Sveiki.

Plānojas būvēt divstāvu mūra ēku smilšainā augsnē ar augstu gruntsūdeņu līmeni. Ziemā šobrīd kūstot sniegiem gruntsūdeņu līmenis nostājas apmēram 40cm zem zemes virsmas, ģeoloģijā (kas arī veikta ziemā pirms diviem gadiem) minēti 80cm. Pagaidām informācijas par situāciju vasarā sausākā laikā nav, pieņemu, ka tas varētu būt zemāks.
Grunts ir sasniedzamā dziļumā tikai un vienīgi vidēji rupja smilts, ar dažādām blīvuma pakāpēm dažādos dziļumos ar tencenci blīvuma pakāpei pieaugt dziļumā. Ģeoloģijas dati apskatāmi attēlā:
[imgur.com]
Vēlētos dzirdēt viedo forumiešu redzējumu par pamatu izbūvi šādā gruntī, kāds pamatu veids būtu ekonomiski jēdzīgākais šādos apstākļos? Pēc īsas konsulatācijas ar būvkonstruktoru izskanēja redzējums, ka būtu jāliek monolīta plātne, kas būtu nesoša pa visu pamatu laukumu, kas droši vien nozīmētu diezgan palielus armatūras kalnus, t.i. lielas, iespējams liekas, izmaksas. Vai šādos apstākļos ir iespējams būvēt arī lentveida pamatus? Pie kādas smilts blīvuma pakāpes grunts būtu uzskatāma kā nesoša grunts lentveida pamatu izbūvei un vai šeit būtu iespējams izlīdzēties ar izrakšanos dziļāk pēc iespējas sausā laikā (vasarā) līdz apmēram gruntsūdens līmenim, izveidot šķembu spilvenu un liet betona lentu? Vai šāda smilts grunts ir sablietējama, tā palielinot tās nestspēju?
Pamatu slodze varētu būt orientējoši būt līdz 4 tonām uz sienas tekošo metru, respektīvi uz 60cm platu pēdu orientējoši tā orientējoši varētu būt ap 70 kPa.
Labi apzinos, ka projektu forumā neizstrādāšu, bet kaut kādu sākotnējo redzējumu gan labprāt gūtu, ņemot vērā tendenci Latvijā mazai pirtiņai uzmest deviņstāvu ēkas cienīgus pamatus jo rēķināšanai taču esam par slinku.

Paldies, ar interesi lasīšu citu cilvēku redzējumu par situāciju.

Piebildei, pēc ģeoloģijas atzinuma gruntsūdeņu sastāvs nav ķīmiski agresīvs pret betonu.

Tava galvenā problēma ēkai būs kvalitatīvas kanalizācijas izbūve nevis pamatne. Ar tādu IZCILU pamatni mani nedaudz mulsina šāda problēma, skat: [building.lv] tur gan vairāk diskutēta problēma par pirmā vainagbaļķa trupēšanu, bet tas tā. Tā, ka projektā būtu jāsāk ar kanalizācijas sistēmas izveidi un no tās (ieguldīšanas dziļumiem piesaistoties) jādomā par ēku. Atgriežoties pie pamatiem, pamēģināšu uz vienas rokas pirkstiem paskaidrot būvinženiera infantīlismu. Vienkāršojam pieņēmumus – rakstītais pamatu slodze (tekošā slodze no projektētās konstrukcijas, kurā ietilpst jumta, pārseguma laiduma šlogotie laukumi; sienas un pamata apjoms) būs 4t/m. Attiecīgi pretī tādai vidēji rupjai smiltij attiecīgi ~4kg/cm2. Tātad 4T vai 4000kg uztverei vajag 1000cm2 pamatu laukumu vai rupji 10*100cm virsmu... tātad pamatu lentai pietiek 10cm platu pamata pēdu. Tātad Jautājums – vai tevis pieminētais būvinženieris vai nu ir muļķis vai vienkārši tevi mēģina uzmest attiecībā uz ēkas sadārdzināsnu (,kas droši vien nozīmētu diezgan palielus armatūras kalnus, t.i. lielas, iespējams liekas, izmaksas)!?

No kurienes tāda pretestība 4kg/m2? No tās vecās tabulas ar R0 vērtībām? Ja jā, tad var redzēt, ka pats nekad nav projektējis pamatus, (jauc R0 ar R) tikai gudri spriest mākam kā jau vairums spečuku. Līdzīgi gudri varam izteikties par karkasa mājām - kāpēc status liek ar soli, piemēram, 600mm, ja stata nestspēja tiek izmantota tikai, piemēram, 10%. Tad jau statu solim jābūt 6m, citādi infantilais inženieris atkal grib apčakarēt!

Paldies par viedokļiem, pakonsultējoties ar pāris būvuzraugiem paziņu lokā arī tur ir diezgan liela neizpratne par būvinženiera piedāvāto risinājumu.

Zināšanas dursciņ par īsu, lai no konusa penetrometra datiem (pirmais grafiks) mēģinātu pāriet uz reāliem grunts nestspējas skaitļiem, tāpēc būs pagrūti šobrīd spriest, cik labi nesoša ir minētā grunts. Internetā pieejamie dati norāda, ka sablīvētai smiltij nestspēja ir virs 300kg/cm^2, bet īsti neizdodas saprast, vai tas ir maksimums, ko smilts spēj sasniegt, vai arī šī nestspēja var būt arī krietni lielāka. Ja apskata visu ģeoloģijas atzinumu, vietām konusa penetrometra pretestība gruntij dziļumā sasniedz pat 30MPa. Ja pieņemtu, ka šī vērtība atbilst maksimāli sablīvētai smiltij un maksimāli sablīvēta smilts spēj nest 300kg/cm^2, tad metra dziļumā šeit redzam 4-5 reizes mazākus ciparus (6MPa). Ja pieņem, ka grunts nestspēja ir tieši proporcionāla šiem mērījuma datiem, tad tā nestspēja nemaz tik liela nemaz nav. Cik varu nojaust, ūdenī peldošu smilti arī sablīvēt īsti reāli nav. Tas tāds, mans spriedelējums neko daudz par grunts mehāniku nezinot, iespējams, ka kļūdos un reālā grunts nestspēja pie tiem 30MPa krietni pārsniedz tos 300kg/cm^2 un tad tā bilde izskatās nedaudz savādāk.

Piedošanu, 3kg/cm^2 nevis 300.

Jebkurā piejūras pilsētā ir tāda grunts un vēl švakāka, smalka plūstoša smilts ar augstu gruntsūdeni. Man arī bija tamlīdzīga situācija. Pavasarī divas šķipeles un viss bedre plūst, augusta beigās 1.2m dziļumā gruntsūdens, kas bija pilnīgi pietiekoši, lai izraktu būvbedri un bez spicēm izbūvēt parastus lentveida pamatus. Ja gribas ātrāk, tad jāņem spices, bet tās būs dubulto veidņu izmaksas..

Prelūdija Oho k-gam. Kā savulaik bildis nelaiķa tēvs “Pats grūtākais darbs pasaulē ir DOMĀT... un nevis kaut kā, bet PAREIZI” Tapēc cūkas salīdzināšana ar druvu te nevietā – stata soli konstrukcijās risina ne jau tapēc, ka tā stiprība pārlieku liela (ekonomiskumam), bet vadoties no tālākās konstrukcijas izveidi, kur statu soli definē empīiriski pieļaujamie apšuviuma biezumi, kuri piesaistīti parametram (20..24)*t . tas ir 1” dēlim ir 20*25~ 500...600 mm gaismā. Un ir vēl daudzi citi empīriski pieņēmumi būvkonstrukciju izveidei, kā vienu var minēt arhitektu vēlmi radīt “mākslu”, kurai nav nekādas saistības ar būvinženiera aplēsi un lietderību. ... Atgriežoties pie pamatiem. Atcerēsimies vienu vienkāršu empīrisku paņēmienu uzbērtas smilts blīvēšanai – laistīt ar ūdeni. Ūdens nodrošina berzes samazināšanu smilts smalkajām daļiņām un ieskalo tās rupjākās frakcijās. Papildus šodien izmantojot mehāniskās blietes smilts uztverto slodzi bez problēmām var viegli palielināt līidz 6...7 kg/cm2 vai arī pastiprināt vienkārši ieblietējot dolomīta šķembas līdz 8...10 kg/cm2. Tātad lentveida pamata platums var tiikt samazināts līdz 4..5cm ...nu tas ironijai, jo minimālais betona ieliešanas platums piesaistīts lielākajam betona aizpildījuma diametram ar empīiriju 3*d... tas 5cm dolomīta šķembai prasa 15cm platu pamatu vai smalkākai aprobežots ar vibrovāles diametru...

Nu jau Ivars te pa mākoņiem laiž. Smilti bez problēmām noblīvēt tranšejā uz 6..7kg/cm2.. Gan jau, ka var mēģināt, vismaz vienreiz pamēģināt, lai saprastu. Bet nu tad gan ģeologa uzraudzībā šo eksperimentu.

Balstoties uz būvju pamates aplēses teorijas pamatpostulātiem, lineārai (lentveida) slodzei tās sprieguma epīra veido piramīdu ar ~45° leņķi. Tātad 10cm platai lentai jau 10cm dziļumā zem kontaktvirsmas spiedes pārdales slodzes epīras platums būs 30cm, kur minētā slodze 3kg/cm2 pēdai pārdalīsies attiecīgi līdz 1kg/cm2. Tātad sablīvēt smilts slānīti 10cm biezumā vai tajā ieblietēt šķembas ar spiedes pretestību ~200..400kg/cm2 ??? Problēmas... problēmas lielākoties var veidoties, ja grunts nav viendabīga vai rokot tiek bojāta pamatnes grunts struktūra, tapēc ieteikums beidzamo planējumu veikt ar lāpstu (viendabīgas struktūras nodrošināšanai), bet tad jau nebija šodien pieejamās vibroblietes iekārtas. Un kā piesauktie vecie normatīvi definē, vienkāršām būvēm nav jāveic to sēšanās lieluma aplēsi, bet tikai pamatnes pēdas stiprības noteikšanu.

Līdz šim 4 tonnas uz kvadrātmetru bija 400 grami uz kvadrātcentimetru, bet varbūt kaut kas ir mainījies.

Nezinu vai vajag tik ļoti iespringt uz visiem šiem aprēķiniem ,jo visa Rīgas apkaime ir sabūvēta ar lentveida pamatiem uz tādas grunts ,par kādu te iet runa. neaizmirstam ,ka zem lentes vel nāk pamatu pēda ,kas parasti ir 60cm plata. Pieņemot kautvai visniecīgāko nestspēju 1kg. uz cm2 - uz metru jau veidojas 6000kg. nestspēja. Protams nevajadzētu arī aizmirst par drenāžu.

Par pamat pēdas izbūvi. Te ( juris4 no 240210) min par 60cm pēdu. Tas nav obligāts, vienkārši 60cm plata tranšeja ļauj komfortabli montēt veidņus vai arī mūrēt pamatus - dobjie aizlejamie betona bloki vai atstājamie polistirola veidņi. Ūdens drenāža pie 80 (40?) cm dziļa gruntsūdeņa?..uz kurieni!. Tapēc sākumā piebilde par kanalizācijas iespējām un tās guldīšanas līmeņiem. Lai gan ievada prelūdijā augstāk minētā slodze no divstāvu ēkas uz pamatni tekošam metram drīzāk tuvojas 8t/m. Bez šaubām to pārdalot uz 1cm2 balstam ar 1m2 slodzes vērtība ir tikai 8000/10000~0,8kg/cm2. Taču pamatu aplēsei pie lentveida konstrukcijas izmanto betonu ar nestspēju sākot no 150...500kg/cm2. Tātad būtiski (lentveida pamatam ar T konfigurācijas formu) būtu izmantot šaurāko iespējamo betona formu pie maksimāli iespējamās pamatnes nestspējas. Pamatnei bez blietēšanas un šķembām pieņemam 3kg/cm2. Tātad tekošam pamata metram vajag 8000/3~ 2660cm2 vai 26cm platu pēdu. Mehāniski palielinot smilts pamatnes nestspēju blietējot – samazinot smilts porainību vai iestrādājot šķembas līdz 5kg/cm2 lentai der 16cm. Uz 100m2 ēkas perimetra tas būtu aptuveni 0,1*0,7*50~3,5m3 betona vai 250...300Eiro materiālos un arī papildus darba spēka izmaksas.

Tīri intereses pēc, Ivar, vari nedaudz plašāk iekomentēt, kā ieguvi tās 8t/m? Manā gadījumā zem kores visā garumā ir nesošā iekšsiena, iekšējais laidums ~4.2m. Ja pieņem, ka pusi slodzes uzņem nesošā iekšsiena, tad to arī mēģināšu apskatīt, ārsienām cipars būtu uz pusi mazāks. Sanāk gāzbetona sienu svars (25cm biezs 400kg/m^2) ap 6m augstumā jebšu ap 600kg, koka pārsegums 4.2m (pieņemsim, ka 150kg/m^2 konstruktīvā slodze un 200kg/m^2 dzīvā slodze) apmēram 1500kg, jumts ar pārkarēm kopā varētu sanākt ap 6m, pieņemsim 150kg/m^2 konstruktīvo slodzi un 150kg/m^2 sniega slodzi, tiekam pie 1800kg uz tekošo iekšsienas metru. Pamatu svaru šajā gadījumā neskaitīju, jo tas stipri atkarīgs no pamatu risinājuma, plātnes gadījumā tas būtu visai niecīgs, lentas gadījumā pieļauju, ka līdz apmēram 1000kg/m varētu savilkt. Nemāku spriest par vēja slodzi, bet diezgan grūti būtu iztēloties, kur dabūt vēl vismaz 3 tonnas svara. Jebšu šeit ir runa par silikāta bloku sienām un dzelzsbetona pārsegumiem?

Morāli esmu iestumts auzās.Cik nu nācies garāmejot novērot līdz šim, pamata pēda ir vismaz nedaudz platāka par pašiem pamatiem. Ne tik viennozīmīgi vērtētās personas vārdabrālis apgalvo, ka "samazinot smilts porainību vai iestrādājot šķembas līdz 5kg/cm2 lentai der 16cm" plata pēda. Padomāju, cik tad plats būs pats pamats? 11cm? Ko uz tā varēs uzlikt un kā tas laika gaitā kalpos praktiski, ne teorētiski? Edgars Liepiņš Hugo Diega personā protams nebija ne būvinženieris, ne arhitekts, bet viena atziņa tomēr bija diezgan patiesa - "Ar diegiem nav aršana".

Krepo k-gam no 240210... kopumā jau slodzi jārēķina vadoties no projekta risinājuma. Lai būve veidotos lētāka no būvkonstrukciju puses, loģiski vajadzētu slodzes pārdalīt pa ēkas kontūru, risinājums prasa arhitekta, būvinženiera un pasūtītāja sadarbību. Mans pieņēmums bija balstīts uz smagiem 0.stāva (kanalizācija pieprasa 0 atz. Pacelt vismaz 0,8m vai labāk 1,2m no planējuma – zem ēkas tehniskais stāvs) un 1.stāva pārsegumiem - dz/betons ar betonētām apsildāmajām grīdām vadoties no 6m laidumiem... bet tas tā. .... ETT k-ga piebilde par redzēto. Ne vienmēr redzētais ir ekonomisks – vismaz Vitrūvijs savulaik rakstījiis, ka arhitektūra nav tikai māksla, bet arī lietderība ( līdzekļu – materiālu un darbaspēka ekonomija, ja tie nav būtiski tad pietiek ar arhitektu kaut kur savulaik nokopētiem būvniecības mezgliem ar 300%..800% drošību) ... kā te minēju PAR GRŪTĀKO DARBU PASAULĒ – kapēc domāt, ja var nedomāt! (plātņveida pamati) Nu un celtniekiem taču interese vairāk nopelnīt! Vismaz es personīgi ar tādiem risinājumiem esmu daudzkur saskāries – jo galu galā arhitekts taču atbildību par pasūtītāju līdzekļu izlietojumu nenes! .... Vispār jau šadam risinājumam pie tik augstiem gruntsūdeņiem racionāli stabveida pamati – betona grodi uz kuriem balstītas dz/betona sijas 40...50cm augstumā, tad grodu iedziļināšana gruntsūdeni nav problemātiska... Izroc bedri ūdenī, ielaid godu ... izsūknē ūdeni un pieblietē groda aizpildījumu (smiltis) ... tad vainagsijas, taču atrisini KANALIZĀCIJU!

Svara aplēses pieņēmumi nesošai ārsienai pie divstāvu ēkas... (EVENTUĀLI)
Jumts (betona dakstiņi ar krēsla izbūvi) ~70kg/m2+sniegs 150*1,5~ 230kg/m2..kopā 300 kg/m*3,8~ 1100kg/m.
2.stāva pārsegums+bēniņu slodze ~300kg/m2*3m~900kg/m.
Divi dz/betona pārsegumi 22cm dobais panelis +8cm betons siltajās grīdās (470*1,1+ 200*1,5kg/m2)*3m*2gb.~4900kg/m.
Ārsiena -20cm gāzbetons+20cm polistirols+4cm apmetums ~ 200kg/m2*1,3*h6,6m~1700kg/m.
Pamati – 0,2 betons~ 470*1,1*h0,7~400kg/m ..
Kopā 1100+900+4900+1700+400... kopā 9000kg/m.

Interesanti par to pēdas būšanu. Es nesaprotu kas tas par fetišu, iedomāties, ka pēdu vienmēr vajag. Pietiekami redzēts, ka veči betonē to pēdu, gāž armatūru, betonu, tad gaida kad betons nocietēs un varēs turpināt. Ir, protams, vietas kur to pēdu tiešām vajag, bet bieži vien pietiek ar standarta 20cm platu lentu. Pēda kā tāda nav obligāta.
Protams, nevajag arī aizmirst veselo saprātu un nesākt taisīt 10cm pamatu lentas kā te Ivars iesaka. Ir jau labi, teorētiski sarēķināt tuvu 100% nestspēju kliegt, ka citi muļķi, redz, kā es māku, bet tikai ar grāmatu lasīšanu arī tālu netiksi, grāmatu gudrības ir jāmāk pielietot arī praksē.

No praktiskās puses, ieliet lentu bez pēdas, ko tas īsti nozīmē? Vajag mālainu grunti? Vai tad kāds vēl ar rociņām rok tranšejas? Ar traktoru rokot, tāpat tā tranšeja ir platāka + tāpat ķēpa - vieglāk taču izrakt bedri.

Un tad, kad ir bedre, kas ir vieglāk - likt veidņus pa taisno uz blietētas škēmbas vai tomēr uzbetonēt vispirms pēdu? Skatījos, ka vienos kaimiņos bez pēdas iztika un lika tos FSB blokus uz blietētas šķembas.

Netalu kada uzbuveta eka vizualai apsekpsanai ir?

Augsne pati par sevi sablivejas, kaut kadas skembas un apakspamats ir lieks/neracionals > lenta 40 cm (ja ir purvs td tur labak nebuveties)

Ps ja armatura ir darga var pameklet atpirkt kadam citam parpalikuso