Sveiki, vai kādas ir bijusi saistība ar North House? ( northouse.lv ) Kādas atsauksmes? Varbūt varat ieteikt kādu citu koka karkasu māju būvuzņēmumu ar kuru jums bijusi veiksmīga pieredze??

Piezvani un uzprasi pēdējo objektu adreses. Aizbrauc un aprunājies ar saimniekiem. Vai tad viss ir jāmāca.

Pēc mājas lapas apraksta izskatās, ka domāšana viņiem ir pareizā virzienā :
" Koka karkasa dzīvojamai mājai lai saglabātu maksimālu ekoloģiju nebūtu vēlams iestrādāt plēves"

Kāda jēga no koka mājas, ja tiek ietīta plēvē. tad jau taisi no plastmasas un pēdējiem lētākiem krāmiem ko apkārt var salasīt. Mūsdienās tādas plēves mājas sauc par "pufaikmāju".

Koka karkasa mājai līdz koka mājai ir diezgan patālu. Ja gribas ekoloģisku koka māju, tad jāskatās uz frēzbaļki vai guļbūvi, vai karkasā jāiestrāda, piemēram, salmi, kūdra utml.
Bildēs uz mezglos redzams, ka iestrādā parasto akmensvati, kur pa virsu tvaika izolācija.

Reizēm tomēr neizprotu, kāpēc visiem tās karkasa tvaika plēves faktors ir tik nozīmīgs! Tas, ka gāzbetonā vēl gadiem jūt specifisko smaku, ir tik daudz labāk!? Neviens jau sen necenšas iestāstīt, ka koka karkass ir eko vai ārkārtīgi elpojošs, utt.! Jebkura siltumnoturība ir saistīta ar hermētiskumu! Par telpas mikroklimatu rūpējas pareiza ventilācija! Nav noslēpums, ka koka karkass, pareizi uzbūvēts, spēj kalpot ilgāk par gāzbetonu, ir ar labāku siltumnoturību, potenciāli lētāk uzbūvējams, ja zin, ko dara utt., Utt...
Nē, es nedzīvoju karkasa mājā un tās arī netirgoju, bet pēdējā laikā arvien vairāk visi tik ļoti "fano" par bloku celtniecību un nav izprotams kāpēc!? Jā, pašam būvējot mazāka iespēja pieļaut pamatīgas kļūdas, bet tas nekādi nepadara šo būvniecība veidu labāku...

Man ļoti gribas piekrist jums, jo arī nedzīvojam mēs -30 grādu salā un manuprāt koka karkasa mājas ir ļoti labas alternatīvas pie tam tādos gadījumos, kad nav laika 5 gadus celt māju... Un gribu piebilst to, ka pilna Norvēģija ar šāda tipa mājām un kā tad viņi nesalst un nesmok nost?? Ja mājaas būvniecība tiek uzraudzīta un viss ir uzūvēts atbilstoši prasībām, tad arī ar siltuma uzglabāšanos un ventilāciju viss būs kārtībā!

Norvēģija jau nav labais piemērs pēc kā vadities un ar ko salīdzināt. Salst un smok viņi nost. bet cīnās viņi ar to, ka elektriskais radiātors katrā istabā silda 24h diennaktī un svaigam gaisam katrā istabā ir ventilācija uz āru d100mm ar klapīti, kur pieregulē pēc sajūtām kā vajag.

Kā saka - bagāts dara kā grib.

Cik daudz pie mums to var atlauties? Un lielāko tiess viņi nezin kā ir dzivot savādāk, jo tādas mājas ceļ visi. Ja gribi būvēt savādāk, tad viss ir uz spec pasūtījumu un izmaksā dārgāk. Veikalā gāzbetonu vai keramzitu nevari kā mums depo uz sitien nopirkt. Par metāla karkass uz kā rīģipsi skrūvēt ir uz specpasūtījumu un maksā.

Nu, nu... Atkal sāk izklausīties, ka bloku mājas izrādās siltākas par karkasniecēm, kas tā ir tikai divos gadījumos - slikti uzbūvēts karkass vai arī bloki ar tādu siltinājuma apjomu, ka sanāk ievērojami dārgāk par koku... Ja dārgāk par koku, tad jau sākas mūžīgās tabulas, kas un kādā realitātē un kādā laika posmā iznāk lētāk un labāk! Neaizmirsīsim, kā arī pamati diezgan pamatīgi var atšķirties, kas ir liela summa. Ja pieņemam, ka slikti uzbūvēts karkass, tad ļoti savdabīgs salīdzinājums - brāķi pieņem par normu un kritizē... Nesaku, ka blokiem nav priekšrocības, jau sākot ar siltumietilpību mūrī, bet tam nav īsti sakara ar apkures izdevumiem, utt. Jā, daudzi Latvijā nemāk un nesaprot karkasu tehnoloģiju vai visu dara uz ātro, bet, ja pašam rokas no īstās vietas, var uzbūvēt izcilu māju! Arī ventilācija mūsdienās nav atvērts logs, bet skaitļos pierādāma zinātne. Arī bloku mājā vajag gaisa pievadu un arī bloku mājās liek rekuperācijas sistēmas, utt., Utt.... Ja reiz bloku mājā nav vajadzīga ventilācija, tad šķirbas starp blokiem vaļā vai pārsedzes nav noblīvētas un tad par apkures izmaksām lieki diskutēt...
Šī cīņa iet mūžību, šķiet, un tiešām, līdz ar bloku pieejamību un prasto tehnoloģiju viss šķiet skaisti, bet Varbūt tomēr der padomāt, kāpēc pasīvās ēkas ir uz karkasa pamata un nav paredzētas lēnai CO2 nāvei... Kā arī, ja slavējam bloku ēkas, kuras ir uzbūvētas labi, tad salīdzinājumā arī liekam karkasu, kas ir uzbūvēts kvalitāti, ar šim laikmetam atbilstošu ventilāciju, nevis bloku mājas rekuperatoram liekam pretī atvērtu logu un sakam, ka koka mājas nav ekonomiskas!
P.S. Norvēģija ir labs piemērs, jo pirmkārt, pierāda, ka šīs ēkas klimatam piemērotas, otrkārt, jāsaprot, ko un kāpēc tas norvēģis dara! Nav jau muļķi un saliekot kopā algu/elektrības cenu/bloku mājas cenu/ventilācijas iekārtu pret modernu sistēmu, utt., Ir nonācis pie labākā vidusceļa! Izmainām vienu posmu un viss būtu savādāk! Ja mums elektrība būtu, piemēram, 3x lētāka, nedomājot liktu elektro apkuri kopā ar kamīnu krīzei un miers... Vai, ja būtu 3x lielāka alga valstī, daudz vairāk izvēlētos soļarkas apkuri, jo ērtības ir nesalīdzināmas... Tā kā viss ir jāskata pret alternatīvu, liekot blakus līdzvērtīgu rezultātu, un tad karkasa ēkas konkurē pat ļoti labi!

Ekaloģija beidzas, kad šitās žagarbūdas tiek izmērcētas antiseptiķos(amonjakā), antipirēnos, apšūts ar osb, kurš smird pēc fenola utt...
Keramzīta mūris (principā- māls) būs gan ekaloģiskāks, gan gala rezultātā ekeanomiskāks par to karkasu. Vasarā no tveices ieejot akmensmājā vienmēr ir patīkams vēsums , ziemā ir pretējs efekts.

Norvēģija nav labs piemērs, viņiem tur ir klimats saudzējošāks šādām celtnēm, ja ir pieļautas fundamentālas kļūdas, gruntsīpatnības, gan arī tas fakts, ka viņiem zeme nav privātīpašums, es pieļauju, ka ne visur vietējā pašvaldība(komūna vai kā viņu tur sauc) atļauj būvēt fundamentālas būves.

čoms tagad taisa karkaseni, pēc uwerta sienas u ~ 0,12 logi ar 0,8, viņš jau nepabeidzis saka, ka labāk būtu mūri ar siltināumu labāk taisījis, nafig to čakaru, vēl jo vairāk, ka celtnieki tikai domā, ka māk to karkasu saklapēt, realitātē neko nejēdz. runā, ka pasīvajai pie mums vajag u zem 0,1, karkass piemet cik cm vajag sienas biezumu :)))

PS:
[company.lursoft.lv]

Arī es savulaik domāju būvēt koka karkasa māju, taču paliku pie gāzbetona, jo manuprāt Latvijā ir diezgan lielas problēmas nopirkt labu - pareizi sagatavotu kokmateriālu, kas nevērptos un no kā varētu izgatavot atbilstoši labu karkasu. Tāpēc manuprāt, ja grib celt koka karkasa māju, kas nebūt nav slikts variants, ir to būvēt no rūpnieciski izgatavotiem paneļiem, kā šī topika autors to nolēmis darīt.

Pāpētīju un mazliet vairāk painteresējos par Norge house, aprunājos ar cilvēkiem, kuriem ir reāla pieredze un teikšu tā- tik labas atsauksmes vēl nebiju dzīrdējis, kā arī sazinoties ar pašu biroju saņēmu milzīgu atsaucību!! Izpētot materiālus ar kuriem viņi strādā nesaskatu neko negatīvu!

Atkal ekoloģija parādās... Nu neviens sen nesauc karkasnieci par salmu māju ar māla apmetumu... Un OSB, vai durelis, vai vēl kas, bet arī bloku mājā bieži tiek lietots un visi dzīvi! Katram deguns pa savam, bet nu OSB "smaku" nekad neesmu jutis, bet gāzbetona aromātu gan, un ļoti bieži... Visu karkasu ar antiseptiķi, tur jābūt izdomai... Ok, vainags pirmais, bet nu lai no tā kaut kas nozīmīgs nāktu ārā caur pārējo pīrāgu, atkal jābūt izcilai būvei! Par vēsumu - ir izdomāti gan kondicionieri, gan siltumsūkņi ar dzesēšanas opciju! Un pēc pieredzes varu pateikt, ka jā, mūra māja uzsilst lēnāk, bet ja reiz ir silta, tad vakara vēsums vairs neko nedod un iekšā bez dzesēšanas ir normāla pirts un karstuma periodos dzīvo normālā siltumnīcā, kamēr karkass jau pirmajā naktī pielāgosiee izmaiņām...
Par celtnieku spējām un darba ētiku jau minēju, ka tas nav faktors, brāķis nav standarts vai vismaz noteikti mēraukla sistēmai kā tādai!
Par materiāliem - atkal, ja zin ko meklē, var atrast. Var arī pats braukt un katru izvēlēties pēc gadskārtu virziena, utt. Pat sliktākajā gaterī ir labi materiāli, ja māk atrast. Varbūt ne pa 100€/m3, bet var! Taisot dubultkarkasu, pēc pasīvā varianta, arī mazāks risks, ka vērpšanās dēļ kaut kas fundamentāli mainīsies. Un nē, nebūs viss 2x dārgāk, ko gabarīti proporcionāli izdalās... Ja mērķis ir pieminētie 0.1 sienai, tad var tikpat labi rēķināt šādu rezultātu mūrim!? Nu nekas lētāks tur nesanāks... Savukārt par čakara faktoru - katram savs... Man noteikti labāk patīk zāģēt koku, nevis blokus, un labprātāk pieslienu brusu, nevis nesu blokus uz otro stāvu, un beigās foršāk uzlikt koka apdari, nevis ķēpāties ar apmetumu, kuri visi pēc dažiem gadiem izskatās diezgan švaki... Nerunājot par visiem žūšanas laikiem, slapjās būvniecības sīkumiem un tehniskām detaļām, kur arī var daudz ko salaist dēlī, ja pacenšas. Un joprojām - nesaku, ka bloki ir slikti, bet pastāvu pie sava, ka reti kurš ir labu karkasu redzējis vai tajā dzīvojis, bet stereotips dzīvo, ka bloki ir labāki...

Mans uzskats, ka koka māja ir forša, ja viņa sastāv no koka un kaļķa. Kā mūsu senči būvēja pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā.
Līdzīgi kā tas čalis cēsīs to māju uzcēla. Norvēģim žoklis atkārtos no tādas mājas. Nav mums norvēgija nekāds piemērs. Pagalmā stāv tesla bet dzīvo šķūnī.

Nu, nu... Neviens neliedz būvēt no koka un kaļķa, ja ir tādi līdzekļi apkurei vai ir iespēja būt piesietam savam mežam un kurināt pa pilnu programmu... Vai arī - veltīt nesamērojami daudz laika un darba, vēl pirms tam gadiem slīpējot prasmes, lai tiešām taptu šedevrs! Ja domājam abi vienu un to pašu māju, tad jā, to varētu uzskatīt par etalonu, tikai ne katram ir tādas iespējas un tāda līmeņa prasmes. Plus, par ērtībām ikdienā vēl varētu gan diskutēt... Kāpēc vate, kāpēc plēve, plāksnes, utt.!? Efektivitāte un būvnormatīvi! Beidzam murgot ar visiem eko - atkarībā, kur to māju ceļ, pat gaiss pagalmā arī piepilsētā, nevis centrā, var būt kaitīgāks par sienām no tīra hloroforma vai 99,9% CO2 elpošanas... Protams, pārspīlēju, bet fascinē tā eko mārketinga spējas pat celtniecību balstīt uz eko faktoriem, kamēr ēd maķītī vai benzīntankā, brauc ar mašīnu, kuras patēriņš ir padsmit l/100km, grib dzīvot pēc iespējas tuvāk pilsētai, vēlams ciematā un ledusskapis pilns ar ģmo, bet toties māja gan ir kā zaļo vegānu uzvaras karogs!!! Pasīvās mājas ieguvums ir vienreizējs ieguldījums pret regulāru apkures izmaksu ietaupījumu un kaut nelielu neatkarību no energoresursu cenām, nevis pasaules glābšana... Bet, ja reiz grib uzturēt eko ideoloģiju, tad karkass "kaņepju betonā", lūk tiešām variants, kur arī neviens bloks nestāv klāt un pat guļbaļķis skaitīsies daudz mazāk eko, jo izmanto pārāk daudz vērtīga materiāla ar lēnu atjaunošanos, salīdzinot ar kaņepēm! Neviena plēve, nekā! Bet ja tiešām te kāds piesauc eko un liek vienādības zīmi uz bloku māju, piedodiet, bet tas var būt balstīts tikai aizspriedumos, paštaisnībā vai vnk neziņā... Un jā, arī karkasu nekādi nevar saukt par eko, to ne reizi jau šajā diskusijā esmu minējis. Tāpēc, ka nesošais materiāls ir koks, nevajag uzreiz izdarīt mistiskus lēmumus, ka tā plēve ir slikta, visi mirs, tātad izvēle ir tikai guļbaļķis vai bloks. Reizēm apbrīnoju, kā un pa kuru laiku radies šis priekšstats! Karkass ir Latvijai ļoti piemērots celtniecības veids, kuru jābūvē ar galvu, nevis spēku un cenas ziņā ļoti pieejams. Papildus visam, man tiešām nepatīk bloku stroikas, bet uz karkasnieci prieks skatīties, ne tikai pašā procesā, bet arī apkārtējā vidē darbu laikā! Un ja reiz nav miera zaļajiem, no karkasa būves ķīmisku mēslu pārpalikumi ir nesalīdzināmi mazāk, kā blokiem un arī energoresursu izmantojums iekļaujot ražošanu, transportu, utt., pat betona apjomu pamatiem, nu karkass vienmēr būs videi draudzīgāks! Pie tam, ja gribam to eko lepnumu, tad būvējam tikai pilnībā prom no pilsētas vismaz 50km rādiusā, maksimāli mazu būdiņu līdz 15m2 uz cilvēku, jo liela vairs nav eko, jo iznieko materiālus, ēdam tikai no sava dārza, no elektrības maksimāli atsakamies mākoņainās dienās, jo saules baterijas vēl nevelk, gatavojam un ūdeni vāram tikai uz malkas, utt. Vienīgi būs grūti to folijas kupolu uzlikt, lai arī tiktu vaļā no sliktā mobilā signāla viļņiem un digitālās TV frekvencēm, bet nu būs kur augt, kad pārējie arī jau sāks pielūgt mušas un odus, kā radības kroni, pret kuru nedrīkst pacelt roku...! Atvainojos, ja kādu aizskaru, un pašam arī ļoti patīk sava dārza salāti, tīrs gaiss un viss, kas pie šīm lietām piederas, bet ja uz šiem apsvērumiem balsta celtniecības veida izvēli, kurš pie tam paliek pie blokiem, nu ir nedaudz ironiski, lai netieku vairāk...

Un atkal šeit tik kultivēts mīts par nabaga norvēģiem, kuri ir tik nabadzīgi un morāli pagrimuši, ka viņiem jādzīvo caurās zaru būdās un jāēd čiekuri. Norvēģi, tāpat kā visi skandināvi, protams, neko nejēdz no celtniecības un ir atpalikuši savā attīstībā. Un vēl, protams, Skandināvija atrodas pavisam citā klimata joslā, kur valda patīkami silts laiks un nekad nav spelgoņu. Bet ja ir, tad nabaga skandināvs, protams salst un pacieš, jo tam nabaga radījumam nekad nav ienācis prātā uzbūvēt sev siltu un patīkamu mājokli..
Latvijā gan viss ir pareizi, tikai mēs mākam celt īstas gāzbetona mājas 300m2 platībā!! Kāds tur koks? Tas lai paliek neattīstajiem norvēģiem un somiem. Latvijā ir paši labākie celtnieki un inženieri! Latvijā nekad nav sabrucis lielveikals atšķirībā no Norvēģijas, vai ne?? Utt

Norvēģijā un vispār Skandināvijā, koks vienmēr būs izvēle Nr1 mājokļa celtniecībā, nevis tāpēc, ka viņi nevarētu atļauties super eksluzīvo gāzbetonu (atšķirībā no bagātajiem latviešiem), bet tāpēc, ka koka ēkas viņi būvē gadsimtiem ilgi, tā ir viņu tradīcija un kultūras mantojums. Tā ir viņu dzīves uztvere! Viņi pat daudzstāvu ēkas būvē no koka. No koka tiek būvētas eksluzīvas kotedžas un pašvaldības bērnudārzi utt!

Bet es ticu, protams, ka austrumeiropas melnstrādniekiem paredzētajos vagoniņos, kuros dzīvo 15 cilvēki vienā, tiešām varētu būt tā, ka apstākļi ir slikti, bet pēc tā nevajadzētu spriest par skandināvu dzīvesstilu un iespējām.

Neviens norvēgus nesauc par nabagiem kopš viņi naftu atrada :). Laikam nekad norvēgijā neesi bijis, ka domā, ka norvēģi dzīvo zaru būdās un ēd čiekurus. Vienkārši uzskatu, ka tas nav paraugs uz ko atsaukties, ka vini lūk māk, bet mēs nemākam.


Apskaties kaut vai kāds viņiem ir autoparks. Viņiem pa lielam neuztrauc kādā mājā viņi dzivo.
Un gāzbetons nav nekas superekslkuzīvs. Kas tev tur škiet tik ekskluzīvs? Varbūt skandināvam, bet ne mums.

Georg,

Pirmkārt, es ilgus gadus dzīvoju un strādāju Norvēģijā un daudz esmu redzējis un zinu ko runāju:
Otrkārt, tu galīgi neuztvēri manu komentāru un nesaskatīji tajā sarkasmu.

Ja Toms ietu politikā - es par viņu balsotu. Ļoti labi teikts

Georgs: "Apskaties kaut vai kāds viņiem ir autoparks. Viņiem pa lielam neuztrauc kādā mājā viņi dzivo.
Un gāzbetons nav nekas superekslkuzīvs. Kas tev tur škiet tik ekskluzīvs? Varbūt skandināvam, bet ne mums."

Bišķi nesapratu domu - Norvēģiem ir labs autoparks un tāpēc viņiem vienalga kādā mājā dzīvot?

Man kaut kā šķiet, ka ja cilvēkam ir augsti ienākumi, tad viņi tieši sāk meklēt vērtību produktiem ārpus tā primārās funkcionalitātes, t.i. mājokļa gadījumā kā vērtību uztvert ekoloģijas un veselības jautājumus. Tāpat kā ar ēdienu, nabags pērk ģmo un ķīmiju, kamēr turīgie lasīs sastāvu utt.

Tas ka Skandināvijā karkass ir megapopulārs - par to nav šaubu un es nu nemaz negribētu sliekties uz to, ka tas ir slikts piemērs no kura jānovēršas. Latvijā gan arhitektūra, tradīcijas un risinājumi ir bieži vien stipri slimīgi.

Visa šī diskusija ir relatīvi neauglīga, jo ēkas konstruktīvais risinājums var būt no jebkura materiāla un nonievāt karkasa būves principus nu tā - aiz principa - ir aprobežoti. Es piemēram neesmu fans karkasniecēm ar akmensvati un plēvi, bet karkasnieces ar ekovati un kokšķiedru es saskatu kā ļoti labu risinājumu un ticu, ka ir vēl sakarīgi un ekonomiski risinājumi karkasa būvē. Kā visās lietās ļoti daudz, ja ne visu, nosaka būvētāju profesionālisms.

Jā, tikai politiķis var apgalvot, ka koks norgēm ir namber van, bet karkasnieces konstrukcijās koka tilpuma procents varen niecīgs :) Tāpat pievilkt klāt Maximas līķīti ir varen smuki, jo tā jau arī principā karkasa ēka, tik karkasiņš no štengrāka materiāla, kā redzējam, ne no pietiekoši štengra :(
Man patīk dažu ražotāju duālā pieeja savai precei. Tas pats topika autora salielītais Norge house vienā vietā liela koka ekoloģiskumu, liek klipus par alerģijām, sienu "elpošanu" un sliktajām mājām "plēves maisiņā", apgalvodams, ka "Norvēģijā šāda tipa mājas tiek būvētas jau gadsimtiem ilgi" (!!!)
[www.norgehouse.lv]
bet cituviet redzami ēku konstruktīvie risinājumi, kam ar iepriekšminēto nav nekāda sakara
[www.norgehouse.lv]
Karkasa ēkas salīdzinoši ar citiem ēku risinājumiem ir ātrāk un lētāk uzceļamas ar nosacījumu, ka sienu paneļi izgatavoti rūpnieciski, ar lielu precizitāti un tehnoloģiju ievērošanu. Šamējās konstrukcijas, salīdzinoši ar citiem risinājumiem, būvniecības gaitā ir vieglāk saķēzīt un kļūdas grūtāk pēc tam novērst.