Sveiciens!

Īsumā par situāciju – ir 94 m² apaļo baļķu guļbūve ar niedru jumtu, celta 2000. gadā.
Baļķu diametrs pārsniedz 30 cm, pamati ir siltināti, jumts nesen sakopts, bio kanalizācija.
Māju pārsvarā izmantoju vasarās, bet ir sanācis dzīvot arī aukstākā laikā, kad kamīns kūrās 24/7.

Tagad vēlos māju pielāgot dzīvošanai visu gadu un ar laiku pārcelties pavisam no Rīgas.
Pētu forumus un mēģinu saprast – kāds būtu prātīgākais risinājums.
_________________________________
Variants A: minimālā iejaukšanās

Notīrīt baļķus ar smilšu strūklu
Uzklāt aizsargājošos līdzekļus
Kvalitatīvi atjaunot/nosiltināt logus un durvis
Aizpildīt šķirbas ar hermētiķi
Papildus kamīnam uzstādīt gaiss-gaiss siltumsūkni, ko var ieslēgt, kad esmu prom

Jautājums:
Vai šāds risinājums reāli darbojas Latvijas apstākļos?
Zinu, ka baļķis pats par sevi uzņem un atdod siltumu, bet mīnusu laikā nejūt aukstuma vilkmi, ja nesēž tieši pie kamīna?
___________________________
Variants B: pilna siltināšana

Piepūst olas; atvērt maku un nosiltināt fasādi ar eko vati
Tāpat atjaunot logus un kārtīgi siltināt durvju ailes
Siltuma avoti paliek tie paši – kamīns un gaiss-gaiss siltumsūknis

Jautājumi:
Vai pirms siltināšanas vajadzētu veikt smilšu strūklas tīrīšanu un apstrādāt baļķus ar aizsarglīdzekļiem?

Interesē arī pieredzes no tiem, kam ir šādi nosiltinātas apaļo baļķu mājas - vai ir kādi "bet"? Vai jūtat, ka siltums mājā turas arī tad, ja pa nakti nekurina?


Māja atrodas Limbažu pusē, varbūt ir kādi meistari zināmi, kas varetu atbraukt, novērtēt situāciju, uztaisīt tāmi? Kādas šobrīd ir aptuvenās cenas siltināšanai uz m2?

Mājas kvalitatīvu izvērtēšanu ilglaicīgai dzīvošanai var veikt pieredzējis celtnieks. Būtu vēlams konkretizēt grīdas un pārseguma siltumizolāciju un izvērtēt telpu vēdināšanas elementus un 'sāpīgās?' ārsienas. Ejot cauri vēsturiskajiem aspektiem niedru jumta izmantošana ilglaicīgi ir apšaubāma, ja apkurei izmanto kamīnu. Kamīnam varētu būt tieksme izmest dzirksteles, sevišķi aukstā sausa gaisa periodā. Tapēc dūmenim OBLIGĀTi vajadzīgs dzirksteļu ķērājs. Man ir bijusi slikta pieredze, kur laicīgi neuzstādīta dzirksteļu ķērāja dēļ nodega pirts. Gaisa-gaisa siltumsūkņa izmantošana saistāma ar to cik maksā papildus amperāža no Sadales Tīkliem. Varbūt lietderīgāk kamīna vietā ir masīva krāsns ar stikla durtiņām, bet telpas gaisa režīma +5° uzturēšanai izmantot parastos elektrokaloriferus, kur papildus logiem nodrošināt siltinātus slēģus.

Man gan frezbalku gulbuve, bet kad nolemu pielagot dzivosanai ziemaa, tad uzliku pa perimetru ar distanci apmeram 10 cm tadas kokskiedras platnes, kas ari ka veja barjera darbojas un to 10 cm skirbu pieputu ar ekovati. Arpuse vel vertikalu deelu apsuvumu uzliku, kas netraucee eekai seesties, ja nepieciesams. Galvenais efekts ko ieguvu ja agrak lai uzsilditu atdzisusu maju vajadzeja 1 dienu, tad tagad 2 dienas. Tatad siltumietilpiba ir lielaka un viss darbojas. Nu jau cetras ziemas ir garam, viss kartiba, esmu apmierinats.

Nosiltinot palielinājās termomasa? Kaut kas neštimmē...

Pirms siltināšanas vajadzēja vienu dienu, lai uzsildītu māju, pēc siltināšanas divas dienas....

Sanāk, ka kurināts no ārpuses

Atkartoju tiem kas nesaprot - pec siltinasanas palielinajas sienu konstrukciju siltumietilpiba, tatad atdzisusus maju ziema lai uzsilditu vajag ilgaku laiku. Vienkarsi ir vairak masas, kas jauzsilda. Attiecigi ari atdziest vina lenak.

izskatās, neviens nesaprot.. sienu siltumietilpība ietekmē atdzišanu, jo siltuma vairāk, bet iekšas gaisa uzsilšanu tas lēnāku nepadara, jo iepriekš tā siltinājuma vietā bija āra gaiss, tātad viss siltums, kas tiek cauri sienai, lai sāktu sildīt to jauno kārtu, arī iepriekš tika tur cauri un sildīja vienkārši āra gaisu.

Tiesi taa, ja agrak vajadzeja 1/2 dienu lai uzsilditu sienu un saktu sildit ka knagis saka “āra gaisu” tad pec siltinasanas vajag ilgaku laiku sim procesam, jo jasasilda ari “jaunā kārta”. Attiecigi ari atdzisanas process ir ilgaks. Vienkarsi un skaisti. Un jaa, ieksas gaisa uzsilsanu tas padara lenaku(ilgaku), jo vairak energijas ir jaiedzen sienās pirms var samazinat apkuri nezaudejot komfortu. To labi un uzskatami var redzet piemeram gaiss gaiss siltumsukna paterinaa - no sakuma vairak kamer uzsilda un velak mazak, jo ir biezaka izolazicijas karta ar lielaku siltumietilpibu.

eh, nu nav tev taisnība, tad jau nojaucot pusi sienas nost, samazinot siltumietilpību uz pusi, māja uzsils divreiz ātrāk?

Tieši tā, gaiss taču ir izolators! Es ziemā atveru logus, lai izolators strādā labāk.

Kur ta siltumietilpība? Izolacijas kārtā? Maz pats saprati ko uzrakstīji? Labak vairāk neblamējies un neko neraksti......

Par siltumietilpību! To taču praksē katrs var pārbaudīt ar vienāda tilpuma katliņiem+ūdens. Jo mazāk ūdens, jo ātrāk trauks uzsilst un arī ātrāk atdziest. Tas pats notiek ar ēkas būvkonstrukcijām. No zinātniski prektiskā viedokļa ēkāi būtiski panākt tādu efektu, kur tās siltumpārbīdes inercei būtu visamaz 12 stundu nokavējums. Aktuāls vasarās, kur uzsildītā gaisa ietekme uz iekšsienas būvkonstrukcijām un logiem izpaustos pēc 12 stundām. Tad saulē ēkā dienā telpas ir vēsas, bet naktī siltas. Te pareizs ir kažoka princips – ēkas iekšpuse no masīviem smagiem siltuminertiem materiāliem – akmens, ķieģelis; bet fasādes ārpuse vilna – siltumizolācija. Un vajag ateikties no lieliem logiem pret rietrumiem vai arī teritorijā fasādes noēnošanai stādīt lapu kokus – liepas.

Knagis, kubiks, agrais - piedodiet, bet cik klases skolaa jus esiet pabeigusi un vai fiziku esiet apguvusi? Palasiet tak kaut vai to ko “ivara godmana vardabralis” seit pedejais raksta… Jaa, jo biezakas sienas, jo lielakak siltumietilpiba un vairak “siltuma energijas” ietilpst tajas konstrukcijaas. Tatad vairak energijas (laiks) jaieliek tajas sienas kamer iegust noteiktu nemainigu siltuma zudumu/temperaturu iekspusee. Pie nemainiga siltuma energijas avota iekspusee (seit siltumsuknis) ir skaidrs, ka planas sienas atrak uzsilst , savukart tadas pasas bet 2x biezakas ilgak, ko seit var nesaprast. Es nezinu ka lai citadak izklasta ta lai jus saprastu, piedosanu.

Nu tad uzmanīgi pārlasi velreiz ko godmanis raksta....Par siltummasu. Un ja... viņš ari raksta ka jaskatās vai SS del nav japacel ieejas automata jauda. Taja paša laika piedava likt elektriskos konvektorus....Zinu kādu jaudu vajag SS...nu videji.

Tā jau ir. Pietiek kādu laiku skolā fiziku pabastot, lai visa pārējā dzīve būtu brīnumu pilna.

Dažs nonāk pat līdz tam, ka lai telpā nesaltu, tās sienas ir jāizsilda līdz ārpusei.
Un tad tam siltajam vates klucim būšot pamatīga siltuminerce un nekādu zudumu...
Nu ko. Katrs pats sev eksperts un diskusijas ar šādiem ekspertiem nav racionālas.

Esmu pabeidzis visas klases!

Agrais : nu nolazojaas godmanis ar tiem drosinatajiem, nu kam negadas. Bet citas tezes bija pa temu.
Cogito: ir precizi 2x starpiba vai kaut kas ar siltumietilpibu x ir jauzsilda lidz y temperaturai vai ari kaut kas ar siltumietilpibu 2x jauzsilda lidz tadai pasai y temperaturai. Diemzel tur neko nevar darit. Manuprat 8 klases fizika. Un par siltumzudumiem ir pilnigi cits stasts, tas sakas tad kad tas sienas ir uzsilusas.
Kubiks: malacis. Liec lietaa iegutas zinasanas.

Ghy rakstīja:
-------------------------------------------------------
> vai ari kaut kas ar siltumietilpibu 2x jauzsilda lidz tadai pasai y temperaturai.

Tikai tāda neliela, gandrīz nebūtiska nianse - mājas ārsiena NAV jāuzsilda "lidz tadai pasai y temperaturai".
Bet nu labi. Nenoturējos. Atvainojos, neatkārtosies.

Diskusija par elektrību un tās racionālu izmantošanu. Cik esmu saskāries tad Latvijai ziemā, kad Saules un Vēja elektroizstrāde tikpat kā nav un parasti lielos mīnusos -15° saule varbūt dienā ~6ha? būtu, bet vēja nema. Pie vidējās apkures temperatūras ~0° vējš nedaudz būtu, bet saule nema. Saprotu, lai lāpītu Latvijas budžetu ST izmaksu palielinājums ir NENOVĒRŠAMS. Arī saprotu, tad pie -15° grādiem tas gaisa-gaisa (G-G) siltummainis strādās vienīgi kā tas pats elektrosildītājs. Bet siltā (karstā +55°) ūdens sagatavošanai šis G-G mainis neder, te vajadzīgs elektroboileris ~1,5 (3)kW. Tapēc ja modelējam apstākļus, kur ēka ziemā tiek pamesta uz nedēļu – 7diennaktis, tad jautājums? Kāda jēga telpās gaisu uzturēt +20°, telpās, lai ūdens neaizsaltu pietiek ar tiem pašiem +5°. Vai te atmaksājas G-G (>2000 Eiro ~360+kW mēnesī [www.elektrum.lv]) mainis salīdzinot ar parastu elektrokaloriferu. Un esmu ievērojis braucot pa Latvijas ceļiem, tad par koksnes vai malkas daudzumu Latvija mums nav ko uztraukties, grāvjmalas pilnas. Atvainojos par domu haotiskumu, bet temats ēka tās siltuminerce un energopatēriņš (malka, elektrība) kopumā ir sarežģīts temats, kam var veltīt vairākas grāmatas.