Nepietiekošā blīvumā iepūsta vate vai vaļīgi šā tā starp statņiem ielikta vate, protams , sasēdīsies. Bet cieto vati starp koka statņiem daudz maz kvalitatīvi neielikt- būs šķirbas jau pie ielikšanas.
Mūri kombinēt ar karkasu un ar cieto vati finansiāli nešķiet prātīga doma. Samaksāt nāksies par mūra māju, kura iebūvēta karkasa mājā .

GEO rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Noteikti,gāzbetons un karkas.Vismaz ar Husqvarnu
> nevar tik viegli iziet cauri.Karkasam pūt vai
> rulle to vati,ja neliek cieto,sasēdīsies un tv pie
> kamīna skatoties kājas sals pēc dažiem gadiem.

Husqvarna ar koku labi tiek galā, bet tā atlieksies pie plēvēm un vates - dažu sekunžu laikā ap ķēdes zobratu būs uztītas plēves (pretvēja, tvaika iizolācijas) driskas un zāģēšana ar to tad arī būs beigusies.

Tad mure no 18 keraterm + 2O cm ekovate iepusta karkasa no arpuses + fasades delis

Un keraterm vertikalajam suvem jabut aizsmeretam no arpuses!!!!!!

lasu un brīnos vai tad cilvēki vispār nesaprot kā siltināt starp statiem.. visi lieli pūtēji un pat cieto vati gatavi likt, ne nu malači, laikam jau vispopulārākais materiāls - elastīgās minerālvates loksnes jau ir vēsture. Var redzēt ka nav likuši šo materiālu tikai tukši fantazē ielikt cieto vati un šķirbas ar putām aizpūst.

Degošs,plēves,vāja siltuminerce, lai būtu daudz maz jēdzīgs mokroklimats ir vajadzīga piespiedu ventilācija, augstas prasības kokmateriāla kvalitātei, augstas prasības montāžnieku kvalifikācijai. Tākā bieži zem karkasa taisa to pašu lentu vai plātni, tad arī uz pamatiem nevar ietaupīt.
Bet mūsu senči tak dzīvoja koka būdelēs...ne jau no labas dzīves. Turīgiem jau tajos laikos bija kapitālas mūra ēkas, jo ķieğelis bija dārgs.

nu gan pašdarbnieks lej tuftu.. man jau liekas ka ar plēvēm mūsdienās vairs nevar īsti nobiedēt, tomēr celtnieki ir izglītojušies. Mikroklimats viņam slikts - nujā, mūra mājas mikroklimats ir vnk pasakains pie tā paša ēkas hermētiskuma kā karkasa mājai vai ne. Arguments neiztur kritiku. Augstas prasības kokmateriļaa kvalitātei - nu tas jāsaprot, ka ar tikko no meža iznestu koku gan nedrīkst celt. Jāizmanto kalibrētie kokmateriāli - tā nav ekstra bet gan normalitāte. Tāpat taču mūra majai paŗsegumus un jumtu taisa no koka, tur ir gan degamība gan plēves. Man nav nekas pret mūri vai koku, vnk vajag objektīvi padomāt pirms izteikt skaļus mīnusus vai plusus kādam.

sqq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> nu gan pašdarbnieks lej tuftu.. man jau liekas ka
> ar plēvēm mūsdienās vairs nevar īsti nobiedēt,
> tomēr celtnieki ir izglītojušies. Mikroklimats
> viņam slikts - nujā, mūra mājas mikroklimats ir
> vnk pasakains pie tā paša ēkas hermētiskuma kā
> karkasa mājai vai ne. Arguments neiztur kritiku.
> Augstas prasības kokmateriļaa kvalitātei - nu tas
> jāsaprot, ka ar tikko no meža iznestu koku gan
> nedrīkst celt. Jāizmanto kalibrētie kokmateriāli -
> tā nav ekstra bet gan normalitāte. Tāpat taču mūra
> majai paŗsegumus un jumtu taisa no koka, tur ir
> gan degamība gan plēves. Man nav nekas pret mūri
> vai koku, vnk vajag objektīvi padomāt pirms
> izteikt skaļus mīnusus vai plusus kādam.

Man ir gan siltināta mūra māja, gan laukos koka karkasa māja. Ir ar ko salīdzināt. Mūra mājā vasarā ir patīkams vēsums, ziemā arī nav problēmas. Toties vasarā karkasenē, it īpaši mansardā, elpas nav, ziemā piekurināt nevar, jo siltuminerces nav.
Mūra mājai(160m2) ir dabiskā ventilācija, izmaksas janvārī apkurei plus karstā ūdens uzsildīšanai ar granulām ap 40eiro mēnesī. Rekuperātors nafig nav vajadzīgs, jo nekad neatpelnīsies
Ja es otreiz celtu mūra māju, tad vienozīmīgi pārsegumā būtu dzelzsbetona paneļi. Cena lielāka, bet otros kausos ir montāžas ātrums, skaņas izolācija, pārseguma līganums. Tā kā es pats būvēju, tad pirmā uzmetienā man likās, izdevīgāk koka pārsegums(nevajag celtņus uttt.), bet ja sāk skaitīt tās cilvēkstundas- metāla rāmis,koka sijas jāsaceļ, melnie griesti, skaņas absorbējosāois materiāls starp sijām, lāgas, osb.. vai pa 5 stundām trijatā saceļ paneļus un aizmirst to visu.

Pašdarbnieks rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Degošs,plēves,vāja siltuminerce, lai būtu daudz
> maz jēdzīgs mokroklimats ir vajadzīga piespiedu
> ventilācija, augstas prasības kokmateriāla
> kvalitātei, augstas prasības montāžnieku
> kvalifikācijai. Tākā bieži zem karkasa taisa to
> pašu lentu vai plātni, tad arī uz pamatiem nevar
> ietaupīt.
> Bet mūsu senči tak dzīvoja koka būdelēs...ne jau
> no labas dzīves. Turīgiem jau tajos laikos bija
> kapitālas mūra ēkas, jo ķieğelis bija dārgs.

Man ļoti žēl tos cilvēkus, kam būvniecība ir sveša un satiek šādus eksemplārus.

AS rakstīja:
-------------------------------------------------------

>
> Man ļoti žēl tos cilvēkus, kam būvniecība ir sveša
> un satiek šādus eksemplārus.


Nu un ko tad šādi eksemplāri ir aplamu sarakstījuši. Labs tonis ir apstrīdēt problēmu ar faktiem. Lūdzu diskusijai un kopējai izglītībai apstrīdiet, ja reiz mani citējiet.
Pagaidām izskatās, ka jūs cienītais esat tas eksemplārs, kurš ir jātur pa gabalu no cilvēkiem, kuri neko nesaprot no būvniecības.., ja reiz jums faktu nav.

Man liekas, ja nav līdzekļi un nevari koka karkasa māju uzcelt ātri ar visu fasādi, tad labāk necelt! Gāzbetona bloku māju var celt lēnāk un nav vajadzīga pirmajā gadā fasāde, pietiks, ja nogruntēsi. Bet protams gāzbetonu nevajag ilgstoši atstāt zem klajas debes!

Kaut ko būvēju arī ES!
[cietviruligzda.wixsite.com]

TomsC Wrote:
-------------------------------------------------------
> Gāzbetona bloku māju var celt lēnāk un nav
> vajadzīga pirmajā gadā fasāde, pietiks, ja
> nogruntēsi. Bet protams gāzbetonu nevajag
> ilgstoši atstāt zem klajas debes!

Bauroc nekas īsti nenotika, pāris gadus pastāvot zem klajas debess.
Par gruntēšanu cilvēks no Bauroc teica, ka neesot jēgas - pāris mēnešu laikā būšot izskalota. Jāgruntē tieši pirms tālākās apstrādes.

Diezgan tizla tēma ar krusta reliģisko karu pieskaņu. Lai secinātu, ka ar būvizstrādājumu "nekas īsti nenotika", kā minimums ir jāliek zem preses un jāskatās spiedes izturība. Vizuāli apskatot un paostot to bloku neko daudz nesapratīsi. Sasalstot ūdens viennozīmīgi vairo mikro plaisas tajā gāzbetonā, savukārt šīs plaisas savos galos koncentrē ievērojami spriegumus, materiāls paliek krietni vājāks pret slodzi. Kaut arī pačamdot liekas ka viss ir labi.

Cita lieta, protams, ka privātmāju būvniecībā tās slodzes tādas komiskas.