Inženierim tāpat būs jāievēro konstruktīvās prasības pamatam. Nu izrēķināsi, ka uz tām 20 tonnām virsmasspiedē starp bloku un pamata sienu tev pietiek 8cm plata zona, nu tak netaisīsi tik platu pamata sienu. Platumu konstruktīvi pateiks priekšā sienas biezums. Man ir 25cm bloka siena- pamata siena 20cm. NU ja man būtu 40cm bloku siena, tad mazāk par 30cm es netaisītu.. Palielam tas ir lieks betons, bet,lai būtu stabils balsts, tas ir vajadzīgs tīri konstruktīvi.
Tāpat pamata sienas augstumu regulē sasalšanas dziļums un atsevišķos gadījumos reljefs. Palielam, ko inžemieris tam pamatam rēķina (prastai divstāvu mājai, vidēji normālā gruntī). Pamata pēdas platumu un stiegrojumu, kas pēc aprēķina gan jau pat nebūs D12 stiegra, bet tādu atkal prasa konstruktīvās prasības..
Sadārdzinājums uz pamatiem ir, kad pārstiegro tās pamatu sienas nejēgā bez saprašanas. Palielam, viņas vispār nav vajadzīgs stiegrojums, ja tur tas pamats izlien 35-40cm virs zemes. Nu konstruktīvi uz plaisām sietu var iemest, bet tas nav vajadzīgs.. Mūru trīstāvu cara laika mājām ir laukakmeņu pamati, kuri savstarpēji ir ieskaloti ar ūdenī smiltē.. tur sienas platums ir 50 cm+ cepļu māla ķieģeļi .. Tāpēc ieraugot projektu, kur vienstāvu būdelei, lentas sienā dzelzis ir vairāk par betonu gribas kliegt...
Bet galveno sadārdzinājumu veido celtnieks. Man monolīts dzb pamats izmaksāja 7K. Pats kontrolēju gan tāmi, gan piegādes un procesus un protams arī savu roku pieliku. Tai paša laikā sievas draudzenei tāds pats pamats 29k.. vīrs jūrnieks, kaut kur peld, un celtnieks tik slauc mammeli..

Lai nebūtu ķērkšana, par to, ku tik lēti pamati 200m2 mājai, varu nedaudz izklāstīt procesus, varbūt kādam censonim noder.
1. Sarunāju darbā sertificētu ģeodēzistu, kurš pa 50eināriem vakarā pēc šeftes nnosprauda mājai dabā asis.
2. Kaimiņos sarunāju čali, kuram ir JCB, kurš sestdienā pa 250 eināriem izraka būvbedri- manā gadījumā tikai metru dziļu, jo pārējo es vēlāk piebēru, palielam ar to pašu, apkārt, ko izraka.
3. Sadabūju trīs censoņus, kuriem saprašana palielam bija reģipša skrūvēšanas līmenī. Piedāvāju pa nedēļas darbu 2.5-3k un neiedziļinājos kā viņi savstarpēji to naudu dala.
4. Pats sagādāj armatūru un pa labu cenu sarunāju betonu uz konkrētu dienu. Parādīju kā pēc rasējumiem jāloca un nodemontrēju kā jāmontē karkasiņi. Čaļi izlocīja un samontēja, pats pārbaudīju.
5. Kontrolēju pēdas veidņu izveidi, vai atbilst asīm, augstumam, vai ir leņķos.
6. Sarunāju veidņus ar labu atlaidi un ar saviem trim palīgiem viņus samontēju.
7. Pirms liešanas vēlreiz visu pārbaudīju.
8. Ielējām.
9 Pēc nedēļas brīvdienās pats nosiltināju un uzlīmēju horizontāl hidroizolāciju.
10 Sarunāju pieberamo par labu cenu(eiro tonnā+30eiro auto ar kravnesību 22 tonnas).
11. Paņēmu ramirentā blieti un lēnā garā bēru ciet pa kārtai blietējot. Otreiz visticamāk paņemtu nomā bobcatu, lai vieglāks darbs un ātrāk.
Kopā apmēram 7K.

Nu man čomam pavasarī vienstāva 120m2 karkasenei uztaisīja pamatus plātnes pa 25k.

Ģeoloģiju netaisīja. Projektā standarta mega plātne. Zemi šis nopircis bezmaz uz karjera - rupja, skaista smilts bez organikas, gruntsūdeņi max kaut kur 10m zemāk. Būvē kaut bez pamatiem, nekas nekustēsies, bet pēc tāmes un projekta tur noraka vairāk pa metru, gāza iekšā šķembas, veda smiltis klāt(?), siltumizolācija, tad kārtīga plātne ar ribām un daudz armatūras, viss kā vajag. Brigāde plosijās ne vienu vien nedēļu.

Bet jautājums, vai vispār vajadzēja, grīdas plātni varēja liet nokasot 20cm šķidras melnzemes un to arī aizliet. Salikt LBN prasītos stiegrojumus rituāli un tas viss izmaksātu tikai betonu. silinajumu un siltās grīdas un pārējos loriņus. Principā kā ieliet grīdu uz grunts. Tā karkasene to noblietēto smilti nekādīgi nesaspiestu pat tad, ja uzkrāmētu pa taisno sienas uz smiltīm.

Manai 1,5 stāvu koka karkasa(apmesta ar kaļķu javu) mājai Mārupē, kuras celtniecība pabeigta ~1930.gadā, pamatu dziļums ir tikai ~30 centimetri, t.i- viena lāpsta. Tā arī māja 90+ gadu laikā nav ne sabrukusi, ne apgāzusies. Ja ņemtu binokli un lupu, varbūt kādu plaisu apmetumā atrastu. Ņemot vērā kultūrslāni, pieņemu, ka sākotnējais pamatu dziļums bijis vēl mazāks, kādi 20 centimetri.
Grunts kā grunts- tūlīt aiz augsnes sākas baltā smilts ~2m, bet pēc tam kūdrains/dūņains slānis nez cik lielā dziļumā. Gruntsūdeņi augsti. Jaunbūvēm blakus pļavās pamatus taisa kā nu kurai- dažs nedaudz atrok un būvē no fibo vai lej lentu, cits nostumj melnzemi un lej plātni, bet vēl cits īrē ūdens atsūknēšanas iekārtas, ved ārā izrakto grunti nez cik m dziļumā(tajā skaitā - tos 2m balti dzelteno smilšu virs kūdras) un ved citas tādas pašas smiltis no karjera vietā...
Gan jau visiem kāds konstruktors centīgi un neatlaidīgi veicis aprēķinus, tik katram nez kādēļ sanāk cits rezultāts. 2 stāvu gāzbetona mājai pietiek ar fibo seklajiem pamatiem, bet koka karkasa vienstāvam pamatu izbūve sākas ar mamutu ķeršanai piemērotas bedres izrakšanu.

Visa pamatā ir ģeologa atzinums, bez tā vienkārši sanāks parmaksāt par pamatiem.

Bet var būt arī otrādāk. Vasarā bija objekts, kur cilvēks knauzers bija pierīgā nopircis glaunu kartupeļlauku par zemu cenu. Papīrus sakartojis, varēs būvēt savu 1,5stāvu tipveida latvieša-parastā gāzbetona sapni. Ar elektrību paveicās, ievilka diezgan lēti, kaut kas virs štukas. Tad sākas cenu kāpšana un prasīja, vai nevar ieekonomēt. Pamatus kontruktors bija uztaisījis standara 30cm lenti ar 60 cm pēdu, dziļums virs metra, viss kā pēc GOST. Copy paste. Ieteicu uztaisīt ģeologiju - pēdu varbūt var novākt, nav ko līst zem metra, var uztaisīt vienkāršāk un letāk, armatūru ar nav ko pārspīlēt utt. Pēc geologijas izrādijās, ka šis ir īsts kartupeļu lauks, gan zem zemes, gan virs zemes. Nestspēja bija kaut kur 0,65 kg/cm2 laikam un kūkumošanās etalons - māls ar ūdeni. Tur 60cm peda nekadīgi nelīda cauri aprīķiniem. Saliekot visus koeficientus kā mācīja RTU faķī, izlīda cauri 1,1 pēda un arī knapi. Vispār tur bēdas ar to nebeidzās, tehnika 1/4 laika pavadīja vai nu sevi rokot ārā no tā lauka, vai kādu citu rokot ārā, vai traktoristi ar smēķi zobos ganijās riņķī domājot kombinācijas kā izrakt tos mālus ārā tā, lai pēctam var pārbraukt nākošajā vietā, iekraut utt. Un tas viss ar nereāli sauso vasaru. Ģeologi nebija mānījušies, 80 kg bliete blietējot zem pedas vairākās vietās vienkārši grima nost eleganti abās pusēs uzstumjot to mālu masu augšā. Dažās vietās, kur ūdens(kad nu pa retam uzlija) vairāk savācās un tur varēja tā iegrimt ar kajām, ka zābakus varēja pazaudēt. Beigās jau kaut kā visu izdarīja, tehnika daudz necieta, nolauza tikai JCB vienu peku rokoties arā kārtējo reizi. Visa tā tehnikas dīkstāve, protams, maksāja,

Paveicās ar nereālu sausumu un to, ka uztaisīja ģeoloģiju. Ja pērkat kartupeļu laukus, labāk samaksāt 300 eur uztaisīt ģeologiju, ja nu kāds lauks ir baigi iekritis sirdī. Lāpstas dziļuma pamati der, kur ģeologija to atļauj.

Visas labās vietas jau aizņemtas. Cilvēki jau arī agrāk šo to no grunts sastāviem sajēdza. Blakus minētajam karpeļlaukam ir citām, vecām mājām lāpstas dziļuma pamati, bet,. protams, uzkalniņos, kur ar laiku visa šļura ir notecējusi nost un palicis smuks neorganisks pamats.

deformācijas šuve rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Pēc geologijas izrādijās, ka šis ir īsts
> kartupeļu lauks, gan zem zemes, gan virs zemes.
> Nestspēja bija kaut kur 0,65 kg/cm2 laikam un
> kūkumošanās etalons - māls ar ūdeni. Tur 60cm peda
> nekadīgi nelīda cauri aprīķiniem. Saliekot visus
> koeficientus kā mācīja RTU faķī, izlīda cauri 1,1
> pēda un arī knapi.
-Kāda bija aprēķinātā sēšanās?
Kā tiek risinātas 1. stāva grīdas?
No malas izklausās, ka šajā gadījumā labākais ieteikums būtu bijis plātnes pamats.

> utt. Un tas viss ar nereāli sauso vasaru. Ģeologi
> nebija mānījušies, 80 kg bliete blietējot zem
> pedas vairākās vietās vienkārši grima nost
> eleganti abās pusēs uzstumjot to mālu masu augšā.
- Ko Jūs blietējāt zem pēdas? Blietējot mālu tikai sašķidrina. Mālu pēc atrakšanas iespējmai ātri jānosedz ar betona sagatvošanas kārtu, lai tas neuzsūc papildus mitrumu.

Uz kopējām izmaksām, ģeoloģija ir kapeikas. Es ar uztaisīju un labi, ka tā izdarīju. Man bija 40cm melnzeme, tad pusmetrs laba vidējās frakcijas smilts, zem smilts 20cm dūņas, un tālāk aiziet morēna-smalka plūstoša smilts ar nevisai lielu nespēju pirmajā metrā. Būvēju tieši uz smalko smilti. Pamatistam pēda sanāca uz 85cm, paņemot to grunts pretestības vērtību,ko atskaitē ierakstīja ģeologs.
Bez ģeoloģijas, māju būtu uzrāvis uz dūņām, ja ar kausu netīšām nebūtu trāpīts tajā dūņu plastā. Un viss draņķīgākais,ka dūņas sanāca nevis viscaur, bet tieši vienā mājas pusē.. pamati stabili būtu nevienmērīgi sēdušies, kas varētu arī parādīties uz sienām plaisu veidā.

-Kāda bija aprēķinātā sēšanās?

Es jau galvā vairs neturu ciparus, ģeoloģiju un ko mēs tur rēķinājām toreiz, bet slodze bija zem 0.65 ar kaut kādu 1/5 rezervi. Cik apakšā tas viss sasēdīsies, tad jāsummē visi slāņi, kas apakšā tālāk, tā kā pēda trāpija 1 slānī, tad sēšanai vajadzētu būt vienmērīgai. Sūdīgais slānis nebija dziļš. Tas sūdīgais slānis beidzās kaut kādus 90 cm zemāk zem pēdas, tad aizgāja 3,5 cieti māli, bet tak netaisīs 2,5m pamatus ar visu cokolu.

-Kā tiek risinātas 1. stāva grīdas?

Lentei pa vidu tukšums un aizbēra ar smiltīm. Tad pa virsu grīda uz grunts. Kā projektā.

- No malas izklausās, ka šajā gadījumā labākais ieteikums būtu bijis plātnes pamats.

Nu bet projekts jau apstiprināts caur puņķiem un asarām būvvaldē. Skaidrs, ka tur plātne un karkasene labāk iederētos. Bet vairs jau neko. Tā ir, ka ģeoloģiju netaisa.

- Ko Jūs blietējāt zem pēdas? Blietējot mālu tikai sašķidrina. Mālu pēc atrakšanas iespējmai ātri jānosedz ar betona sagatvošanas kārtu, lai tas neuzsūc papildus mitrumu.

Viss notikās ar pīppauzēm, karstā vasara kaltēja bedri, kaut ko uzmaucot tur būtu pretējs efekts, neizžūtu, tā blietēšana bija, lai rakšanas sairdinājumus pieklapētu, uzbērām šķembu nedaudz. Bija vietas, kur grima, bet lielākā daļa bija ok.

Viss tas pasākums bija kaut kāda situācijas sanācija, nevis baigais caurcaurem izdomāts sākotnējs plāns.

>> Bet var būt arī otrādāk. Vasarā bija objekts, kur cilvēks knauzers bija pierīgā nopircis glaunu kartupeļlauku par zemu cenu. Papīrus sakartojis, varēs būvēt savu 1,5stāvu tipveida latvieša-parastā gāzbetona sapni. Ar elektrību paveicās, ievilka diezgan lēti, kaut kas virs štukas. Tad sākas cenu kāpšana un prasīja, vai nevar ieekonomēt. Pamatus kontruktors bija uztaisījis standara 30cm lenti ar 60 cm pēdu, dziļums virs metra, viss kā pēc GOST. Copy paste. Ieteicu uztaisīt ģeologiju - pēdu varbūt var novākt, nav ko līst zem metra, var uztaisīt vienkāršāk un letāk, armatūru ar nav ko pārspīlēt utt. Pēc geologijas izrādijās, ka šis ir īsts kartupeļu lauks, gan zem zemes, gan virs zemes. Nestspēja bija kaut kur 0,65 kg/cm2 laikam un kūkumošanās etalons - māls ar ūdeni. Tur 60cm peda nekadīgi nelīda cauri aprīķiniem. Saliekot visus koeficientus kā mācīja RTU faķī, izlīda cauri 1,1 pēda un arī knapi. Vispār tur bēdas ar to nebeidzās, tehnika 1/4 laika pavadīja vai nu sevi rokot ārā no tā lauka, vai kādu citu rokot ārā, vai traktoristi ar smēķi zobos ganijās riņķī domājot kombinācijas kā izrakt tos mālus ārā tā, lai pēctam var pārbraukt nākošajā vietā, iekraut utt. Un tas viss ar nereāli sauso vasaru. Ģeologi nebija mānījušies, 80 kg bliete blietējot zem pedas vairākās vietās vienkārši grima nost eleganti abās pusēs uzstumjot to mālu masu augšā. Dažās vietās, kur ūdens(kad nu pa retam uzlija) vairāk savācās un tur varēja tā iegrimt ar kajām, ka zābakus varēja pazaudēt. Beigās jau kaut kā visu izdarīja, tehnika daudz necieta, nolauza tikai JCB vienu peku rokoties arā kārtējo reizi. Visa tā tehnikas dīkstāve, protams, maksāja>>

Ja jau ņēma to ģeoloģiju, tad varēja uzreiz bliezt uz māla pamatu plātni, kāda tur pēda 1.1m un grunts aizstāšana vai mālu pļuras bietēšana (!!!) ar blieti - nostumta velēna, nedaudz šķembas, ko iemīca mālos, tad putuplasts un 15 cm stiegrota betona pa virsu. Ne tev kūkumošanās, ne sasalšanas izcilājot, papildus augstskolā mācītajam vajag arī galvu "ieslēgt". Projektētāju un celtnieku izklaides par klienta naudu, nekas cits.

Nestspēja 0,65kg/cm2 ir 6,5t uz m2; rupji pieņemam 100m2 māja - 10x10m mājas perimetrs ir 40m, nav neviena nesošā stapsiena (nereāli) - uz 0,6 pēdas var nobalstīt 156 tonnas, uz 1,1 var nobalstīt 286 tonnas, bet uz 100m2 plātnes - jau 650 tonnas. Protams, nopietns aprēķins ir sarežģītāks, kur jāņem vērā arī tas, ka lentas pamati ir iedziļināti un tos savā vietā notur arī piebērtās grunts no malām, jāpaņem rezerve, ja nu ģeologs kļūdījies vai celtnieks kaut ko sadara nepareizi un tt, bet ātrai piemešanai aprēķinam nav ne vainas. Māja ar jumtu un sniegu uz tā sver tā ap 100 tonnām....

"Ja jau ņēma to ģeoloģiju, tad varēja uzreiz bliezt uz māla pamatu plātni"

Un kas tad atbildēs par to, ka šito pamanīs pie nodošanas? Un kurš inženieris parakstīs jauno post-factum projektu pēc 8 gadiem? Projektā jau 35 cm cokols, tur tāda interesanta konstruēšana sanāks uz plātnes. Klients jau grib, lai tomēr ir maksimāli pēc projekta tomēr un nav visādi papildus izdevumi.

"Māja ar jumtu un sniegu uz tā sver tā ap 100 tonnām...."

Saskaitot visus materiālus(tsk betona pamatu pašsvaru, kas ir nopietns, cik ta sver kaut kadi 30 kubi betona? :) ), sniegus un koef, tur sanāca virs 200t kaut kas nedaudz cik atceros.

Ar to betona pamatu svaru aprēķinu nav tik vienkārši. Uz pazemē iedziļināto dalu iedarbojas arī ceļējspēki no "izspiestās grunts" un faktiski sanāk betona svars- izspiestās grunts svars, Betons - 2400kg/m3, māls - ~1600-1800kg/m3, jeb ~600- 800kg m3.
Milzu akmeni upes gultnē zem ūdens pacelsi bez piepūles, bet virs zemes nevarēsi pat pavelt, savukārt sauss fibo bloks mālu pļurā uzpeldēs.

"Milzu akmeni upes gultnē zem ūdens pacelsi bez piepūles" ahimeda likums nosaka, ka šķidruma cēlējspēks ir vienāds ar izspiestā šķidruma masu. Vispār grunts nav šķidrums un šada metodika aprēķinos netiek lietota. Mālam ir berze pat mitrā stāvoklī starp daļiņām un te nevar izmantot hidrodinamiku.

deformacijas šuve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> "Ja jau ņēma to ģeoloģiju, tad varēja uzreiz
> bliezt uz māla pamatu plātni"
>
> Un kas tad atbildēs par to, ka šito pamanīs pie
> nodošanas? Un kurš inženieris parakstīs jauno
> post-factum projektu pēc 8 gadiem? Projektā jau 35
> cm cokols, tur tāda interesanta konstruēšana
> sanāks uz plātnes. Klients jau grib, lai tomēr ir
> maksimāli pēc projekta tomēr un nav visādi
> papildus izdevumi.

Nu klients kungs, klienta vēlmes jāievēro. Ja pēc projekta, tad projekta, bet pie nodošanas tad vajadzēs to pamatu pēdu samazināt uz 0,60....; Uzbūvētai mājai uz aci jau nav iespējams noteikt , vai tā ir uz lentas, vai plātnes, vai grīdā ir ielikts EPS 100 putuplasts vai xps putuplasts un cik armatūras nospēra celtnieki.

Nu jūs te laižat humoru, milzu akmeņi kā pūkas un grunts cēlējspēks.
Par pamatu mainīšanu no lentas uz plātni - cik būvētājiem šajā forumā ir nācies sastapties ar būvvaldes kontroli pār pamatu tipa kontroli savas privātmājas būvniecībā? Vismaz es neesmu dzirdējis, man šķiet ka viņiem ir pie vienas vietas ko tas privātais savai mājai pamatos liek plātne vai lenta pilnīgi vienalga. Un parakstu pamatam uzliek tas kurš plātni projektēja, nedomājat taču ka kāds uz savu galvu no malas izdomā plātni uzraut.

Viss dzīvē ir relatīvs un katrai darbībai ir pretdarbība.... 1,2 m dziļumā uz māla grunti , kuras nestspēja ir 0,65kg cm2 spiež augšējais māla 120 cm slānis ar pašsvaru ~1,92kg/cm2, kas ir turpat 3x lielāks nekā nestpēja. Spiež, bet nesaspiež un kartupeļu lauks pēdējos 200 gados tā arī nav līdz zemes centram iebrucis. Tagad izņemam šos 120cm māla, kas veido 1,92kg/cm2 pamatu līmenī un aizstājam ar smagāko betonu kurš nu guļ uz to pašu punktu ar 2,8 kg/ cm2. Mēs uzlikām papildus nevis 2,8kg/cm2 , bet gan pievienojām 0,9kg uz cm2

Aldis Tu tagad apraksti kā izmainās spiediens uz grunti, kad izrok un ielej betonu, bet ar pamatnes nestpeju tam nav sakara.
Pamatnes (grunts) zem pamatuem nestspeju nosaka geoloģiskajā izpētē noteiktās grunts īpašības, pamatu iebūves dziļums, pamatu platums, grunts blīvums, gruntsūdens esamība uc faktori, cik nu atceros. Tas tā pa vienkāršo, varbut ka tagad rēķina savādāk?