Mr. rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ko šeit vēl var piebilst- jūs tiekat krāpti ar
> tādām karkasa māju cenām, un pie tam vēl pamatīgi
> un nežēlīgi.

Krāpts jau neviens netiek. Nekopetences rezultātā rodas mānīgs priekštats par gala ciparu. Jebkurā gadījumā tā ir alternatīva tiem, kuriem vajag "ātri" un kaut kādā garantētā kvalitātē. Mazāks čakars.

Nu jā.

Iet pie friziera - krāpšana. Var tak pats nopirkt dzenamo pa 20 eur un dzīt sev un ģimenei gadiem matus. Jāmaina zobsiksna servisā - krāpsana, paskaties youtube viģikus, no čomiem izmango štrumus un ieekonomē simtus vai pat vairāk. Protams, vēl ir viltīgāks variants - zobeni nemaini, notirgo fiksi kādam kamēr nav saplīsusi, ceri, ka neuzrausies pērkot uz tādu pašu gudrīti, bet, ak vai, notirgot mašīnu un uzlikt pircējam tās rozā brilles arī ir jāmāk.

Laikam šitās tēmas par koka karkasiem nekad nebeigsies, kaut viss jau 100x ir izrunāts turpu-šurpu. Cilvēks itkā saprot zemapziņā, ka neorganiskie materiāli - mūtis, betons, ir ilgmūžīgāki, mazāk klapatu, vieglāk izkontrolēt, bet tak kokam atkal tas ātrums uzbliezt ir cits, prasības pret pamatiem citas, netaisa nesmukas plaisas, mūžigais mīts par "koks tak elpo", ekoloģija. Grib koku tākā, bet nav pārliecināts, nāk kaut ko prasa.

Dzīvē nav pareizi, nepareizi, ir konkrētajā situācijā risinājums, kas ir mazāk nepareizs kā pārējie. Sarēķini, izvērtē, protams, var pa lēto dolgostroju, bet gribi ātri, smuki - tas viss maksā.

Pareizi jau te saka, uzmanīgi jāskatās, kas iekļauts cenā. Pamati, komunikācijas elektriba/kanalizacija/udens/ventilacija/apkure, vai ir iekseja apdare, spaktelesana, tapetes. Ieprieks minetas papiru lietas, labiekartosana (brugis, zogs ar vārtiem utt) oiii, te salecas daudz!
Par 100k, tur visticamak sanaks salikta māja uz pamatiem ar logiem un durvim un dubļu jūra apkārt (poētiski runājot). Vel tads sikums kā zemes cena.

Ja izdodas apvert patiesās kopējās izmaksas, tad daudziem sāk parādīties gribēšana iedziļināties būvniecības procesā un stiprākie :) pat ir gatavi pielikt roku.
Jo, būsim godīgi, Latvijā tas vidējais ienākumu līmenis tomēr ir pašvaks attiecībā pret būvniecības izmaksām.

90k ir par LivEko māju, bez PVN - tā man ir par lielu. Kompaktā (Moderne Fächer - nez, kas tā par tehnoloģiju? + SIP paneļi) maksātu 60k ar visu PVN, tad paliek 40k uz papildlietām (apkure, komunikācijas, birokrātija, transports).
Gan jau ka gatavo māju pārdevēji arī seko tendencēm un ceļ cenas :D Pierīgā šo to vēl var atrast, taču arī jau iet pāri 100k uz mazāku par 100m2. Kaut kur pie citām pilsētām Latvijā uz Latgales pusi - praktiski nav nekādu gatavu variantu.

Vēl atradu tādu interesantu tehnoloģiju ICF. Pamatu un ārsienu paliekošo veidņu izmaksas 106 m2 mājai, ar piegādi Rīgā un Pierīgā 6900 EUR + PVN, bet līdz "atslēgai" tur vēl tālu. Teorētiski vajadzētu būt stabilākām par koka paneļu, jo ICF pielej ar betonu, bet gan jau ka ir iespējams nohaltūrēt un kaut ko salaist dēlī.

Birokrātija apēdīs laiku(!!!) un nervus, naudu maz. Ar laiku ir jārunā katerogijās - saskaņots projekts ir 6-18 mēn. Elektrība no 0 līdz vada galam uz zemes robežas - 8-12 mēn., ja vispār tur to var ievilkt bez kaut kādām kosmiskām tāmēm ķipa 15k. Ja cilvēks ir sliņķis un nekrīt histēriski visiem birokrātiem, projektetājiem uz nerviem, tad nosauktie laiki x1,5.

Komunikācijas kādas? Kādas prasības no būvvaldes? Lai izpildītu visas prasības var sanākt krietns cipars visam pa virsu. Tagad, manliekas, ņemot zemi ir baigi jaskatās uz to, kas ar komunikācijām, kādas prasības, cik no tā visa vajadzēs uzbūvēt, tagad pat pilnīga dunduka darba stunda maksā kosmosu, bet būvvaldes paliek arvien kontrolētgribošākas un ekoloģiskākas.

Kas ar grunti? Nav purvs? Nav ieplaka? Nebūs tā, ka visi ūdeņi savācās un jābūvē kaut kāda speciāla drenēšana?

Nebūs tā, ka būvvalde liks tikt galā ar piebraukšanu? Nebūs jābūvē normāls ceļš pēc visiem standartiem?

Es par to, ka neba sienu konstruktīvais risinājums un tā ekonomiskie apsvērumi ir kaut kāds centrālais objekts. Zemes pleķis ar tizlām prasībām var slēpt sevī šausmas.

Es nerunāju par būvlaidēm utjp, ka to karkasu tipveida fiziski nevar ierūmēt.

martiniks rakstīja:
-------------------------------------------------------
> 90k ir par LivEko māju, bez PVN - tā man ir par
> lielu. Kompaktā (Moderne Fächer - nez, kas tā par
> tehnoloģiju? + SIP paneļi) maksātu 60k ar visu
> PVN, tad paliek 40k uz papildlietām (apkure,
> komunikācijas, birokrātija, transports).
> Gan jau ka gatavo māju pārdevēji arī seko
> tendencēm un ceļ cenas :D Pierīgā šo to vēl var
> atrast, taču arī jau iet pāri 100k uz mazāku par
> 100m2. Kaut kur pie citām pilsētām Latvijā uz
> Latgales pusi - praktiski nav nekādu gatavu
> variantu.
>
> Vēl atradu tādu interesantu tehnoloģiju ICF.
> Pamatu un ārsienu paliekošo veidņu izmaksas 106 m2
> mājai, ar piegādi Rīgā un Pierīgā 6900 EUR + PVN,
> bet līdz "atslēgai" tur vēl tālu. Teorētiski
> vajadzētu būt stabilākām par koka paneļu, jo ICF
> pielej ar betonu, bet gan jau ka ir iespējams
> nohaltūrēt un kaut ko salaist dēlī.

Tāda "nianse"kā pamati ar zemes darbiem arī ir cenā?

To "ātri" es nepavelti ieliku pēdiņās.. Nav man aktuālā informācija par situācija uz šodienu, bet pirms materiālu cenu skočoka un šodienas energoresursu realitātēm, uz šāda veida mājām pusgads/gads rindā bija jāstāv, kamēr tur kāds kaut ko zavodā sāks darīt ar tavu māju.., plus vēl ražošanas laiks, piegāde montāža.. Tā jau no tālienes izskatās,ka fūre piebrauc- div dien un māja ir uzstutēta, bet tas ceļš līdz tam arī ir laiks un nemazs laiks..

"Nav man aktuālā informācija par situācija uz šodienu, bet pirms materiālu cenu skočoka un šodienas energoresursu realitātēm, uz šāda veida mājām pusgads/gads rindā bija jāstāv, kamēr tur kāds kaut ko zavodā sāks darīt ar tavu māju."

Arī tagad ir pusgads.

Principā tā: nopirkt zemi uz ātro, vai veiksme, piemēram, 3 mēn., reāli 1/2 gads.
Topogrāfojas, tīklu projekti, saskaņojumi - 1 gads. Protams, var būt arī 1/2 gads, bet tas drīzāk dziļi laukos vai veiksme.

Tālāk bliezti tiek pamati momentā, sezona sakrīt, ir brigāde, pa pusgadu ieliek, ievelk tīklus, tālāk kasti uzliek pēc pusgada(6 mēn top rūpnīcā), brigāde šturmē iekšpusi, ārpusi, vēl 3-6 mēneši.

Tātad sanāk no sākuma "meklēju zemi" līdz ievākšanās brīdim, ja nauda nav jautājums un bremzes nav - 2 līdz 2,5 gadi kopā.

Te arī pamatojums, kapēc īrē vai pērk esošu.

"pamati ar zemes darbiem" - Līvas grupai ir dažām mājām pamata tāmē iekļauti, kopā izmaksā 12k. Kompaktajai gan viņi to nav atdalījuši atsevišķi. Somumājām - nez, nav pieminēts.

Mjā, sāk izskatīties, ka būs vēl kādi 10 gadi jāpiekrāj līdz 200k, un tad (kad iešu pensijā :D) varētu nopirkt paneļu mājiņu kādā no gatavajiem Somumājas utml. ciematiem, ar nosacījumu, ka drīkst savā teritorijā ierīkot dārziņu un siltumnīcu. "Zelta vidusceļš" - nopirkt zemi tādā ciematā, kur jau ir visas komunikācijas (skatos, ka dažas firmas piedāvā variantus), un tad uzbūvēt Līvas / Somu māju.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 04/01/2022 14:39, labojis martiniks.

Pēc 10 gadiem 200k jau vairs nebūs tā vērtība kā šodien.

Vispār klasiski jau ir zeme ar vidēju ģeoloģiju, lentveida pamati un gāzbetons. Šie pamati un gāzbetons ir tik nekomplicēti, ka var vainu būvēt pats, vai izdzenāt alkašus pietiekami, lai nesanāktu brāķis.

Protams, tas prasa laiku un kādi nedēļu kaut vai krievu internetā noskatīties video ar 20+ stundu kopgarumu "strojim dom iz gazobetona ot 0". Ar to informāciju pietiks, lai saštukotu lenti ar gāzbetonu un saprastu kas ir kas. Letnveida pamati ir novecojuši, bet praktiski nemirstīgi dēļ to salīdzinošā muļķudrošuma.

Ja ir laba ģeoloģija - tīras, sausas smiltis zem velēnas, tad var pat bez pēdas iegāzt gruntī tos pamatus ar minimāliem veidņiem, transportbetonu un parastu lāzernivelieri.

Iekomentēšu no savas puses. Darbojos vienā no paneļu mājas ražotnēm (neteikšu kurā protams).

- par pamatiem privātmājai. Nu nav lielas starpības vai būvē no blokiem vai koka karasa - tā slodzes atšķirība uz pamatiem protams ir, bet tā diži neiespaido pamatu izbūves izmaksas, jo noteicišais ir sasalšanas dziļums un grunts kā tāda (ja būvēsi purvā, tad grunts būs jāpastiprina šā vai tā. Vai ja būvēsi mālainā pļurzā, tad par sasalšanu būs jāpadomā šā vai tā). Cita lieta, ja sienas ir no pusmetra bieza betona vai akmens mūra.

- Izmaksas. Rūpnīcas komplekts sastāda aptuveni 20-40% no kopējām izmaksām (neskaitot zemi). Tas atkarīgs no tā, kas rūpnīcas komplektā ir iekļauts. Nu piemēram Somu mājas ražojumam, ja nemaldos, paneļi ir tikai sienas, bet pārsegumi jābūvē pašam no iepriekš piegrieztiem materiāliem.

- Elpojošs vai neelpojošs. Ja gribi elpojošu karkasa māju, tad jālieto elpojošie materiāli, kas ir dārgāki par minerālvati + plēve. Elpojošu materiālu izmaksas sastāda aptuveni +30% attiecībā pret neelpojošo standarta karkasa risinājumu. Par to tad ir jābūt gatavam piemaksāt - bet tā, kā tirgū ir jākonkurē, tad ražotāji standartā piedāvā lētāko risinājumu. Bet gluži apgalvot, ka standarta koka karkasa māja neelpo arī nav pareizi. Ir pietiekoši daudz koka konstrukcijas, kas atrodas iekšpusē pirms plēves (iekšsienas, starpstāvs), kuras nodrošina tā saucamās "siltumnīcas" iekšpusē mikroklimatu. Tas, ka mājai jābūt ventilācijai ar svaiga gaisa pieplūdi, tas nav atcelts nevienai no māju konstrukciju veidiem. Pēc maciņa var izvēlēties vai nu dabīgā ventilācija caur kanāliem, vai rekuperators. Arī tā saucamajām elpojošajām mājām nepieciešama ventilācija - a ko domājāt - svaigais gaiss ienāks telpā caur sienām?

- Lielākā daļa te klaigā, ka koka karkasiņu uzbliest ir dikti vienkārši un pa lēto un ko kas tur var maksāt. No vienas puses piekrītu, lai jau tā būtu - tas atkarīgs kā būvē. Lai uzbūvētu pareizu koka karkasa konstrukciju, ir jāpapūlas, it īpaši veidojot pareizus mezglus. Sačakarēt koka karkasa māju ir pavisam vienkārši. Visbiežākās lažas, kuras esmu novērojis: Nepareiza ventilācija konstrukciju ārpusēs - pie cokola, ap logiem, vējakastē, korē - ventilācijas aiztaisītas ciet. Tvaika plēve - ķepķeļep salīmēta vai vietām vispār neielikta vietās, kur grūti tikt klāt. Skārda lāseņi uz horizontālajām virsmām - bieži risinājums aizstāts ar koka detaļām, kas nopūst pāris gadu laikā, vai tomēr ir skārda lāseņi, bet ar nepietiekamu pārkari - salikti tā, ka iekdienas rasas mitrums pilinās uz fasādes. Koka apdare pie terasēm/ieejām - līdz zemei, bez kautkādām atkāpēm - tur tās apakšas ar laiku nopūst un mitrums ielien konstrukcijās. Ārpusē karkasam uzsists OSB - un atsevišķos gadījumos pilnai laimei uzlīmēts puķis... Pareizi uzprojektēta un uzbūvēta koka karkasa māja kalpo vairāk kā 100 gadus.

- ar vienvārsakot, manas dziļākās domas, ka tā ir tikai un vienīgi gaumes lieta, kādu konstrukciju izvēlēties. Visas konstrukcijas var sabūvēt gana funcionālas. Ja agrāk bija aktuāli iekurt malkas krāsniņu vienreiz dienā - tad lieki noderēja siltuma inerce, kas ir par labu mūra mājām, tad tagad pie mūsdienu komforta prasībām, nav būtisku atšķirību - reti, kuram komforta cienītājam mājas apkure ir nodrošināta ar malku - krāsniņas katrā istabā.

no savas puses piebildīšu, ka mājas iedzīvotājs uz savas ādas nejūt vai māja 'elpo' vai 'neelpo' :D
tā elpošans padarīšana jau ir no sērijas 'nelikšu siltās grīdas, jo man nepatīk levitējošie putekļi'

Elpojošas koka karkasnieces ir tās pagaidu 2-stāvu barakas Čiekurkalnā. Tā kā elpo gan. Un jūtami elpo.

"Nu nav lielas starpības vai būvē no blokiem vai koka karasa - tā slodzes atšķirība uz pamatiem protams ir," ...

Nu labi, parēķināsim šito. Plikas sienas un jumts ar slodzēm.

2500*1250*174 SIP panelis ir ~50kg, piemēram, kaste ir 12x7x3m. kopjā sienas platība ir 114m2, tātad vajag kopā SIP paneļus uz 1,8 T visām 4 sienām.

Bauroc kaukulators ar ecoterm+ 275 saka, ka šo sienu svars ar līmi un blokiem sausā stāvoklī - 21 tonna.

Nu jā, baigā šķirba, cel no ķipa SIPa, vai no gāzbetona nav, tikai 10 reizes svarā. :)

Ok, bet tak jumts. Ar sniega slodzēm sanāk ap 20t.Gazikam 40t kaste, SIPam 22t

Man sanāk, ka karkasniecei ir 2x mazāka slodze uz pamatiem + stingums nav vajadzīgs kā gāzbetonam. Gāzbetons saplaisās pie pamatu nostaigāšanas, kokam tākā nekas no tā.

Tāpec pamati nav tādi paši. Kokam daudz vienkāršāki un lētāki. Pirms veram muti vaļā, ieslēdzam kaukulatoru.

Ja peņem 500nieku eco+ vai kautkādu lēto gāzbetonu, kas ir smags, nevis Ekoterm+, tad tur cipari vēl foršāki - visa kaste jau pie 50t. Karkasa brusas tur nesver tik daudz, lai tas kaut ko būtiski mainītu. 40/20 vai 50/20 ir šķirba un 174 SIPs ir diezgan silts pret gaziku.

Eh ko jus tur kapeiku žāvē. Pamatam viens pīpis ko tur liek virsū, ja būs pa daudz, nu pasēdīsies biki, vai tad pasaules gals uzreiz klāt, ja izmetīs plaisu, pavasarī aizsmērēs tā ka gailis pakal nedziedās un uzliks puķiku pa virsu. līdz ķīnai jau nenogrims kā smejies. Gudri spriedelet nav malku cirst kada jega kaut kadus svarus rekinat ja tu nemaz nezini cik manai majai griestu augstums. Latvija jau nav tadas vietas kur maju nevar buvet, grunts bus laba tik biski japiestampa ar ekskavatora kausu kad rok un daudzstavin var likt, ipasi ja dolomits apaksā ka man vienam comam - sis kausu dzilak par pusmetru nedabuja, vot tev pamati!!!

20 vai 50 tonnas uz pamatiem tās ir pupu mizas.

Gudrīši - uzbūvēsi atvieglotāku pamatu konstrukciju - karkasiņš jau vieglāk uzņem pamatu cilāšanos :D

Šis jautājums iegūst citu nozīmi, kad tam darbam dod 5 gadu garantiju un taisies vismaz nākamos 20 gadus darboties šajā biznesā. Nemaz nerunājot par to, ka jāatrod būvinženieris, kurš uzliks tam visam parakstu.

" 20 vai 50 tonnas uz pamatiem tās ir pupu mizas. " tā ir attiecība koks pret gaziku. Piemeram, ka māja būs 2x lielāka, tad attiecība būs 40 pret 100. Teikt, ka 60 tonnas nespēlē lomu .... par to biš tālāk.

Vispār šitā ir ļoti laba diskusija, jo uzskatāmi parāda to, kas tādam "anonīms karkasnieks" aiz ādas. Viņš jau pareizi raksta par grarantijām utt, bet neizstāsta visu līdz galam.

Tas, kas notiek ir šādi:

1) dabūts ir lēts inženieris, kas štempelē pa ļoti mazām naudām copy-paste risinājumus;
2) tik tiešām viss ir pareizi - " 20 vai 50 tonnas uz pamatiem tās ir pupu mizas. ", jo copy paste pamati tai viņa karkasenei ir monstāla plātne, kas ir paņemta no kaut kādas 2stāvu gāzbetona mājas, un tiešām, krauj kaut virsū gaziku, viss būs čikiniekā;
3) tā kā šādi mega pamati ir ar tādu pārrēķinu un drošības rezervēm 10x priekš karkasnieces, viņiem ir pilnīgi pie kājas ģeoloģija vai tas, ka stroiķi nozags 1/2 armatūras, vai ielies 2 klases zemāku betonu, bet starpību iebāzīs kabatā;
4) viņš guļ saldi, jo pat, ja notiks kaut kas nereāls, tas karkass nekur nenogrims un formu nepazaudēs;

Bet visa rezutātā pasūtītājs tupa parmaksā 15k par pamatiem. Te pa laikam parādās forumā projekti, kur inzenieris ir copy-pastojis kaut kādus dārgus pamatus, kas ir priekš pavisam lielam slodzēm. Da tapec, ka arhitekts viņam grašus atmetis.

Problēma ir tajā, ka diezvai "anonīms karkasnieks" klientam saka - klausies, davaj uztaisam 15k dargakus pamatus, bet zato varēsi ieekonomēt 300 eur uz ģeoloģiju un man nebūs jāmaksā inženierim 200 eur klāt, lai viņš sarēķina kā vajag, nevis iedod copy-paste pa 50 eur universālo risinājumu, kas der visam, bet ne pasūtītāja makam.

Un es domāju, ka arī tāmējot pārējo tur tiek viss nostumts uz klientu un beigās tāda māja sanāks dārgāka par desmitiem štukas eiro. Inženieri, arī visslinkākie, ja ir normāla ģeologija, par salīdzinoši mazu piemaksu var uztaisīt tieši tādus pamatus, kas prasās pēc slodzēm un konkretās grunts. Bet kapēc to darīt, ja pasūtītājs ir tā iegrimis savās problemās, ka neies tur ar pirkstu balstīt.

Bet ir pozitīva puse, klients varēs, kad būda nodegs, uz tiem pašiem pamatiem pēc tam uzbliezt mūra māju. Es domāju ar katru gadu cilvēki paliek gudrāki un arvien vairāk sāk sekot līdzi tam, ko tiem dod. Kamer nesekos, tikmēr "20 vai 50 tonnas uz pamatiem tās ir pupu mizas. " ies cauri.

Piekrītu deformācijas šuvei, tā tās lietas arī notiek, tāpēc tās cenas karkasniecei ir tik pārspīlētas. Esmu daudz tādas taisījis un zinu cik tas maksā, bet par to skaļi nerunāšu, jo pievērsīšos to būvēšanai, tāpēc ka reti kurā biznesā var uzlikt 300-400% uzcenojumu pašizmaksai.

Protama lieta, ka, ja pērc pakalpojumu no kāda cita, Tu apmaksā ne tikai pašizmaksu, bet visu to, ko kāds piekabina klāt. Tas ir bizness. Sākot no dāvanām šīs firmas šefa mīļākajām, līdz "apdrošināšanas" maksai tāmēs, lai šie piesegtu savu pakaļgalu. Tas jau viss ir nezibēgami.

Bet pasūtītājam nav jāvairās maksāt par kvalitatīvu darbu. Man liekas, ka pratīgāk ir nevis pārmaksāt 15k par pamatiem, bet piemaksāt 5k "anonīms karkasnieks", lai viņš uztaisa maksimali ekonomiski pamatotus risinājumus šim konkrētajam klientam un ģeologiskajai situacijai, tad beigās ir gan pašam nauda, gan klientam letāk, nevis aprakt nevajadzīgas betona tonnas pierīgas pļavās ar copy paste un pamatiem "uz aci, jo kas tad tur, demitiem tonnas šur vai tur", jo tā ir vieglāk.