Būvēju māju no Ytong blokiem 365mm. Esmu paredzējis 5cm vai 10cm vati no ārpuses + ventilējamo koka fasādi. Bija doma no iekšpuses siltināt arī ar 5cm vari un pāri reģipsis. Bet skatos, ka bloki ir diez gan mitri.
Siltuma efekta ziņā saprotu, ka būtu labi ielikt vati iekšpusē, taču dēļ lielā mitruma blokos, mani baida, ka žūstot, mitrums nāks iekšā vatē un uz sienām var rasties pelējums. Ventilācija būs paredzēta, bet ne piespiedu.

Pie 365mm blokiem domāju, ka pilnībā pietiek ar 5cm, varbūt ārpusē vēl likt visus 10cm. Ir kādam pieredze šajā jautājumā par salīdzinoši mitra gāzbetona siltināšanu no iekšpuses? Tūlīt jau jāsiltina un viedokļi ļoti dalās. Ir darīts gan šā gan tā, tam tur ir labi un tam tur viss pelē... Noteikti jau ir kādas likumsakarības.. Kādam ir pieredze, ko padalīt?

Neredzu īsti jēgu siltināt no iekšpuses, ja ir iespēja to izdarīt no ārpuses.

Siltināt vajag tikai un vienīgi no ārpuses, tādā veidā tiks nosegti termotilti utt.
Par bloku mitrumu jāskatās atsevišķi, atkarībā no veicamajiem darbiem tie izžūs, bet no iekšas siltināt nevajadzētu.

Kā arī būtu prātīgi izmantot mūra labās īpašības un iekšienas apmest. Kāda apsvēruma dēļ ir velme likt reģipša konstrukcijas uz ārsienām?

Mazāk kā keramzīts, bet arī Ytong gāzbetons ir caurpūšams, jo tiem netiek līmētas vertikālās šuves. Pēc tehnoloģijas prasās apmest sienu, nevis aizlikt vienkārši vati un riģipsi priekšā. Kā minimums, jāaizšpaktelē šuves,citādi no rozetēm vējš pūtīs.
Siltināt ar vati/riģipsi no iekšpuses var, ja tiek veidota tvaika izolācija plēves, krāsojuma vai vinila tapešu veidā. Tomēr siltinot no iekšas tiek zaudēta mūra sienas labākā īpašība- siltuminerce, kas pēdējās vasarās bija visai noderīga. Naktī turi logu vaļā ielaid vēsumu, bet dienā turi logus ciet un nelaid āra karstumu iekšā. Koka karkasniece ātri uzkarst un ātri atdziest.

Jēga no iekšpuses siltināt ir tāda, ka nav jāsilda ārsienas, kas ļoti būtiski ietaupa apkures izdevumus.

Par siltināšanu no ārpuses nav jautājumu, protams, ka tas ir jādara.
Es domāju, ka lai bloki izžūtu pavisam, tas var prasīt pat pāris gadus. Lai arī pirms iekšdarbu veikšanas ir plāns padarbināt mitruma savācēju. Bet tas, ka galīgi līdz galam neizžūs ātrāk, tas ir skaidrs. Gribu jau vasarā pārvākties uz māju.

Reģipsis it kā liekas vienkāršāks materiāls, ar ko strādāt, lai paslēptu vadus, u.c. Arī liekas, ka bloku žūšanas gadījumā, uz sienām neradīsies visādi mitruma pleķi (tā ir dzirdēts, ka iznāk mitrums).
Visas caurules tā kā plānojam laist pa grīdu, nu īsti nekādas trubas sienās neies, apkure būs ar grīdām.

Siltināt no iekšpuses ir slikts plāns. Zaudēsi kvadratūru un zaudēsi termomassu. Nosiltinot no iekšpuses acumirklī var izvēdenāt visu siltumu, kas atjaunosies tikai no sildelementa. Labas termomasas gadījumā arī sienas atdod siltumu. Tas ir derīgi, ja apkures sistēmai pazūd elektrība (katli, siltumsūkņi, cirkulācijas sūkņi utt. Jā atdzisušu termomasu uzsildīt ir ilgāk, bet jebkurā gadījumā dzīvojamo māju siltināt no ārpuses ir labāk.

Sienas, kas siltinātas no ārpuses ir tieši tāds pats siltuma akumulators, kā silto grīdu masa. Ja ir tik liela pārliecība, ka sienu sildīšana ļoti būtiski ietaupa apkures izdevumus, tad grīdai arī vajag plikas caurules, un tad apkures izdevumiem vajadzētu samazināties dubultā... :)

Es arī piekrītu viedoklim, ka no iekšpuses nav jāsiltina, jo kā jau te minēts - zaudēta siltuminerce un liekas problēmas ar potenciālo mitrumu, kurš sienā ir no būvniecības, plus pilnīgi liekas izmaksas uz regipsa darbiem, kuru rezultātā tiek iegūta siena, kura mehāniski ir neizturīgāka par apmetumu.
Vienīgais it kā pluss - ātrāk varētu uzsildīt telpu, bet patstāvīgi dzīvojamā mājā tam nav nekāda nozīme.
Man nesanāk neviens pluss, bet toties sanāk vairāki patiešām būtiski mīnusi.
Pie vienādas sienas lambdas siltinājuma slāņa novietojums praksē man šķiet neatstās nekādu ietekmi uz apkures izdevumiem, pilnīgi droši ka ne tādā izteiksmē lai varētu teikt, ka "būtiski ietaupa apkures izdevumus"
- teorētiski vienīgais ko šajā kontekstā varētu attiecināt uz siltuma zudumiem ir papildus zudumi sienā savienojumā ar pamatu un sienas augšmala pie mūrlatas, bet gāzbetonam tas nebūs izšķiroši. Tā ka es neredzu argumentus par labu tādam risinājumam.

Paldies par viedokļiem!
Es tad arī vairāk sliecos nesiltināt no iekšpuses. Tad labāk ārpusē droši likt visus 10cm.

Par pozitīvo siltinot no iekšpuses esmu dzirdējis un redzējis daudz - ir gan vecas gāzbetona mājas, kuras, nosiltinot tikai no iekšpuses, apkures izdevumi samazinās vismaz uz pusi. Tāpat arī zinu dzīvokļus, kas siltināti no iekšpuses - kamēr kaimiņi staigā villenēs, tikmēr siltinātajā jātur vaļā logs (vai arī jānogriež radiators). Par gaisa kvalitāti arī vēl jautājums, cik tas ir labi. Bet nu siltinājums tomēr pilda savu funkciju arī no iekšpuses. Siltuma inercei man būs siltās grīdas, kas neļaus mirklī izlaist visu siltumu. Manas lielākās bažas laikam tomēr ir mitrums un pelējums.. Ja tā tiešām ir problēma, tad gan nav vērts siltināt no iekšas.

Muris rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Es tad arī vairāk sliecos nesiltināt no iekšpuses.

Ui, Muri, nevis sliecies, bet klausi :) Šajā diskusiju zarā vairāki cilvēki pamatoja vienu un to pašu, kāpēc nevajag no iekšpuses siltināt, ja var no ārpuses.

> Tad labāk ārpusē droši likt visus 10cm.

Noteikti labāks risinājums nekā 5cm + gāzbetons + 5cm.

> Par pozitīvo siltinot no iekšpuses esmu dzirdējis
> un redzējis daudz - ir gan vecas gāzbetona mājas,
> kuras, nosiltinot tikai no iekšpuses, apkures
> izdevumi samazinās vismaz uz pusi. Tāpat arī zinu
> dzīvokļus, kas siltināti no iekšpuses - kamēr
> kaimiņi staigā villenēs, tikmēr siltinātajā jātur
> vaļā logs (vai arī jānogriež radiators).

Tu tagad aprakstīji nevis jaunas mājas celšanu, bet piespiedu risinājumus vecas mājas uzlabošanai, kad kaut kādu iemeslu dēļ nevar siltināt no ārpuses - daudzdzīvokļu mājas jārenovēe ar kopīgu lēmumu, vecām mājām varbūt fasādi nedrīkst / negribas mainīt.

> Par gaisa kvalitāti arī vēl jautājums, cik tas ir labi.

Jaunai mājai loģiski būtu piespiedu ventilācija. Sienu materiāls ir maznozīmīgs gaisa kvalitātei.

> Bet nu siltinājums tomēr pilda savu funkciju arī no
> iekšpuses. Siltuma inercei man būs siltās grīdas,
> kas neļaus mirklī izlaist visu siltumu

Kāda velna pēc mākslīgi atteikties no akmens sienas siltuminerces un vēl izmest naudu par reģipša sienām, j komunikācijas var viegli ieštrobēt gāzbetonā un sienu apmest no iekšpuses. Tas arī uzlabo gaisa caurlaidības rādītāju (samazinās), jo 100%, ka visas šuves nav hermētiskas. Ja vertikālās šuves netiek hermetizētas, tad apmetums ir obligāts no abām.

> Manas lielākās bažas laikam tomēr ir mitrums un
> pelējums.. Ja tā tiešām ir problēma, tad gan nav
> vērts siltināt no iekšas.

Gāzbetons atnāk no ražotnes slapjš. Ieteicams pēc sienu uzmūrēšanas kādu laiciņu ļaut tām izvējoties, pasargājot no jaunas samitrināšanas (no augšas, sānu lietus neko dziļi nesamērcē). Mazāk kritiski gāzbetona mitrums ir ar ventilējamo fasādi, ja siltinājums ir tvaika caurlaidīgs (minerālvate). Var apmest arī mitru gāzbetonu, bet tikai vienīgi ar materiāliem, kas ļaus gāzbetonam izžūt. Ja siltināsi ar putupolistirolu, tad tam jābūt tik biezam, lai tā siltumpretestība būtu lielāka nekā gāzbetonam, un rasas punkts veidotos tikai tvaika necaurlaidīgajā putupolistirolā, ja siltumizolācija būs pārāk plāna - tvaiks kondensēsies gāzbetonā.

Būvniecība tomēr ir dziļi racionāls (un dārgs pēc velna) pasākums ar kaut kādu konkrētu mērķi. Piemēram, cilvēks saka, ka vēlas māju no mūra, kura atbilst C klases energoefektīvai mājai, zinot, ka tad apkures izdevumi nebūs vairāk par X EUR gadā (korekti būtu W). Projektētājs uztaisa projektu un tā arī tiek darīts un ievērojot tehnoloģijas rezultāts arī tiek sasniegts.
Pēc visa spriežot šeit projekta nav un tāpēc notiek baigais frīstails uz jūtām. Tas nav gluži pareizi, jo tā var pieļaut diezgan būtiskas kļūdas. Tu jauc ļoti dažādus gadījumus un attiecini to savā būvē, lai gan tie ir no pavisam citas operas. Dzīvokļa siltināšana no iekšpuses ir tāpēc, ka mājas iedzīvotāji nevienojas par kopīgu siltinšānu no ārpuses. Vecā gāzbetona ēkā varbūt šķita neērti nosiltināt no ārpuses. Tie nav salīdzināmi gadījumi. Tev ir jaunbūve un visas iespējas ir uztaisīt pareizi ar pilnīgi citu tehnoloģiju.
Nu piemēram vate - 10cm, varbūt 5 varbūt 15. Tam pretī stāv aprēķins ar izdevumiem un energoefektivitātes klasi. Es piemēram siltinot savu māju izrēķināju, ka man vajag 15cm, jo aprēķins saka, ka tad būs tas ko vēlos sasniegt un tāpēc es neliku 5 vai 20 cm lai gan to varēju darīt.
Tev jau tai mājai ir vēl arī citi elementi - pārsegums, jumts utt. Kaut kā prasās mazliet projektēšanas pieeja, lai nesanāk ka naudu iztērē daudz kā tas pienākas mājai, bet rezultāts ir sanācis uz jūtām. :)



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 20/01/2020 23:07, labojis Vilnis_Radio.

Mana pieredze ir nesiltināts 375 gāzbetons.
Paspēju vēl iekļauties iepriekšējās normās. Tīrais kaļķa apmetums iekšā un ārā. Nav nekādi fasādes sieti vai armējumi.

Dzīvoju jau otro ziemu.
Ziemas vispār nav.
Šogad pāris dienas ir bijis zem nulles.
Man iekšā viss ir silts. Bērni skraida plikām kājām un pats šortos.

Sanāk kādi 2 + euro dienā par apkuri, apkures sezonā. Tai skaitā karstais ūdens no 200 litrīgā boilera.
Esmu apmierināts.
Pīpmanis vai kafijas dzērājs daudz vairāk gaisā izkūpina dienas laikā.
Nekur nekas nepelē. Nav nekādu kondensātu. Mājai 100m2.
Patstāvīgi uzturu +22+23 grādi.

Tas ir bez telpas teromstata. Domāju, ka uzstādot telpas termostatu varēšu konstantāku temperatūru noturēt, kas ieekonomēs uz kurināmo.

Pabraukājiet un paskatieties šajā mitrajā laikā kādas nožēlojamas izskatās siltinātās fasādes, kuras jau nostāvējušas pāris gadus. Daudzām jau ir pelējuma notecējumi ne tikai ziemeļu pusē, bet parādās arī pārējas plaknēs.
Vairākumam ir dībeļu pleķi redzami.
Mūsdienu tehnoloģijas gan ļauj no dībeļu pleķiem izvairīties uzliekot vates rinķīti virsū, bet retais kurš to dara.

Georgs999 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pabraukājiet un paskatieties šajā mitrajā laikā
> kādas nožēlojamas izskatās siltinātās fasādes,
> kuras jau nostāvējušas pāris gadus. Daudzām jau ir
> pelējuma notecējumi ne tikai ziemeļu pusē, bet
> parādās arī pārējas plaknēs.
> Vairākumam ir dībeļu pleķi redzami.
> Mūsdienu tehnoloģijas gan ļauj no dībeļu pleķiem
> izvairīties uzliekot vates rinķīti virsū, bet
> retais kurš to dara.
Ja pats saprastu kāpēc nesiltināta fasāde saglabājas tīra ilgāku laiku-nemaz tā nepriecātos.
Iemesls ir tajā,ka ārējā plakne ir siltāka un uz tās neveidojas kondensāts pie kura pielīp putekļi un netīrumi. Ja arī uz ārējās plaknes veidojas rasas punkta nosacījumi-mūris uzsūc mitrumu ,tāpēc šāds mūris nekad nebūs slapjš. Vai tas ir labi vai slikti- spriediet paši.
P.s Apkures izmaksas,manuprāt nemaz nav tik mazas,kas ir likumsakarīgi.

Par siltināšanu no iekšpuses.
Pa visiem kopā tika minēti galvenie argumenti pret. Varbūt atkārtošos,bet manuprāt būtiskākais faktors ir tas,ka neviens neapmests mūris nav gaisa necaurlaidīgs. Attiecīgi gaisa spraugā starp riģipsi un sienu būs caurvējš. Kas notiek ar pārseguma vietu,ar siju balsta vietām,ar starpsienu pieslēgumiem- ja siltina no iekšpuses-tie visi būs aukstuma tilti, jo mūra temperatūra būs daudz zemāka. Nemaz neizskatu variantu par šo vietu gaiscaurlaidību-tam būtu jāpievērš īpaša uzmanība jebkādā variantā.
Kārtīgs siltinājums uz fasādes un miers! Pirms siltināšanas arī fasādes pusē nenāktu par ļaunu aizsmēŗēt šuves.

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Georgs999 rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Pabraukājiet un paskatieties šajā mitrajā laikā
> > kādas nožēlojamas izskatās siltinātās fasādes,
> > kuras jau nostāvējušas pāris gadus. Daudzām jau
> ir
> > pelējuma notecējumi ne tikai ziemeļu pusē, bet
> > parādās arī pārējas plaknēs.
> > Vairākumam ir dībeļu pleķi redzami.
> > Mūsdienu tehnoloģijas gan ļauj no dībeļu
> pleķiem
> > izvairīties uzliekot vates rinķīti virsū, bet
> > retais kurš to dara.
> Ja pats saprastu kāpēc nesiltināta fasāde
> saglabājas tīra ilgāku laiku-nemaz tā nepriecātos.
> Iemesls ir tajā,ka ārējā plakne ir siltāka un uz
> tās neveidojas kondensāts pie kura pielīp putekļi
> un netīrumi. Ja arī uz ārējās plaknes veidojas
> rasas punkta nosacījumi-mūris uzsūc mitrumu ,tāpēc
> šāds mūris nekad nebūs slapjš. Vai tas ir labi vai
> slikti- spriediet paši.
> P.s Apkures izmaksas,manuprāt nemaz nav tik
> mazas,kas ir likumsakarīgi.
-------
Georgs rakstīja par pelējumu, nevis netīrumiem, kas it kā pielipuši pie sienas. Šitajā mitrajā laikā vate drīzāk ir sasūkusi mitrumu no nokrišņiem un āra gaisa, nevis kaut kāds tur kondensāts veidojas uz sienām.

Pelējums uz fasādes? Lai kas tas arī nebūtu, cēlonis ir mitra vide (plakne) Vate neko nevar pati sasūkt- tikai armētā apmetuma kārta atšķirībā no nesiltināta mūra. Siltinātā fasādē difūzija notiek no telpas uz āru. No fasādes vate varētu sasūkt mitrumu tikai tad ja tai būtu hidroskopiskas īpašības, bet tā ir hidrofoba.

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Pelējums uz fasādes? Lai kas tas arī nebūtu,
> cēlonis ir mitra vide (plakne) Vate neko nevar
> pati sasūkt- tikai armētā apmetuma kārta atšķirībā
> no nesiltināta mūra. Siltinātā fasādē difūzija
> notiek no telpas uz āru. No fasādes vate varētu
> sasūkt mitrumu tikai tad ja tai būtu
> hidroskopiskas īpašības, bet tā ir hidrofoba.

Reku akmens vatē audzē gurķus.
[www.youtube.com]

Ja jau būtu hidrofoba kā tu saki, tad diezvai gurķi augtu griezdamies..:)
Tas pats ir ar visām sēnēm.. Rasas punkts vienmēr būs vatē.. veidojas būtībā perfekta vide pelējumam.. mitrs un bez ventilācijas..
Es zinu vairākas mājas, kuras ir siltinātas "pa lēto" ar puķiku, uz fasādes nevienai no tām nav pelējums, atšķirībā no būdām, kuras ir siltinātas ar trīs reiz dārgāko akmensvati..
Nu un difūzija uz āru, manuprāt, vairāk tāda teorētiska padarīšana uz papīra... 10% no laukuma siets, vates līme,fasādes līme,kuras ir piesātinātas ar polimēriem, krāsas.. tai sienai ir vieglāk izžūt uz iekšu nekā uz āru.

Ir racionāls skaidrojums arī gurķu audzēšanai vatē. Hidroskopiskā vatē ūdens daudz ātrāk iztvaikotu,jo kapilāri pārvietotos uz sausāko.To nekas nebloķē (neaiztur) atšķirībā no fasādes.
Fasādes armējums un dekors ir faktori,kas negatīvi ietekmē mikroklimatu vatē-tas ir fakts,jo kavē mitruma izkļūšanu uz āru. Nevaru nepiekrist,taču iemesls ir difūzija,kas nav tikai uz papīra. Mūra iekšpusē jāpanāk lielāka tvaika pretestība. Gruntējot,krāsojot,līmējot tapetes , Vienalga! Tas ir komplekss risinājums. Ventilējama fasādes apdare arī tai skaitā.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 21/01/2020 15:25, labojis Praktiķis.

Jāļauj gāzbetonam pirms siltināšanas izžūt. Ar ekspluatācijas mitrumu fasādes apdarē nekam nevajadzētu krāties.