoties tikai no pamatu cenas var būt dārgāka beigu kopsavilkumā.

vispār jau ieliet plātni lai to pēc tam varētu izmantot gatavai tīrajai apdarei nav problēmu - nivelieris pie betonēšanas un helikopteris kas to visu virsmu nogludina.

bet ja kāds grib pasmelties info par plātņu pamatiem - SNIPi, shēmas, mezgli utt. tad iesaku palasīt šo:: [www.forumhouse.ru]

P.S. Vispār tur ir daudz paralēlo tēmu par praktiski jebkuru pamatu veidu vai citu ēkas elementu. tāpat arī ir gan superdārgās mājas gan dāčas ko ceļ pašbūvnieki. un galvenais daudz lielāka un plašāka pieredzes bāze, kas LV forumā nekad diemžēl nebūs dēļ pārāk mazās auditorijas un LV valodā runājošo mentalitātes (izdarīt klusām un ka tik kāds cits ko neuzzin)....

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 26/11/2015 22:10, labojis rbm.

Pilnīgi piekrītu rbm teiktajam.
Plātnes dārgākais elements ir putuplasts, grūtākais (lielākā problēma) ir atbildīga un pedantiska pieeja, ja ar pirmo kopumā var pat ieekonomēt uz gala rezultāta, tad ar otro ir pavisam bēdīgi, kaut ko jaunu mūsu būvnieki darīt negrib (es par brigādēm no ss, būvēju jau 20 gadus, protu visu u.t.t.) un apgūt arī ne.
Pieņemsim plātni aizņems likt ~1 mēnesi, atbildīgi bez steigas, jāmontē vasarā, pašā būvēšanas laikā, pa šo laiku, brigāde "bez sliktiem ieradumiem un 20 gadu pieredzi Vācijā", pa ātro zemē ieraks 2 vai 3 objektus, jo lentinieki pacieš ļoti daudz kļūdu un paviršību (zinu, jo pats esmu vienus lējis).
Es nerunāju par būvniekiem kopumā, ir lietpratēji un godprātīgie darba darītāji, bet tur summa un laiks būs līdzvērtīgs izcenojumam un ieguldītam darbam betonējot plātni.

Profesionāliem licējiem 110m2 plāknses ielikšana neprasīs vairāk par 10 dienām, ja nav īpaši riebīga grunts. Tiesa, tas ir par brigādi ar savu ekskavatoru/vibroblieti un normāli noorganizētu materālu piegādi, nevis 3 deguniem ar lāpstām. Diemžēl, tas nebūs lēti. + jābūt arī santehniķiem, kas pareizi izliks trubas, pārbaudīs siltās grīdas kontūrus + nivelēšana.

GG, kur tos profesionālos licējus atrast? Te jau kādu laiku ir cepiens par to, ka neesot mums pagaidām to profesionālo plātņu licēju. Nesauks tak no Zviedrijas neviens…

Ne par plātnēm, bet par vēl vienu iespējamu ekonomisku pamatu veidu. [www.youtube.com] Vieglajām ēkām, šķūņiem, garažām, IMO, labs risinājums kā max ātri tikt zem jumta, grīdu atstajot uz vēlāku laiku. Es gan domāju, ka mūsu klimatā vēl var izmantot metāla trubas (atmaksājas izmantot second hand), lai nav jāsatraucas par to, ka koks betonā nopūs. Vai arī, kam pieejama tehnika var likt dz.betona elektrības stabus (ir redzēts praksē), bet ar tiem ir daudz grūtāk strādāt. Trūkums varētu būt grīdas betonēšana, ja jānorok dziļš melnzemes slānis- tas būtu jāizdara ar smago tehniku pirms stabu ievietošanas, bet ja taisa auksto pagrīdi (dzīvojamai mājai), tad to uzkarina uz nesošajiem satbiem tāpat kā bēniņu pārsegumu. Šāda konstrukcija ar trubām ir pieminēta arī Novika grāmatā par Ģimenes māju. Galvenā "ņemšanās" ir pie stabu iebetonēšanas ievērojot izmērus un līmeni, tālāk strādāt jau ir viegli un ātri.

Ziņas par pamatu licējiem nāk no Līvas grupas, biju pie viņiem runāt par majas būvēšanu. Viņi mājas liek arī uz plātnēm, tā arī uzzināju reālo darbu grafiku. Diemžēl, vērtētāju viedoklis par objekta nākotnes vērtību tik ļoti atšķīrās no tāmes, ka starpību nesanāca segt, jāmeklē pašam lētāki varianti. Bet plātnes ideja iepatikās.

Es vienā topikā jau minēju Līvas grupas pamatu risinājumu un praksi.
Tikai cik pētīju viņi betonē plātni, tad montē ēku un tikai pēc tam, ja klient vēlas un meklē meistarus, tad tiek ielieta vēl viena kārta siltai grīdai. Šāds piegājiens vairs nenes ekonomisko labumu un manā skatījumā ir nelietderīgs, paralēle, lentveida pamatiem ielej melno grīdu un uz tās liek puķiku un vēl vienu betona kārtu.
Mx minētā video, IHMO kokam jābūt ļoti labi impregnētam (labāk ar smago metālu piemaisījumu) vai apstrādātam, lai šādu konstrukciju montētu, tieši vietā, kur koks iznāk virszemē.
Koka stabu, kā pamata elementus šinī topikā jau minēja ing. Ivars un tur tā betona pēda īsti nav nepieciešama, jo pamats strādā gan uz berzi, gan spiedi. Iespējams betona pēda ļauj samazināt stabu laukumus, bet vai tas ir labi?!

Līvas grupas izstradājumam "LivEko māja" plāksne un siltā grīda tiek piedāvāt tikai komplektā, par kautkādu dalītu izgatavošanu nav ne runas. Citiem izstrādājumiem, ir varianti. Karkasa mājai likt plākšņveida pamatus bez siltās grīdas ir muļķīgi, tas gan.

Pie viena jautājums par grīdām. Raugoties "vēsturē" populārs bija grīdas risinājums- smilts, tajā koka lāgas un pa virsu dēļu grīda. Tagad bez betona kārtas vai divām nekas nenotiek. Bet kas būtu, ja šo klasiku atdzīvinātu šādi- blietētas šķembas un smilts, hidroizolācija un putuplasts uz kura tad liktu laminātu? Sanāktu īsta peldošā grīda. Kādi trūkumi (ja nerunā par siltās grīdas iespēju)? Bez betona aizpeldēs nezināmā virzienā vai sals izcilās?

Nu, man dārza mājelei ir smiltis+ plēve+akmeņoglu izdedži, virs tiem koka lāgas un dēļi. 30 gados nekas slikts nav noticis, tiesa grīdas apakša nosacīti vēdinās un lāgas apstrādātas ar pretpuves līdzekli no vara vitriola un ziepēm. Betona nekāda tur nav.